2017. gada svētbrīži
Grēku nožēlošana un žēlsirdība


5:54

Grēku nožēlošana un žēlsirdība

Vakars ar elderu Kimu B. Klārku

Vispasaules svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem • 2017. gada 7. maijs • Soltleiksitijas Tabernakls

Mēs ar elderu Klārku esam priecīgi būt kopā ar jums šajā vispasaules svētbrīdī.

Es vēlos dalīties ar jums dažās domās, kas ir tuvas manai sirdij, un es ceru, ka tas noderēs arī jums.

Pirmkārt, es vēlos paust savu mīlestību pret jums: manā sirdī ir iemājojušas īpašas jūtas pret Baznīcas jaunajiem pieaugušajiem. Jūs esat tādā dzīves posmā, kad jāpieņem būtiski lēmumi par izglītības turpināšanu, darba meklēšanu, kalpošanu misijā, iešanu uz randiņiem, gatavošanos precībām un ģimenes veidošanu. Es esmu jutusi un pieredzējusi, cik varens spēks jums piemīt, ja jūs slēdzat un ievērojat svētās derības un meklējat Tā Kunga gribu minēto lēmumu pieņemšanā. Jūs esat lieliski! Un Tas Kungs jūs mīl. Es to zinu.

Tāpat es vēlos dalīties ar jums savā liecībā un dažos iedrošinošos vārdos. Es vēlos, lai jūs zinātu, ka es zinu, ka Dievs ir mūsu Tēvs, kas dzīvo debesīs. Es zinu, ka Viņš ir devis mums pestīšanas ieceri un brīnišķīgu dāvanu — Savu Dēlu, Jēzu Kristu, mūsu Glābēju un Pestītāju. Es zinu, ka pravietis Džozefs Smits ir evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmeta pravietis. Es zinu, ka Kristus atgriezīsies un ka mums ir jāsagatavojas Viņa atnākšanai.

Kā mēs varam sagatavoties šim ievērojamajam notikumam? Tas var šķist nomācoši! Mums ir jāpaveic tik daudz! Es vēlos iedrošināt jūs un dāvāt cerību, daloties divos principos, kas mums palīdzēs sagatavoties — tie ir grēku nožēlošana un žēlsirdība.

Prezidents Monsons pagājušā gada oktobra vispārējā konferencē mums mācīja: „Mūsu Glābējam, Jēzum Kristum, ir izšķirošā loma šajā iecerē. Bez Viņa īstenotās Izpirkšanas upura viss būtu zaudēts. Taču ar ticību Viņam un Viņa misijai vien nepietiek. Mums ir jāstrādā un jāmācās, jāmeklē un jālūdz, jānožēlo grēki un jākļūst labākiem.”1

Mums ir jānožēlo grēki. Tā ir tik liela svētība! Pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanai un spēkam, mēs varam pārvarēt visas vājības, sāpes, bēdas un grēkus. Es esmu sapratusi, ka, lai gan grēku nožēlošana biežāk nozīmē to, ka mums ir jāpārtrauc kaut kas, ko mēs darām, tā var nozīmēt arī to, ka ir jāsāk darīt kaut kas, ko līdz šim neesam darījuši.

Viena no svarīgākajām lietām, ko mums vajadzētu sākt darīt grēku nožēlošanas ietvaros, ir kalpošana līdzcilvēkiem. Kalpojot līdzcilvēkiem, strādājot plecu pie pleca kopā ar To Kungu un pieredzot Viņa tīro mīlestību, mēs tik tiešām iepazīstam Glābēju. Pirms mēneša, piedaloties Svētā Vakarēdiena sanāksmē, es pieredzēju, kāds spēks piemīt mīlestībai, kas rodama kalpošanā citiem.

Es ienācu dievkalpojuma zālē kopā ar savu draudzeni, kas apstājās, lai sasveicinātos ar vienu no savas Sākumskolas klases meitenītēm. Sanāksmē manu draudzeni atbalstīja par jauno staba Palīdzības biedrības prezidenti. Mazā meitenīte, ar kuru viņa bija sasveicinājusies, ienākot dievkalpojuma zālē, pagriezās un paskatījās uz manu draudzeni — savu skolotāju. Šī jaukā meitenīte saprata, ka viņas skolotāja tiks atbrīvota, un sāka raudāt. Viņa aizsteidzās uz sava sola galu un pieglauda galvu mātes plecam! Es paskatījos uz savu draudzeni, jauno staba Palīdzības biedrības prezidenti, un pamanīju, ka arī viņa izplūst asarās! Šis spēcīgais mīlestības apliecinājums mani saviļņoja. Es jutu, kā man pašai sāk riesties asaras. Es pieredzēju to, kāda ir Jēzus Kristus tīrās mīlestības dāvana, ko no Glābēja saņem Viņa patiesie sekotāji, kuri kalpo Viņa valstībā.

Moronija 7. nodaļā Mormons mums māca:

„Tādēļ, mani mīļotie brāļi, ja jums nav žēlsirdības, jūs neesat nekas, jo žēlsirdība nekad nebeidzas. Tādēļ palieciet pie žēlsirdības, kas ir lielākā no visām, jo viss reiz beigsies, —

bet žēlsirdība ir tīrā Kristus mīlestība , un tā paliek mūžīgi.”2

Mani dārgie brāļi un māsas, es lūdzu, kaut katrs no mums īstenotu ticību Jēzum Kristum, vēršoties pie Viņa, nožēlojot savus grēkus un kalpojot Viņam no visas savas sirds! Es zinu, ka, to darot, mēs tik tiešām kļūsim par Viņa patiesajiem sekotājiem. Un es zinu — ja mēs „lūgsim Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai [mēs] varētu tikt piepildīti ar Viņa mīlestību”3, mums būs lielāka ticība, lielāka cerība, un mēs jutīsim lielāku mīlestību — patiesi, Jēzus Kristus tīro mīlestību. Jēzus Kristus vārdā, āmen.