Pirmais solis ceļā uz grēku nožēlu
Autors dzīvo Ouestā, Haiti.
Es jutu, kā tumsa pārklāj manu dzīvi. Un tad sapratu, ka man jārunā ar manu bīskapu.
Es atceros, kā noteicu kristību datumu kopā ar misionāriem. Viņi man vaicāja, vai esmu gatavs noslēgt derības ar mūsu Debesu Tēvu. Pat nedomādams, prieka pilns teicu: „Jā!” Es vēlējos pieņemt to īpašo dāvanu, kuru mans mīlošais Debesu Tēvs bija man devis, un es zināju, ka es būšu laimīgāks, ja Glābējs būs manā dzīvē. Tomēr es nezināju, ko man bija sagatavojusi nākotne.
Visbeidzot pienāca lielā diena. Tas bija neaizmirstami, un es biju ļoti laimīgs.
Drūmās dienas
Pēc kristībām un konfirmācijas dienas pēkšņi šķita drūmas. Man bija jārisina jautājumi ģimenē, un man bija grūti paklausīt Dieva likumiem. Es nezināju, ko darīt, un es vēlējos visu pamest. Šķita, ka neviens mani nesaprot.
Man vienmēr bija paticis lasīt Mormona Grāmatu, bet tajā laikā es to nedarīju. Kādu dienu, kad biju mājās viens, es jutu Gara pamudinājumu lasīt Mormona Grāmatu. Es pirms tam lūdzu, vēloties atrast atbildi, kas sniegtu mierinājumu manām ciešanām. Es atvēru tieši Almas grāmatas 5. nodaļu. 27. pants skan šādi: „Vai jūs esat staigājuši, turēdamies nevainojami Dieva priekšā? Vai jūs varētu sacīt sevī, ja jūs tiktu aicināti mirt šinī brīdī, ka jūs esat bijuši pietiekami pazemīgi? Ka jūsu drānas ir attīrītas un darītas baltas caur Kristus asinīm, kurš nāks, lai atpestītu Savus ļaudis no viņu grēkiem?”
Visbeidzot mani aizkustināja šie vārdi. Es zināju, ka man ir jānožēlo grēki, tādēļ es sarunāju tikšanos ar manu bīskapu. Man bija ļoti bail, bet es piespiedu sevi satikties ar viņu.
Izpratne par Dieva solījumu
Kad ierados bīskapa birojā, es jutos tik vainīgs, ka vēlējos vienkārši apgriezties un doties prom. Tomēr es lūdzu pēc drosmes pateikt visu, kas man jāpasaka. Bīskaps ieaicināja mani savā kabinetā un tad noskaitīja lūgšanu, lai saņemtu Dieva palīdzību. Viņš runāja ar mani tā, it kā es būtu viņa dēls, un viņa vārdos es jutu mīlestību pret sevi. Viņš deva man padomu un lūdza man darīt noteiktas lietas, lai saņemtu Dieva piedošanu, un tad atkal atnākt satikt viņu.
Es ļoti priecājos par šo iespēju. Es ņēmu vērā viņa padomu un galu galā sapratu Dieva doto solījumu Almam: „Kas grēko pret Mani, … ja viņš atzīstas savos grēkos tavā un Manā priekšā un ar patiesu sirdi nožēlo tos, tam jūs piedosit, un arī Es viņam piedošu” (Mosijas 26:29). Pēc patiesas grēku nožēlas es zināju, ka Dievs ir man piedevis. Es beidzot savā sirdī spēju sajust Debesu Tēva mīlestību, un tumsa izklīda. Es biju laimīgs un lepojos ar sevi.
Bīskaps ir aicināts, lai palīdzētu
Bīskaps ir Tā Kunga pārstāvis bīskapijā. Ziniet, ka viņš ir aicināts, lai palīdzētu jums atrast to patieso laimi, kuru Dievs ir jums sagatavojis. Paļaujieties uz viņu. Ja jums ir problēmas vai nepieciešama grēku nožēla, ejiet un atrodiet viņu. Viņš jums palīdzēs.
Es zinu, ka dažbrīd nav viegli satikties ar viņu. Tomēr jāatceras, kā prezidents Lorenco Snovs (1814-1901) izskaidroja Debesu Tēva mūžīgo ieceri: „Es uzdrošinos sacīt, ka [pirmsmirstīgā] garu pasaulē, kad mums piedāvāja … iziet cauri tai pieredzei, kuru tagad saņemam, nebija tā, ka visiem tā patika un visi tai piekrita. … Tomēr nav nekādu šaubu, ka mēs tur skaidri redzējām un sapratām, ka, lai sasniegtu savu paaugstināšanu un slavu, šī pieredze bija nepieciešama.” Tālāk viņš teica: „Mēs vēlējāmies pakļauties Dieva gribai un galu galā esam šeit” (Baznīcas prezidentu mācības: Lorenco Snovs (2012. g.), 125. lpp.).
Grēku nožēla ir daļa no pakļaušanās Dieva gribai. Tādēļ tā vietā, lai baidītos no bīskapa, padariet viņu par savu draugu. Viņu izvēlējās Dievs, un viņš var palīdzēt nožēlot grēkus un dziedināt jūsu dvēseli, nākot pie Jēzus Kristus. Tas Kungs vēlas mums palīdzēt, taču mums ir jāsper pirmais solis pretī grēku nožēlai. Tā mēs varam redzēt, kā piepildās Jesajas 1:18 dotais solījums: „Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs.” Un tieši tādēļ ir bīskaps, lai palīdzētu.
Es liecinu, ka Dievs dzīvo un ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs. Viņi abi mūs ļoti mīl!