ʼA ʼimi i te ʼoaʼoa i roto i te oraraʼa i te mau mahana atoʼa
Hō’ē ’āru’i e o Elder Quentin L. Cook
Purera’a pae auahi nā te feiā ’āpī pa’ari ’ati a’e i te ao • 11 nō setepa 2016 • Washington D.C.
Tē mana’o nei au e ha’amaita’ira’a rahi i te taera’a mai i rotopū ia ’outou teie pō.
I tō tātou haereraʼa mai i ni’a i teie nei fenua, ’ua ʼāfai mai tātou na muri ia tātou i tō tātou natura hanahana ʼei mau tamari’i nā te Atua. Nō te raʼi mai tō tātou faufaʼa tāta’itahi. ’Ia hāroʼaroʼa anaʼe tātou i tō tātou natura hanahana ʼe te tumu nō tō tātou haereraʼa mai i’ō nei, e nehenehe ia tātou ’ia upo’oti’a i niʼa i te mau tītauraʼa ʼe te mau tāmataraʼa ʼe ia tāmau noa i te haʼapaʼo i tā tātou mau fafauraʼa. Na te huru o tō tātou hiʼoraʼa ia tātou iho e faʼataʼa mai i te huru o te manuiaraʼa o tō tātou tere tāhuti nei. E faʼarahihia tō tātou huru hiʼoraʼa ia tātou iho ’ia haʼamāhahia te tahi mau hinaʼaro tumu o te taʼata nei. E faʼahiti ïa vau e toru : te hinaʼaro ’ia herehia, te hinaʼaro ’ia fāriʼihia, ʼe te hinaʼaro ’ia manuia ʼaore rā ’ia faʼatupu.
’Ia ’ore anaʼe ’ia haʼamāhahia teie mau hinaʼaro, e manaʼo ïa tātou ē ’aita tātou e herehia nei, e fāriʼihia nei, ’e e manuia. E faʼatupu ïa te reira i te mau manaʼo faʼaʼereraʼa, faʼataiā, aroha iāna iho, faʼataʼa-ʼē-raʼa iāna iho, ʼe te moʼemoʼe. Tē faʼaruru pā’āto’a nei tātou i teie mau manaʼo.
’Ua fārerei au i te hōʼē hoa i te hōʼē mahana tei faʼaʼite mai iāʼu i te hōʼē tītorotororaʼa i rotopū i te mau pīahi nō te fare haʼapi’iraʼa teitei. A anihia ai rātou e aha tā rātou haʼapeʼapeʼaraʼa rahi roa aʼe, e rave rahi tei pāpaʼi ē « moʼemoʼe ». E nehenehe tā tātou e vai mo’emo’e noa atu ē ’ua faʼaipoipohia tātou ’aore rā aita.
E vai moʼemoʼe tātou i te tahi mau taime i roto i tō tātou nei oraraʼa. ’Ua parau mai te peresideni Gordon B. Hinckley i te hōʼē taime ē : « Tē ti’aturi nei au ē nō te rahira’a o tātou te rā’au maita’i roa a’e nō te mo’emo’e o te ’ohipara’a ïa ’e te tāvinira’a ia vetahi ’ē ».1
Tē mana’o nei au e mana’o maita’i roa te reira.
Teie tā te peresideni Thomas S. Monson i parau : E nehenehe te taiā e haʼapōuri i tō tātou haereʼa ; e nehenehe te manaʼo faʼaʼereraʼa e riro ’ei hoa tāmau… Ma te tiʼaturi i te Fatu, e haʼapāpū na tātou… e ’ua tanu-pāpū-hia tō tātou mau avae i niʼa i te ʼēʼa o te tāviniraʼa ʼe ’ua haʼamoʼahia tō tātou ʼāʼau ’e tō tātou vārua nō te peʼe atu i te hōhoʼa o te Fatu ».2
’Ia ʼohipa noa ʼe ’ia ʼanaʼanatae noa ʼoutou i te ʼohipa a te ʼĒkālesia. ʼA faʼaea piri noa i tō ʼoutou Metua i te ao ra nā roto i te pure ʼe te taiʼoraʼa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa. ’A ʼimi i te mau hōhoʼa i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a o te mau taʼata tei haʼavī ’aore rā tei faʼaruru i te moʼemoʼe. ’A manaʼo na ia Moroni ʼe tōna huru moʼemoʼe ʼa pāpa’i ai ʼoia i te ʼāʼamu nō te ha’amouraʼa ʼo tōna nunaʼa. ’Ua pāpa‘i oia :
« Nō reira, e pāpa’i au i te parau tuatāpaparaʼa ra, e huna ai i te reira i raro i te repo, ʼe te vāhi tāʼu e haere ra, ’aita ōʼu e peʼapeʼa i te reira.
« … E ʼo vau anaʼe ho’i tē pārahi nei. ’Ua tāparahihia tōʼu metua ʼe tōʼu mau feti’i atoʼa i te tāmaʼi, ’e ’aita ōʼu e hoa, e aita ōʼu e vāhi ’ia haerehia atu ; e te maoro tā te Fatu e faʼatiʼa iāʼu ’ia ora, ’aita vau i ʼite.3
I tōʼu feruriraʼa, e mea faufaʼa rahi ’ia haʼamanaʼo ʼe e’ita tātou e faʼaea o tātou anaʼe. ’Ua fafau mai te Faʼaora ia tātou i te tāmāhanahanaraʼa. Mai te mea e vai parau-tiʼa noa tātou, e riro ïa te Vārua Mo‘a ʼei hoa tāmau nō tātou. E tauturu tōna mana ia tātou i roto i te mau tau moʼemoʼe. E nehenehe tā tātou e pārahi ʼo tātou anaʼe, ’eiaha rā tātou ’ia vai mo’emo’e. Mea au nāʼu te himene « Hinaʼaro vau ia Oe ».4
E mea mau te hinaʼaro ’ia herehia ʼe ’ia fāriʼihia.
’A faʼaea piri i tō ʼoutou ʼutuāfare, te vāhi e herehia ʼe e fāri’i-maita’i-hia ʼoutou. ʼA ʼohipa i roto i tā ʼoutou pāroita ʼaore rā ’āmaʼa. ’Ia vai ti’amā noa ʼoutou nō te haere i te hiero. Mai te mea ’aita ʼoutou i faʼaipoipohia, ʼa haere atu na muri i te feiā tei tiʼamā nō te haere i te hiero. ʼEiaha e taiā i mua i te mau paruparu ’o te mau taʼata tā ʼoutou e fārerei nei ; e rahi atu tātou i roto i te ’aravihiraʼa ʼe te maita’i ʼa tupu ai tātou i roto i te oraraʼa nei.
E mea pūai ʼe e mea tūraʼi te hinaʼaro ’ia manuia.
E hōroʼaraʼa tō te mau taʼata atoʼa nō ō mai i te Atua ra.5 ’A ʼimi i tā ʼoutou iho hōroʼaraʼa taʼa ʼē ʼe ʼa ʼoaʼoa i te reira. ’A hiʼo i tō ʼoutou haʼamaita’iraʼa pātereareha, ʼe ʼa haʼapiʼi mai i te aʼoraʼa, te mau fa’aarara’a, te mau hōroʼaraʼa, ʼe te mau fafauraʼa.
’Aita tōʼu nā metua i haere i te hiero ʼe tae noa atu i te taime ’ua faʼaipoipohia vau ʼe ’ua fanauhia mai tā māua mau tamari’i. ’Aita vau i manaʼo e taʼatihia mātou ʼei ʼutuāfare mure ’ore. ’Ua tiʼa iāʼu ’ia faʼa’oromaʼi ʼe ’ia tiʼaturi i te Fatu nō teie haʼamaita’iraʼa.
Tē feruri rahi nei au nō niʼa i teie maitaʼi o te faʼaʼoromaʼi ʼe nō te mau raveʼa e rave rahi tā te Fatu e haʼapi’i mai nei ia tātou ’ia faʼaʼoromaʼi. Mea au nāʼu te tātararaʼa o te reira i roto ’Ia Poro Haere i Tā’u Nei ’Evanelia : « Te faʼaʼoromaʼiraʼa ʼo te ʼaravihi ïa ’ia faʼaʼoromaʼi i te taere, te fifi, te pātoʼiraʼa, ’aore rā te māuiuiraʼa ma te ʼore e riri, e ’īriā, aore rā e peʼapeʼa rahi. O te ’aravihi ïa i te raveraʼa i te hinaʼaro ʼo te Atua ʼe te fāriʼiraʼa i Tāna tālena ’ohipa. ’Ia faʼaʼoromaʼi anaʼe ʼoutou, e vai hau noa ïa ʼoutou ma te tiʼaturi i mua i te tāmataraʼa… E tiʼa ia ʼoutou ’ia tiʼaturi ʼe e tupu mau ihoa te mau haʼamaitaʼiraʼa tei parau-fafau-hia mai e te Fatu ».6
Mea au nāʼu te Salamo 27:14 : « Tia’i ia Iehova ; e faʼaitoito ; e nāna e faʼaitoito mai i to ʼāʼau ra ; e tena na, e tia’i ā ’oe ia Iehova ».
Noa atu e aha te huru o tō ʼoutou oraraʼa i teie nei taime, ʼa ʼimi i te ʼoaʼoa i roto i te oraraʼa i te mau mahana atoʼa. E ʼere ānei i te mea fa’ahiahia ’ia ti’a mai i te mau poʼipoʼi atoʼa ma te parau ē, « tē herehia nei au, tē fāri’ihia nei au, ʼe tē manuia nei au » E nehenehe tā tātou pāʼātoʼa ’ia na reira !
’Ia ʼite ʼoutou i te ʼoaʼoa ʼe te poupou ’a tere ai ʼoutou i tō ʼoutou tere i te tāhuti nei. ’Ia ora parau-tiʼa ʼoutou, ’ia vai te Vārua Maita’i ’ei hoa tāmau nō ʼoutou ʼe ’ia fāriʼi ʼoutou i te mau haʼamaita’iraʼa atoʼa tā te Fatu i faʼaherehere nō ʼoutou ʼo tāʼu ïa pure i te iʼoa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.
© 2016 na Intellectual Reserve, Inc. Fatura’a pāruruhia Parau fa’ati’a nō te reo Peretāne : 6/16. Parau fa’ati’a nō te ’īritira’a : 6/16. ’Īritiraʼa nō « Find Joy in Everyday Life ». Tahitian. PD60002153 895