Arata’ira’a i ni’a i te tere
’Āru’i ’e te hō’ē huimana fa’atere rahi
Mahana toru 5 nō Fepuare 2020
Tē māuruuru nei māua i te taera’a mai i rotopū ia ’outou i teie pō. E maha matahiti tō māua Jill tonora’ahia mai i rotopū i te nūna’a ta’ata fa’ahiahia nō Europa, ’e ’ua māere roa māua ’e te ’oa’oa ato’a i te anira’a mai te peresideni Nelson ia māua ’ia ho’i mai i roto i te CES. Mai te mea ra ē, tē ho’i mai nei māua i te fare, i pīha’i iho ia ’outou, ’o tē hōro’a nei i tō ’outou itoito ’e tō ’outou ’ā’au nō te tauturu i te nūna’a ’āpī ’ia ha’api’i mai ’e ’ia ora i te ’evanelia a Iesu Mesia.
’A hi’o ai au i te mau tāuiuira’a i roto i tō tātou iho tere ’e i tō te tahi i roto i te orara’a, ’ua mana’o vau i te tere ’o tā tātou e haere ra i te ora mure ’ore. Nō te feiā i roto ia tātou tei fāri’i ia Iesu Mesia ’e i tāna tāra’ehara, ’ua tuea noa te hōho’a i tō tātou orara’a. Tē fa’a’ohipa nei tātou i te fa’aro’o i te Fa’aora ’e tē pe’e nei tātou iāna noa atu te mau tītaura’a. Tē tātarahapa nei tātou i tā tātou mau hara, tē fāri’i nei i te mau ’ōro’a e tītauhia, ’e tē tāpe’a māite nei e tae roa atu i te hope’a. Terā rā, e mea ta’a ’ē roa te mau tuha’a ri’i o te orara’a tāta’itahi, ’e te mau tāmatara’a tā tātou e fa’aruru nei ’ua ta’a ’ē ïa i tā terā ta’ata ’e terā ta’ata.
’A feruri nā i te tere o te ’utuāfare o Lehi nō te haere i te fenua i parauhia ra. E nehenehe tō rātou tere hō’ē roa e hōro’a mai i te hō’ē ’itera’a nō tō tātou iho mau tere. ’Ua ’ite rātou ē, tē haere nei rātou i te hō’ē fenua i parauhia ra, ’aita rā rātou i ’ite noa a’e i te parau nō tō rātou tāpaera’a ’e te ’ē’a ti’a nō te haere i reira. ’Ua fa’aruru rātou i te mau tāmatara’a teimaha i roto i te tere. ’O Nephi ato’a, tei ’ore i amuamu, ’ua fa’ata’a mai ’oia ē, « e pohe noa mātou i te mau ’ati e rave rahi ’e te pe’ape’a, [’aore ho’i e ti’a ia rātou] ’ia pāpa’i nō te rahi ».1
’Ua arata’ihia rātou i roto i tō rātou tere. I te pō, ’ua parauhia ia Lehi « ’ia reva ’oia i te medebara ia ao a’era ».2 I te po’ipo’i a’e, ’ua ’ite ’oia i te Liahona i te ’ūputa o tōna ti’ahapa, tei hōro’a ia rātou i te arata’ira’a nō te ra’i mai nō tō rātou tere. Terā rā, ’aita te liahona i taui i te mau ’ōti’a fenua i rotopū ia rātou ’e i tō rātou fenua i parauhia ra. ’Aita te reira i fa’ana’ina’i i te fenua Arapia ’aore rā i te mau moana o tei tītauhia ia rātou ’ia rātere. ’Ua tītauhia ia rātou ’ia haere i mua i te mau tāmatara’a o tō rātou tere. Terā rā, ’ua arata’i te Liahona ia rātou « nā te vāhi hotu rahi o te medebara ra »,3 ’e ’āhiri ’aita rātou i fa’atau, e arata’i ’āfaro te reira ia rātou.4
’Ua mutamuta ’o Lamana ’e ’o Lemuela nō te mau fifi tei fārereihia e rātou i roto te tere. Vetahi o taua mau fifi ra, nō roto mai iho ā ia rāua. Terā rā, noa atu ē, ’ua ha’apa’o rātou i te ’āvei’a ’e ’ua tere maita’i noa, ’ua fa’aruru noa rātou i te ’amura’a i te mā’a pua’a ota ’e i te ve’ave’a mahana o te medebara. Mai te ’itera’a ’o Lamana ’e ’o Lemuela, tē mana’o nei te mau ta’ata i te tahi taime ē, e’ita rātou e fa’aruru i te mau tāmatara’a mai te mea e rave rātou i te maita’i, e ’ōhie te mau mea ato’a. E ’ere roa atu mai te reira. Tōna aura’a mau, ’oia ho’i, e fa’aitoitohia tātou ’e e arata’ihia, ’eiaha rā ē, e’ita tātou e fa’aruru i te mau tāmatara’a.
Noa atu ē, e pupu tā’āto’a rātou i te rāterera’a, ’ua riro tāta’itahi ato’a te reira ’ei rāterera’a nō te ta’ata hō’ē. Noa atu ē, hō’ē ā vāhi tā rātou e haere nei, tō rātou rā tere mure ’ore o te ta’ata hō’ē, e mea ta’a ’ē roa ïa i tō te tahi, ’e tei te huru ïa o te mau fa’aotira’a ’e te mau ’ohipa a te ta’ata iho i roto i te tere.
E tere ta’ata hō’ē tō tātou tāta’itahi i roto i teie orara’a, terā rā, tē ’āmui ato’a nei tātou i te tahi mau tuha’a o te reira tere ’e o vetahi ’ē. ’Ei hi’ora’a, tē tere ’āmui nei tātou i roto i tā tātou mau tauto’ora’a i roto i te Séminaire ’e te Institut ’e i te ha’api’ira’a a te ’Ēkālesia. Hō’ē ā tā tātou ’ōpuara’a, ’ua ’ite tātou ē, tē haere nei tātou i hea, ’aita rā tātou i ’ite i te tā’āto’ara’a o te mau fifi ’aore rā, i te tuha’a ri’i o te ’ē’a nō te tāpae i reira.
E mā’iti tātou tāta’itahi nāhea tātou ’ia rātere ’e te pupu. E nehenehe tātou e mutamuta. E nehenehe tātou e ’oa’oa. E nehenehe tātou e māuruuru, noa atu i rotopū i te mau tāmatara’a. Nō te tahi pae, e nehenehe te mau tāuiuira’a i roto i te fa’aterera’a ’aore rā, i te fa’aturera’a o te ’Ēkālesia e riro ’ei tāmatara’a. ’Ua ’oa’oa roa vau ’ia ’ite ē, e mea nāhea te S&I i te pāhonora’a i te mau tāuiuira’a fa’auruhia nō te ha’apāpū i te ha’api’ira’a i te ’evanelia fa’atumuhia i ni’a i te utuāfare ’e pāturuhia e te ’Ēkālesia.
E fa’aruru ’e e rave tātou i te mau tāmatara’a. Nā roto i te pe’era’a i te arata’ira’a a te Fatu, e nehenehe tātou e upo’oti’a ’e e ha’api’i mai nā roto mai i teie mau tāmatara’a. ’Ua parau te peropheta Iosepha Semita ē, « e mea pāpū maita’i ē, ’ua hōro’a mai te Fatu ia tātou i te mana e tū’ati i te ’ohipa e rave, ’e i te pūai e au nō te horora’a i tu’uhia i mua ia tātou, ’e i te aroha ’e te tauturu e hina’arohia e tātou ».5
E fāri’i tātou i te arata’ira’a nō te tauturu ia tātou ’ia haere nā ni’a i te ’ē’a ’āfaro roa a’e, ’e ’ia rātere nā roto i te mau tuha’a maita’i roa a’e o te medebara i roto i tō tātou tere. Tē vai ra ia tātou te arata’ira’a a te mau peropheta. ’Ua ’ite au ē, tē arata’ihia nei tātou e te mau peropheta, te mau hio, ’e te mau heheu parau. ’Auē ïa ha’amaita’ira’a ē ! Tē arata’ihia nei tātou e te Piha fa’atere ha’api’ira’a o te ’Ēkālesia, ’e tē vai ato’a nei te taea’e Webb, tāna pupu, ’e te tahi atu mau ti’a fa’atere fa’auruhia. Hau atu i te reira, e nehenehe tā tātou tāta’itahi e fāri’i i te arata’ira’a ’ia fārerei ana’e tātou i te mau ’ohipa ta’a ’ē i roto i tā tātou iho mau fa’auera’a ’ohipa.
Hō’ē taime i te ’āva’e e putuputu te Piha fa’atere ha’api’ira’a o te ’Ēkālesia ’e te Tōmite fa’atere o taua piha fa’atere ra. I roto i teie mau putuputura’a e fāri’i mātou i te arata’ira’a ’e te a’o. Tē fāri’i ato’a nei tātou i te ha’amaita’ira’a a « Te hō’ē aru’i ’e te hō’ē huimana fa’atere rahi », hō’ē taime i te matahiti, ’e i te roara’a o te mau matahiti, ’ua fāri’i tātou i te mau a’o faufa’a mau ’e te pāpū nō te tauturu ia tātou i roto i tō tātou tere—’ei pupu ’e ’ei ta’ata hō’ē.
Tē pure nei au ’ia vai matara noa tātou i te arata’ira’a ’e i te ha’api’ira’a nō ō mai i te Fatu ra. ’Ua ’ite au ē, tē ora nei ’oia, ’e e tauturu ’e e arata’i ’oia ia tātou.
I te i’oa ’o Iesu Mesia, ’āmene.