Patiesais Ziemassvētku prieks
Prezidents Tomass S. Monsons
Mani mīļie brāļi un māsas, man ir prieks būt kopā ar jums šajā vakarā, kad mēs svinam — ar vārdiem un dziesmām — mūsu Glābēja un Pestītāja, patiesi Jēzus Kristus, — dzimšanu.
Ziemassvētki ir brīnišķīgs gada laiks. Vairumam no mums tas ir arī saspringts laiks. Es ceru un lūdzu, lai mēs nekļūtu tik aizņemti šajā Ziemsvētku laikā, ka liktu uzsvaru uz nepareizām lietām un palaistu garām vienkāršu prieku, pieminot Betlēmes Svētā piedzimšanu.
Patieso Ziemassvētku prieku nevar gūt, steidzoties un traucoties, lai paspētu izdarīt ko vairāk. Patieso Ziemassvētku prieku mēs rodam, kad mēs šajā laikā koncentrējamies uz Glābēju.
Dzimis kūtiņā, aijāts silītē, Viņš bija nonācis no debesīm, lai dzīvotu uz Zemes kā mirstīgs cilvēks un lai nodibinātu Dieva valstību. Viņa brīnišķīgais evaņģēlijs izmainīja pasaules domāšanu. Viņš dzīvoja mūsu dēļ, un Viņš nomira mūsu dēļ. Ko mēs varam sniegt Viņam pretī?
Man patīk vārdi, ko sarakstījusi angļu dzejniece Kristīne Roseti:
Ko dot es Viņam varu,
Tik nabadzīgs ja esmu?
Ja gans es tolaik būtu,
Tad jēru Viņam sniegtu.
Ja gudrais vīrs es būtu.
Es savu lomu veiktu.
Ko dot es Viņam varu?
Vien paša sirdi savu.1
Mūsu Ziemassvētku svinībās būtu jāizpaužas tai mīlestībai un nesavtībai, ko mācīja Glābējs. Došana un nevis saņemšana atklāj Ziemassvētku garu pilnā plaukumā. Mēs kļūstam laipnāki cits pret citu. Mēs mīlestībā palīdzam tiem, kuriem ir mazāk paveicies. Mūsu sirdis atmaigst. Ienaidniekiem tiek piedots, draugi tiek pieminēti, un Dievam tiek paklausīts. Ziemassvētku gars apgaismo dvēseles skatlogu, un mēs lūkojamies caur to uz pasaules aizņemto dzīvi, un mums kļūst svarīgāki cilvēki, nevis lietas. Lai uztvertu Ziemassvētku gara patieso nozīmi, mums būtu jānomaina vārds „Ziemassvētki” uz „Kristus”, lai galu galā sanāktu „Kristus gars”.
Prezidents Deivids O. Makeijs teica: „Patiesa laime nāk tikai tad, kad citi tiek darīti laimīgi, — tas ir praktisks pielietojums Glābēja mācībai par dzīves zaudēšanu un tās atgūšanu no jauna. Īsumā, Ziemassvētku gars ir Kristus gars, kas liek mūsu sirdīm kvēlot brālīgā mīlestībā un draudzībā un kas mudina mūs uz labiem darbiem.
Tas ir Jēzus Kristus evaņģēlija gars, un paklausība tam nesīs mieru virs Zemes, jo tas nozīmē labu prātu pret visiem cilvēkiem”2
Kaut mēs dotu, kā Glābējs ir devis. Atdot sevi pašu ir svēta dāvana. Mēs dodam, atceroties visu, ko Glābējs ir devis. Kaut arī mums būtu dāvanas ar mūžīgu vērtību — papildus tām dāvanām, kas galu galā saplīsīs un tiks aizmirstas. Cik gan labāka kļūtu pasaule, ja mums visiem būtu šādas dāvanas — izpratnes un līdzjūtības, kalpošanas un draudzības, laipnības un maiguma dāvanas!
Kad Ziemassvētku laiks mūs ieskauj savā krāšņumā, kaut mēs, tāpat kā gudrie vīri, meklētu to spožo un noteikto zvaigzni, kas mūs vadītu Glābēja dzimšanas dienas svinībās. Kaut mēs visi garā aizceļotu uz Betlēmi, līdzi paņemot savu maigo un gādīgo sirdi kā savu dāvanu Glābējam.
Mani brāļi un māsas, kaut ikkatram un visiem būtu priekpilni Ziemassvētki. Tāda ir mana cerība un lūgšana mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.