Godbijīga saruna ar Dievu, caur kuru cilvēks izsaka pateicību un lūdz pēc svētībām. Lūgšanas tiek adresētas mūsu Debesu Tēvam Jēzus Kristus Vārdā. Lūgšanas var tikt izteiktas gan skaļi, gan arī klusībā. Cilvēka domas arī var būt lūgšana, ja tās ir vērstas uz Dievu. Taisnīgo dziesma var būt lūgšana Dievam (M&D 25:12).
Lūgšanas mērķis nav izmainīt Dieva gribu, bet nodrošināt mums un citiem tās svētības, kuras Dievs ir gatavs mums dāvāt, bet kuras mums ir jālūdz, lai tās iegūtu.
Mēs lūdzam Tēvu Kristus Vārdā (Jāņa 14:13–14; 16:23–24). Mēs esam spējīgi lūgt patiesi Kristus Vārdā tad, kad mūsu vēlmes ir Kristus vēlmes (Jāņa 15:7; M&D 46:30). Tad mēs lūdzam to, kas ir taisnīgi un ko tādējādi Dievs var mums dāvāt (3. Nef. 18:20). Dažas lūgšanas paliek neatbildētas, tāpēc ka tās nekādā veidā nepārstāv Kristus vēlēšanos, bet tā vietā nāk no cilvēka savtības (Jēk. v. 4:3; M&D 46:9). Patiesi, ja mēs lūdzam Dievam ko netaisnīgu, tas pārvērtīsies mums par nosodījumu (M&D 88:65).