Galatiešiem, vēstule

Grāmata Jaunajā Derībā. Sākotnēji tā bija vēstule, ko apustulis Pāvils rakstīja svētajiem, kas dzīvoja viscaur Galatijā. Šīs vēstules tēma ir, ka patiesa brīvība var tikt atrasta, vienīgi dzīvojot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija. Ja svētie pieņemtu jūdu kristiešu mācības, kuri pastāvēja uz Mozus likuma ievērošanu, tie ierobežotu vai pat iznīcinātu to brīvību, ko viņi bija atraduši Kristū. Vēstulē Pāvils noteica savu kā apustuļa nostāju, izskaidroja mācību par taisnīgumu pēc ticības un apstiprināja garīgas reliģijas vērtību.

1. un 2. nodaļā Pāvils izteica nožēlu par jaunumiem, ko viņš bija saņēmis par atkrišanu starp galatiešiem, un izskaidroja savu vietu starp apustuļiem. 3. un 4. nodaļā ir apspriestas mācības par ticību un darbiem. 5. un 6. nodaļa satur sprediķi par ticības mācības praktiskajiem rezultātiem.