Rodiet prieku ikdienas dzīvē!
Vakars kopā ar elderu Kventinu L. Kuku
Vispasaules svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem • 2016. gada 11. septembrī • Vašingtonas staba centrs
Es to uzskatu par lielu svētību — būt ar jums kopā šajā vakarā.
Uzsākot šo pasaulīgo dzīvi, mēs kā Dieva bērni saglabājām arī savu dievišķo dabu. Mūsu individuālā vērtība ir debesu dota. Ja mēs izpratīsim savu dievišķo dabu un to, kādēļ esam šeit, mēs varēsim pārvarēt grūtības un pārbaudījumus, paliekot uzticīgi savām derībām. Tas, cik augstu sevi vērtējam, nosaka to, cik veiksmīgi būsim savā pasaulīgajā dzīves gājumā. Mūsu pašvērtība pieaugs, ja tiks apmierinātas noteiktas cilvēciskās pamatvajadzības. Es minēšu trīs no tām: vajadzība būt mīlētam, vajadzība tikt pieņemtam un vajadzība gūt panākumus jeb sasniegumus.
Ja šīs vajadzības neīstenojas, mēs jūtamies nemīlēti, nepieņemti un neveiksmīgi. Tas rada bezcerību, laupa drosmi, vedina uz pašnožēlu, liek justies izolētiem un vientuļiem. Mums visiem nākas izbaudīt šādas sajūtas.
Nesen tikos ar kādu draudzeni, kas pastāstīja man par pētījumu, kurā piedalījās koledžas vecuma audzēkņi. Kad viņiem tika jautāts par, viņuprāt, lielākajām problēmām, daudzi atzīmēja vientulību. Mēs varam justies vientuļi, neatkarīgi no tā, vai esam precēti vai neprecēti.
Mēs visi kādā dzīves periodā jūtamies vientuļi. Prezidents Gordons B. Hinklijs reiz teica: „Es ticu, ka vairumā gadījumu labākās zāles pret vientulību ir darbs un kalpošana citiem.”1
Manuprāt, tas ir labs padoms.
Prezidents Tomass S. Monsons izsaka to šādiem vārdiem: „Laiku pa laikam mūsu ceļu var aptumšot mazdūšība; bezcerība var kļūt par mūsu pastāvīgo pavadoni. … Paļausimies uz To Kungu …, pārliecinoties, ka stingri stāvam uz kalpošanas ceļa, no visas sirds un dvēseles apņēmušies sekot Tā Kunga piemēram.”2
Turpiniet aktīvi un dedzīgi iesaistīties Baznīcas darbā. Palieciet tuvi savam Debesu Tēvam, lūdzot un studējot Svētos Rakstus. Uzmeklējiet Svētajos Rakstos piemērus tam, kā cilvēki ir tikuši galā ar vientulību jeb to pārvarējuši. Padomājiet par Moroniju un to, cik vientuļš viņš bija, veicot pierakstu par savu ļaužu iznīcināšanu. Viņš raksta:
„Tādēļ es rakstīšu un paslēpšu pierakstus zemē; un kur es iešu, tam nav nozīmes.
… jo es esmu viens. Mans tēvs ir nogalināts kaujā un visi mani radi, un man nav nedz draugu, nedz arī kur iet; un, cik ilgi Tas Kungs ļaus man dzīvot, es nezinu.”3
Man šķiet, ka ir svarīgi paturēt prātā, ka mēs nekad neesam pilnīgi vieni. Glābējs ir apsolījis mums mierinājumu. Ja mēs esam cienīgi, Svētais Gars ir mūsu pastāvīgais pavadonis. Viņa ietekme palīdz mums mūsu vientulības periodos. Mēs varam būt vieni, bet mums nav jājūtas vientuļiem. Man ļoti patīk garīgā dziesma „Tik vajadzīgs Tu man”4.
Vajadzība pēc mīlestības un pieņemšanas ir tik tiešām īstena.
Palieciet tuvi savai ģimenei, kurā esat neizsakāmi mīlēti un pieņemti. Iesaistieties savas bīskapijas vai draudzes dzīvē. Allaž esiet cienīgi apmeklēt templi. Ja esat neprecēti, ejiet uz randiņiem ar tiem, kuri ir cienīgi apmeklēt templi. Lai tās nepilnības, ko saredzat citos, nelaupa jums drosmi, — mūsu spējas pieaug un mēs pilnveidojamies, attīstoties visu savu dzīvi.
Vajadzība pēc panākumiem ir spēcīga un motivējoša.
Ikvienam ir kāda dāvana no Dieva.5 Izziniet savas individuālās dāvanas un gūstiet prieku tanīs. Attīstiet tās. Pievērsieties savai patriarhālajai svētībai un izpētiet tajā minētos norādījumus, brīdinājumus, dāvanas un apsolījumus.
Mani vecāki neapmeklēja templi līdz pat brīdim, kad biju precējusies un laidusi pasaulē bērnus. Es nedomāju, ka mēs tiksim saistīti kā mūžīga ģimene. Man bija jābūt pacietīgai un jāgaida uz To Kungu pēc šīs svētības.
Es bieži domāju par pacietības tikumu un to, cik daudzējādi Tas Kungs māca mums būt pacietīgiem. Man patīk, kā tas ir raksturots grāmatā Sludini Manu evaņģēliju: „Pacietība ir spēja paciest kavēšanos, likstas, grūtības un ciešanas bez dusmām, neapmierinātības un trauksmes. Tā ir spēja izpildīt Dieva gribu, pieņemot, ka viss notiks Viņa noliktajā laikā. Pacietīgs cilvēks nepadodas apstākļu spiedienam un stājas pretī grūtībām mierīgi, nezaudējot cerību. … Mums ir jāgaida, kad piepildīsies Tā Kunga apsolītās svētības.”6
Man allaž ir bijis mīļš 27. psalma 14. pants: „[Gaidi uz To Kungu, esi drošs, un Viņš stiprinās tavu sirdi! Es saku: gaidi uz To Kungu!]”
Neatkarīgi no šībrīža situācijas, rodiet prieku ikdienas dzīvē! Vai nebūtu brīnišķīgi, ja mēs ik rītu pamostos, sakot: „Es jūtos mīlēts, es jūtos pieņemts un es jūtos veiksmīgs.” To var ikviens no mums!
Kaut jūs rastu prieku un laimi šajā laicīgajā dzīves ceļā! Kaut jūs dzīvotu tik cienīgi, lai Svētais Gars varētu būt jūsu pastāvīgais pavadonis un lai jūs varētu saņemt ikvienu svētību, ko Tas Kungs jums ir sagatavojis! Par to es lūdzu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.
© 2016 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/16. Tulkojuma apstiprinājums: 6/16. Uzrunas „Find Joy in Everyday Life” tulkojums. Latvian. PD60002153 153