Klints Skat. arī Atklāsme; Evaņģēlijs; Jēzus Kristus Tēlaini Jēzus Kristus un Viņa evaņģēlijs, kas ir stingrs pamats un atbalsts (M&D 11:24; 33:12–13). Klints var arī attiekties uz atklāsmi, ar ko Dievs cilvēkam dara zināmu Savu evaņģēliju (Mat. 16:15–18). Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, 5. Moz. 32:4. Tas Kungs ir mana klints; tajā es glābšos, 2. Sam. 22:2–3. Bez kādas roku palīdzības atraisījās akmens, Dan. 2:34–35. Tas bija celts uz klints, Mat. 7:25 (3. Nef. 14:25). Jēzus Kristus ir akmens, kas tika atmests, Ap. d. 4:10–11. Šī klints bija Kristus, 1. kor. 10:1–4 (2. Moz. 17:6). Tas, kas ir cēlis uz klints, saņem patiesību, 2. Nef. 28:28. Jūdi atmetīs akmeni [Kristu], uz kura viņi varētu celt, Jēk. 4:15–17. Tas ir uz mūsu Pestītāja klints, kur mums jāceļ savs pamats, Hel. 5:12. Kas ceļ uz Kristus mācībām, ceļ uz Viņa klints un nekritīs, kad plūdi nāks, 3. Nef. 11:39–40 (Mat. 7:24–27; 3. Nef. 18:12–13). Gudrs vīrs ceļ savu namu uz klints, 3. Nef. 14:24. Ja jūs esat celti uz Manas klints, zeme un elle nevar jūs uzvarēt, M&D 6:34. Tas, kas ceļ uz šīs klints, nekad nekritīs, M&D 50:44. Es esmu Mesija, Ciānas Ķēniņš, Debesu Klints, Moz. 7:53.