Reliģijas mācīšana jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem — ievadvārdi
Prezidents Dalins H. Oukss
1. daļa
Mani dārgie brāļi un māsas!
Mēs lepojamies, ka varam piedalīties šajā semināra un institūta skolotāju un reliģijas pasniedzēju sanāksmē mūsu universitātēs un koledžā. Mēs priecājamies, ka ar jums kopā ir jūsu laulātie, kuriem ir tik svarīga loma jūsu svētajos mācīšanas pienākumos. Mēs jūtam izaicinājumu: uzrunāt jūs šajā unikālajā un grūtību pilnajā laikā — pasaules mēroga pandēmijas laikā.
Kā minēja pilnvarotais Pols V. Džonsons, pēc manas īsās ievada uzrunas mums mūsu programmas atlikušajā daļā būs divas dažādas diskusijas.
Es sākšu, runājot par mīlestības spēku. Kāpēc mīlestība pret Dievu ir pirmais no augstākajiem baušļiem? Tas ir pirmais tāpēc, ka tas ir ļoti būtisks, lai saprastu un ievērotu Dieva plānu un Viņa baušļus, kas doti Viņa bērniem. Mūsu mīlestība pret Dievu un Viņa mīlestība pret mums ir galvenais evaņģēlija princips — tam ir vitāli svarīga nozīme attiecībā uz to, kas mūs ietekmē, un vitāli svarīga nozīme attiecībā uz to, kas mums ir jāatceras. Dievs jūs mīl kā Viņa skolotājus. Viņa vadītāji jūs mīl kā Viņa ieceres un Viņa vārda skolotājus. Un jūs mīlat savus studentus. Pirms daudziem gadiem uzrunājot skolotājus, elders Gordons B. Hinklijs to apkopoja vienā teikumā: „Nav labāka veida, kā apliecināt savu mīlestību pret Dievu, kā izrādot mīlestību pret Viņa bērniem, jo īpaši pret tiem, kas nāk … mācīties pie jums.”1
Mans tēvs nomira pirms vairāk nekā 80 gadiem. Ko es vislabāk atceros no mūsu attiecībām? Viņa mācības? To, kā viņš mani disciplinēja? Nē, es vislabāk atceros to, ka viņš mani mīlēja.
Tāpat es ticu, ka jūsu studenti visvairāk atcerēsies to, kā jūs likāt viņiem justies. Viņi atcerēsies, kā jūs ar mīlestību palīdzējāt viņiem apgūt evaņģēliju, atpazīt Gara pamudinājumus un pielietot evaņģēliju savā dzīvē. Mīlestība ir motivējošais spēks mācīšanā.
Ir pagājuši aptuveni 70 gadi, kopš es biju semināra students. Ko es vislabāk atceros par saviem diviem semināra skolotājiem Vernalā, Jūtā? Es pat neatceros nodarbību tēmas, ko viņi mācīja, taču es atceros, ka viņi abi mani mīlēja un personīgi par mani rūpējās.
Mīlestībai piemīt spēks: spēks izprast Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, spēks izprast glābšanas ieceri un spēks izskaidrot Dieva baušļus.
Ja mēs neizprotam mīlestību, visu pārējo attiecībā uz evaņģēliju padara pretrunīgu vai novājina pretinieka kārdinājumi, pasaulīgo vērtību spēks un apkārtesošie pasaulīgie cilvēki.
Mans otrais temats ir jūsu attiecības ar evaņģēlija tēmām, ko jūs mācāt.
Laicīgo priekšmetu mācīšanā skolotājiem ir ierasts un bieži vien pieļaujams izvirzīt sevi par kādas noteiktas tēmas ekspertiem. Mācot reliģiskos principus, tas nav pieļaujams. Mēs neesam Jēzus Kristus evaņģēlija autoritātes. Autoritāte ir Svētais Gars, Dievības loceklis, kuram ir funkcija — liecināt par Tēvu un Dēlu, vadot mūs patiesībā. Viņš izgaismo mūsu mācības. Tāpēc atšķirībā no laicīgo priekšmetu skolotājiem, mums nekad nevajadzētu piesavināties nopelnus par kādu domu, kas pastiprina evaņģēlija diženās un patiesās mācības. Mums nekad nevajadzētu izturēties klasē vai jebkur citur veidā, kas nesaskan ar mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, ticību un mācībām. Mums nekad nevajadzētu mest savtīguma ēnu uz jebkuru tēmu, ko mēs mācām.
Mēs mācām aiz mīlestības pret mūsu Tēvu Debesīs un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, un ar mīlestību pret Viņa bērniem, mūsu audzēkņiem. Mūs motivē mūsu apņēmība palielināt viņu spēju sadzirdēt un uzklausīt Viņu, kurš ir mūsu Glābējs.
Es liecinu par mūsu Glābēju, Jēzu Kristu, un lūdzu, lai Viņa svētības turpmāk mūs pavadītu, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.