Tu esi Džozefs
Vakars ar elderu Kimu B. Klārku
Vispasaules svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem • 2017. gada 7. maijs • Soltleikas tabernakls
Mani dārgie brāļi un māsas, es esmu pateicīgs par iespēju šovakar būt kopā ar jums. Es jūtu lielu mīlestību pret jums. Ikreiz, kad esmu ar šīs Baznīcas jaunajiem pieaugušajiem, es jūtu mīlestību, un es jūtu prieku!
Es aicinu jūs šovakar man pievienoties, kas, cerams, kļūs par atklājumu, ticības un iedvesmas ceļojumu. Es vēlos jūs aizvest uz Atjaunošanas agrīnajām dienām, kad Džozefs Smits bija jauns pieaugušais. Es jūs aicinu doties ceļojumā, kurā pats esmu jau bijis. Lielāko savas dzīves daļu es esmu aizvadījis, studējot un mācot par vadītājiem un par viņu vadītajām organizācijām. Man ir bijusi svētība iepazīt daudzus lieliskus vadītājus un apmeklēt daudzas no labākajām, cilvēku radītajām organizācijām visā pasaulē. Bet šis ceļojums, atgriežoties Atjaunošanas agrīnajā pieredzē, ir nostiprinājis manu pārliecību, ka jūs un es esam daļa no visievērojamākās organizācijas uz Zemes virsas — Tā Kunga patiesās un dzīvās Baznīcas.
Es vēlos jūs ieaicināt Džozefa dzīvē — brīdī, kad viņš saskārās ar nedrošību un grūtībām. Tas bija laiks, kad viņš mācījās saprast, kas ir viņš un kas ir Tas Kungs, un kā Tas Kungs strādā ar viņu.
Nāks laiks, kad Džozefs kļūs par Atjaunošanas dižo pravieti, kad viņš pavēlēs bruņotajai apsardzei Ričmondas cietumā ar tādu spēku, ka apsardze trīcēs; kad viņš nodibinās Baznīcu, paveiks varenus brīnumus, sludinās evaņģēliju ar apbrīnojamu izpratni, būvēs pilsētas un tempļus un ieliks pamatus Israēla sapulcināšanai un glābšanas darbam priekškara abās pusēs. Bet es vēlos pievērsties kopā ar jums tam laikam, kad Džozefs vēl nebija tas, par ko viņš kļūs. Es vēlos atgriezties tajā laikā, jo jums ar Džozefu ir daudz kā kopīga. Es ticu, ka jūs varat apgūt svarīgas mācības par To Kungu, Jēzu Kristu, un Viņa doktrīnu, un par Viņa pravieti Džozefu Smitu jau no laikaposma, kad Džozefs bija vēl jauns pieaugušais. Es zinu: ja jūs šovakar klausīsieties ar Tā Kunga Garu, jūsu mīlestība pret To Kungu un Debesu Tēvu un jūsu ticība Viņam pieaugs, un jūsu liecība par Atjaunošanu un pravieti Džozefu Smitu būs stiprāka.
Stāsts
Es sākšu šo stāstu ar zelta plāksnēm. Džozefs Smits, 21 gada vecumā, 1827. gada septembrī saņēma plāksnes no eņģeļa Moronija, kopā ar diviem akmeņiem sudraba ietvaros, ko nefijieši sauca par izskaidrotājiem jeb Urīmu un Tumīmu.1 Vēlāk, tā gada rudenī, Džozefs un viņa sieva Emma pārcēlās uz Harmoniju, Pensilvānijā, uz Emmas dzimto pilsētu, spēcīgo vajāšanu dēļ Palmīrā, Ņujorkā.2
Harmonijā Džozefs pārrakstīja rakstzīmes no plāksnēm un tās studēja. Viņš lūdza savam draugam Martinam Herisam atrast kādu, kas iztulkotu plāksnes, bet Martinam neveicās.3
1828. gada februārī Džozefam kļuva skaidrs, ka viņam nāksies pašam tulkot pierakstus ar izskaidrotāju palīdzību.4 Tajā laikā Džozefs mācījās tulkot pierakstus „ar Dieva dāvanu un spēku”.5
Emma, kas bija stāvoklī ar viņu pirmo bērnu, bija Džozefa pirmā pierakstītāja. Viņa kopā ar Džozefu strādāja pie pierakstiem līdz 1828. gada aprīlim, kad Martins Heriss atbrauca uz Harmoniju, lai būtu Džozefa pierakstītājs.
Jūnijā Džozefs bija pabeidzis pirmās daļas pieraksta tulkojumu, ieskaitot tā dēvēto Lehija grāmatu. Martins Heriss izmisīgi vēlējās paņemt manuskriptu uz Ņujorku, lai parādītu savai sievai un ģimenei. Džozefs divas reizes lūdza Tā Kunga atļauju, taču katru reizi atbilde bija — nē. Martins uzstāja, un Džozefs jautāja Tam Kungam trešo reizi. Šajā reizē Tas Kungs deva atļauju ar nosacījumu, ka Martins Heriss apsolās parādīt manuskriptu tikai savai sievai un dažiem citiem. Pacilāts Martins nekavējoties atstāja Palmīru ar manuskriptu.
Taču Džozefs bija uztraucies. Šajā laikā Džozefu apmeklēja Moronijs, kurš izteica rājienu par atkārtotajiem lūgumiem — atļaut Martinam paņemt manuskriptu. Džozefam bija jāatdod atpakaļ Moronijam izskaidrotāji un plāksnes.6
Ja tas nebija pietiekami, par ko uztraukties, Emma piedzemdēja mazu puisīti, bet bērniņš neizdzīvoja. Emma ļoti pārdzīvoja, un Džozefs divas nedēļas pastāvīgi bija viņai līdzās. Līdzko viņa sāka justies labāk, Emma pamudināja Džozefu noskaidrot, kas ir noticis ar Martinu un manuskriptu.
Dienā, kad Džozefs atgriezās Palmīrā, Martins Heriss apstiprināja Džozefa lielākās bailes — manuskripts bija pazudis. Džozefa māte aprakstīja šo notikumu:
„Džozefs … pielēca kājās no galda, iesaucoties: „Martin, vai tu pazaudēji manuskriptu? …”
„Jā, tā vairs nav,” atbildēja Martins, „un es nezinu, kur tas ir.”
„Ak,” sacīja Džozefs, satverot savas rokas. „Viss ir zudis! Viss ir zudis! Ko man darīt? Es esmu grēkojis. … Man vajadzēja būt apmierinātam ar pirmo atbildi, ko es saņēmu no Tā Kunga. …” Viņš raudāja un vaidēja, un nemitīgi staigāja šurpu turpu. …
„… Ak, kādu rājienu es esmu pelnījis no Visuaugstā Dieva eņģeļa?”
… Ko es varēju teikt, lai viņu nomierinātu, kad viņš redzēja, ka visa ģimene jūtas tāpat kā viņš; šņuksti un vaidi, un visrūgtākās žēlabas piepildīja māju. … Un viņš nepārtraukti staigāja uz priekšu un atpakaļ, tai pašā laikā raudot un bēdājoties, aptuveni līdz pat saulrietam, kad ar pārliecināšanu viņš nedaudz ieēda.
Nākamajā rītā viņš devās mājup. Ar nospiestām sirdīm mēs atvadījāmies, jo tagad šķita, ka viss, ko mēs tik ļoti gaidījām, … vienā mirklī bija zudis, un zudis uz visiem laikiem.”7
Četru dienu ceļojums atpakaļ uz Harmoniju Džozefam, noteikti, bija smags. Viņš uztraucās par Emmu un aizvien bija bēdu pārņemts par viņu pirmā bērna zaudējumu. Viņš bija pazaudējis manuskriptu, un viņam vairs nebija nedz plākšņu, nedz izskaidrotāju. Tas bija garš brauciens uz mājām.
Džozefs pieņēma lēmumu — vērsties pie Tā Kunga.8 Viņš aprakstīja, kas notika pēc tam, kad atgriezās Harmonijā, šādiem vārdiem:
„Drīz pēc manas ierašanās es sāku pazemoties Tā Kunga priekšā dedzīgā lūgšanā un … es izlēju savu dvēseli Dievam sirsnīgā lūgšanā, lai, ja vien tas būtu iespējams, varētu iegūt Viņa žēlastību un saņemt piedošanu par visu, ko biju darījis pretēji Viņa gribai.”9
„Kad biju nogājis nelielu ceļa posmu, … parādījās tas pats debesu sūtnis, kas iepriekš, un man atkal pasniedza Urīmu un Tumīmu [izskaidrotājus]. … Es uzrunāju To Kungu caur tiem un saņēmu šādu atklāsmi.”10
Atklāsme, ko Džozefs saņēma, ir pierakstīta Mācības un Derību 3. nodaļā. Viņam asi pārmeta un aicināja turpināt nožēlot grēkus, kā arī deva apsolījumu. Pirmais pārmetums:
„Un, lūk, cik bieži tu esi pārkāpis Dieva pavēles un likumus un ļāvies cilvēku pierunāšanai.
Jo, lūk, tev nav jābīstas cilvēka vairāk kā Dieva. Lai arī cilvēki nonievā Dieva padomus un nicina Viņa vārdus, —
tomēr tev bija jābūt uzticīgam; un Viņš būtu izstiepis Savu roku un aizsargājis tevi pret visām pretinieka ugunīgajām bultām, un Viņš būtu bijis kopā ar tevi katrā grūtību reizē.”11
Džozefu motivēja pierunāšana un bailes no cilvēkiem, kad viņš vairākkārt lūdza Tam Kungam atļauju iedot manuskriptu Martinam Herisam. Džozefs bija sācis nožēlot grēkus, taču Tas Kungs mācīja viņu, ka ir jādara vairāk:
„Lūk, tu esi Džozefs un tu tiki izvēlēts darīt Tā Kunga darbu, bet pārkāpuma dēļ, ja tu neuzmanīsies, tu kritīsi.
Bet atceries, Dievs ir žēlsirdīgs; tādēļ nožēlo to, ko tu esi darījis, kas ir pretrunā ar to pavēli, ko Es tev devu, un tu joprojām esi izraudzīts un atkal tiec aicināts pie darba.”12
Moronijs pieprasīja atpakaļ no Džozefa izskaidrotājus un plāksnes, taču apsolīja viņam: „Ja tu [būsi] ļoti pazemīgs un nožēlas pilns, iespējams, tu saņemsi tās atpakaļ.”13 Džozefs turpināja nožēlot grēkus un neilgi pēc tam no Moronija saņēma plāksnes un izskaidrotājus.14
Vēlāk, būdams uztraucies par lēno tulkošanas tempu 1829. gada ziemā, Džozefs lūdza To Kungu, lai atsūta viņam pierakstītāju.15 Aprīlī Tas Kungs atsūtīja Oliveru Kauderiju uz Harmoniju, lai kalpotu par Džozefa pierakstītāju pēc Olivera brīnumainās pievēršanās.16
Ar Olivera atbraukšanu tulkošanas process virzījās uz priekšu ievērojamā tempā.
Mormona Grāmatas tulkošana Džozefam bija brīnumu un svētību pilna.
Tomēr jautājums, ko darīt ar Lehija grāmatu, protams, viņu satrauca. Bez Lehija pierakstiem nebūtu pārskata par Lehija ģimeni, ceļojumu uz apsolīto zemi vai nefijiešu un lamaniešu izcelsmi.
1829. gada maijā Tas Kungs atklāja Džozefam senu ieceri — Lehija grāmatu aizstāt ar mums tagad zināmajām Nefija mazajām plāksnēm. Šīs plāksnes ietvēra kopsavilkumu par Lehija grāmatu, pravietojumus un mācības par Nefiju un citiem praviešiem. Šie pieraksti, kas ietverti Mormona Grāmatā no 1. Nefija grāmatas līdz Mormona vārdiem, bija Tā Kunga iedvesmoti, simtiem gadus saglabāti un pievienoti pierakstiem caur Mormonu saskaņā ar Tā Kunga norādījumiem.17
Džozefs un Olivers netulkoja Lehija grāmatu vēlreiz. Tas Kungs brīdināja Džozefu, ka ļauni cilvēki ir izmainījuši oriģinālo manuskriptu un gaidīja, lai izjauktu Tā Kunga darbu. Džozefs iztulkoja mazās Nefija plāksnes un ievietoja tulkojumu Mormona Grāmatas sākumā.
Kad Mormona Grāmata bija pārtulkota, tika gūtas brīnišķīgas pieredzes. Tika atjaunota priesterība, un Džozefs ar Oliveru tika kristīti un saņēma Svētā Gara dāvanu.18 Vienpadsmit liecinieki redzēja plāksnes un liecināja par to esamību.
Mormona Grāmata kopā ar liecinieku liecību tika publicēta 1830. gadā. Martins Heriss, kas bija viens no lieciniekiem, ieķīlāja savu saimniecību, lai samaksātu par tās iespiešanu.
Man šeit ir līdzi divi dārgumi no Baznīcas vēstures materiāliem, ko vēlos jums parādīt. Pirmā ir lapaspuse no Mormona Grāmatas oriģinālā manuskripta. Šī lapaspuse satur tulkojumu angļu valodā no 1. Nefija 3:7:
„Es iešu un darīšu to, ko Tas Kungs ir pavēlējis, jo es zinu, ka Tas Kungs nedod pavēles cilvēku bērniem, ja vien Viņš nesagatavos ceļu priekš tiem, lai viņi varētu paveikt to, ko Viņš tiem ir pavēlējis.”
Otrs dārgums ir pirmais Mormona Grāmatas kopijas izdevums.
Tas, ko Džozefs saņēma kā atklāsmi, tika iespiests Palmīrā un ir atrodams Mormona Grāmatā. Šis stāsts, ko es jums stāstīju par Džozefu kā jauno pieaugušo, par Emmu, Martinu Herisu, Oliveru Kauderiju, Moroniju un Mormona Grāmatu, ir patiess.
Ko šis stāsts nozīmē jums?
Es jūs aicinu, mani dārgie brāļi un māsas, uzlūkot savu paša pieredzi, ņemot vērā šī stāsta notikumus. Tas Kungs jūs sagatavo un māca, tieši tāpat kā Džozefu, kad viņš bija jauns pieaugušais. No Džozefa pieredzes jūs varat gūt svarīgas mācības. Šovakar es vēlos koncentrēties uz trim no tām: ticība un paļāvība uz Jēzu Kristu, grēku nožēlošana un Mormona Grāmatas garīgais spēks.
1. mācība: Ticība un paļāvība uz Jēzu Kristu
Es sākšu ar 1. mācību: Ticība un paļāvība uz Jēzu Kristu.
Es vēlos, lai jūs nedaudz padomātu par Džozefa situāciju, kad Martins Heriss jautāja Džozefam, lai viņš prasītu Tam Kungam trešo reizi. Tas Kungs divas reizes jau bija pateicis — nē. Martina lūgums trešo reizi radīja Džozefā dilemmu. Tas bija ticības pārbaudījums.
Padomājiet par to. No vienas puses, Džozefam bija ticība Jēzum Kristum un Debesu Tēvam, un viņš bija svētīts ar daudzām, ievērojamām, garīgām pieredzēm. Viņš redzēja un runāja ar Tēvu un Dēlu. Viņš bija pieredzējis tikšanos ar Moroniju un citiem praviešiem. Viņš tikko bija pieredzējis brīnumainu Lehija grāmatas tulkošanu, izmantojot izskaidrotājus un viņa gaišreģa akmeni.19
No otras puses, Džozefs bija 22 gadus vecs un satraukts. Viņam bija brīnišķīga sieva, kas bija stāvoklī ar viņu pirmo bērnu. Viņam nebija ne naudas, ne izglītības, ne līdzekļu, lai nodrošinātu savu ģimeni. Viņš bija skeptiķu un vajātāju ielenkts, un viņam bija tikai daži draugi. Nebija konsultantu, valdes, nebija baņķieru, kas viņam dotu līdzekļus un padomu. Viņš zināja, ka viņam ir jāpublicē šis pieraksts, bet viņam nebija ne jausmas, kā samaksāt par iespiešanu, ja Martins Heriss viņu pamestu. Viņa dzīve bija nenoteiktības pilna.
Neskatoties uz savu bagāto, garīgo pieredzi, Džozefs „bijās cilvēkus vairāk kā Dievu”20 un izvēlējās prasīt trešo reizi, kas izraisīja Tā Kunga neapmierinātību un radīja apstākļus manuskripta pazušanai. Tomēr Tas Kungs bija žēlsirdīgs pret Džozefu. Viņš palīdzēja Džozefam nožēlot grēkus, vēršot viņu uz ticību, kas viņam jau bija, un Viņš sagatavoja līdzekļus, lai manuskripta zaudēšanu vērstu uz labu.
Daudzējādā ziņā jūsu situācija ir tāda kā Džozefam. Jūs esat jauni pieaugušie ar raizēm un šaubām par laulībām un ģimeni, par izglītību un darbu, un par savas vietas atrašanu pasaulē un Tā Kunga valstībā. Jums varbūt arī citi izaicinājumi un problēmas jūsu dzīvē.
Līdzīgi kā Džozefam, jums jau ir garīgie resursi un pieredzes. Jūs esat jutuši Tā Kunga Garu lūgšanā, Svētajos Rakstos, kalpošanā citiem cilvēkiem. Jūs esat pieredzējuši mīlestību, žēlastību un Tā Kunga, Jēzus Kristus, spēku grēku nožēlošanā, Svētajā Vakarēdienā un svētajā templī.
Kad jūs saskarsieties ar pārbaudījumiem, kas jums noteikti būs, nesmelieties padomu no savām bailēm vai nepaļaujieties uz cilvēku pierunāšanu. Tā vietā, es aicinu jūs darīt to, ko Tas Kungs palīdzēja darīt Džozefam. Es jums apsolu, ka tas ienesīs garīgo spēku jūsu dzīvē.
Pirmkārt, izmantojiet garīgās pieredzes un resursus, kas jums jau ir, lai palielinātu ticību un paļaušanos uz Jēzu Kristu. Paļaujieties uz garīgajām svētībām, ko jūs esat sajutuši un pieredzējuši, lai spētu virzīties uz priekšu ar ticību Glābējam. Viņš ir vissvarīgākā svētība no visām. Viņa mīlestība nekad nepieviļ. Viņš būs kopā ar jums katrā grūtību reizē.
Otrkārt, lūkojieties ar ticības aci, lai saskatītu Glābēja roku savā dzīvē. Atcerieties, kā Tas Kungs sagatavoja Oliveru Kauderiju, lai tas būtu Džozefa pierakstītājs, un kā palīdzēja Džozefam vērst par labu 116 lapaspušu zaudējumu, izmantojot Nefija mazās plāksnes.21 Tas Kungs darbojās Džozefa dzīvē, un Viņš darbojas arī jūsu dzīvē. Jums ir mūžīgā identitāte un mērķis, un dievišķs liktenis. Tas Kungs darbojas jūsu dzīvē jau tagad. Viņš jums ir priekšā, strādādams, lai atvērtu durvis, lai sagatavotu citus cilvēkus jums palīdzēt un pavērtu jums ceļu.
2. mācība: Grēku nožēlošana
Es tagad pievēršos 2. mācībai: Grēku nožēlošana.
Atcerēsimies brīdi, kad Džozefs uzzina par manuskripta pazušanu. Džozefs zināja, ka viņš ir grēkojis pret To Kungu un ir pārkāpis Viņa pavēles. Viņš bija vainas un skumju pārņemts. Taču Džozefs vērsās pie Tā Kunga un piedzīvoja piedošanas brīnumu un pestīšanas prieku.
Tam Kungam pret Džozefu bija ļoti augstas prasības, bez atrunām. Viņš izturējās pret Džozefu kā pret diženu pravieti, par ko Viņš vēlējās, lai Džozefs kļūtu. Džozefs bijās cilvēkus vairāk kā Dievu. Viņš paļāvās uz savu, nevis uz Dieva izpratni. Džozefam grēku nožēlošana bija kas daudz vairāk, kā tikai vārdi: „Es pieļāvu kļūdu. Man žēl, es pazaudēju manuskriptu.” Džozefam bija jāpārvar visas savas attieksmes izpausmes, bailes un rakstura iezīmes, kas bija par iemeslu viņa grēkiem. Un viņam vajadzēja pilnveidoties, mācīties un mainīties visu viņa dzīvi.
Džozefam bija nepieciešama sirds pārmaiņa, kas ir iespējama tikai caur Jēzus Kristus žēlastību, mīlestību un spēku. Tas ir tieši tas, ko Džozefs saņēma. Tas Kungs zināja Džozefa cēlā rakstura potenciālu, kad Viņš teica Džozefam: „Lūk, tu esi Džozefs. … nožēlo to … , un tu joprojām esi izraudzīts.”22 Šajos vārdos mēs varam sadzirdēt, kā Pestītājs tiecas pretī Džozefam ar Savu mīlestību un žēlastību, ilgojoties pēc Džozefa pārmaiņām.
Tāpat mēs redzam, kā Tas Kungs māca Džozefu par to, kas viņš ir patiesībā. Viņš varbūt uzauga kā trūcīgs, neizglītots lauku puisis, bet tā nav viņa patiesā identitāte. Viņš ir pravietis Džozefs, izvēlēts gaišreģis, caur kuru Jēzus Kristus atjaunos Sava evaņģēlija pilnību uz Zemes.
Kad Tas Kungs aicināja Džozefu nožēlot grēkus, tas bija aicinājums Džozefam izdarīt nepieciešamās izmaiņas, lai pieņemtu savu patieso identitāti caur Jēzus Kristus Izpirkšanas spēku. Glābējs jau bija izcietis visu, kam Džozefs gāja cauri, kas bija patiešām grūti un ļoti satraucoši. Jēzus Kristus piedāvāja Džozefam piedošanas un izpirkšanas ceļu. Daudzu dienu, nedēļu un mēnešu garumā Džozefs meklēja Tā Kunga piedošanu un Viņa izpirkšanas spēku, un viņš to saņēma.
Brāļi un māsas, Tas Kungs arī jums izvirza ļoti augstus standartus, bez atrunām. Viņš pret jums izturas kā pret drosmīgu, līdzjūtīgu mācekli, par ko Viņš vēlas, lai jūs kļūtu. Viņš mīl arī jūs, tāpat kā Viņš mīlēja Džozefu. Ik pa laikam mēs visi pieļaujam kļūdas, un katram no mums ir nepieciešamas grēku nožēlošanas svētības.
Kā jūs redzat Džozefa pieredzē, grēku nožēlošana ir kas vairāk, kā pastāstīt Tam Kungam un bīskapam, ka izdarījāt kaut ko nepareizi. Grēkot nozīmē novērsties no Tā Kunga. Nožēlot grēkus nozīmē atgriezties pie Viņa. Grēku nožēlošana pieprasa sirds un prāta pārmaiņu, dzīvesveida maiņu, kas jāpielāgo jūsu personīgajai situācijai.
Vēl vairāk, grēku nožēlošana nepārtraukti jūs svēta. Tas ir veids, kā Tas Kungs palīdz mums darīt labāko un būt labākiem visas savas dzīves laikā. Tas ir veids, kā jūs varat pieņemt savu mūžīgo identitāti — kā Dieva dēli un meitas, un patiesie Jēzus Kristus sekotāji.
Šie solījumi ir patiesi, brāļi un māsas. Pievērsieties Tam Kungam, Jēzum Kristum, nožēlojiet savus grēkus un turiet Viņa baušļus. Viņam pieder nebeidzama žēlastība, 23 un, kā Džozefs vēlāk mācīja: „Mūsu Debesu Tēvs ir vēl … neizmērojamāks Savā žēlastībā un svētībās, kā esam gatavi noticēt vai pieņemt.”24 Jēzus Kristus izvēlējās izciest par jūsu grēkiem un visām jūsu sāpēm un bēdām, lai Viņš varētu piedot, dziedināt, mainīt, stiprināt un svētīt jūs ar prieku. Viņš patiesi ir Glābējs un Pestītājs.
3. mācība: Mormona Grāmatas garīgais spēks
Es tagad pievērsīšos 3. mācībai: Mormona Grāmatas garīgais spēks.
Tiklīdz Džozefam tika piedoti viņa grēki, viņš atkal priecājās saņemt plāksnes un izskaidrotājus.25 Viņa pieredze ar zaudēto manuskriptu atstāja spēcīgu iespaidu uz viņa dvēseli par Mormona Grāmatas nozīmīgumu Tā Kunga darbā. Mormona Grāmatas praviešu galvenā vēsts ir viņu liecība par Jēzu Kristu un Viņa doktrīnu. Šajā grāmatā ir garīgs spēks.
Mēs varam redzēt šo spēku Džozefa tulkošanas pieredzē. Tulkošana nebija mehāniska. Tā bija garīga pieredze, un tā mācīja Džozefu par Tā Kunga un Svētā Gara darbu. Mormona Grāmatā, no tās sākuma līdz beigām, Džozefs saņēma daudzas atklāsmes. Mormona Grāmata mācīja Džozefam doktrīnu par Jēzu Kristu, un Tas Kungs aicināja viņu dzīvot pēc tās — rīkoties ar ticību Jēzum Kristum, nožēlot grēkus, tapt kristītam un saņemt Svēto Garu.26
Caur šīm pieredzēm Tas Kungs svētīja Džozefu ar lielāku garīgo spēku. Piemēram, pēc tam, kad viņš tika kristīts, viņš teica, ka ir „piepildīts ar Svēto Garu” un „Svēto Rakstu patiesais nolūks un nozīme” — būt „atvērtiem [viņa sapratnei]”.27
Tas Kungs izmantoja Mormona Grāmatas nākšanu klajā, lai iedvesmotu Džozefu un mudinātu Sev tuvoties. Tas Kungs apmācīja un stiprināja Džozefu, caur Svētā Gara spēku nodrošinot šīs grāmatas nākšanu klajā.
Arī jūs, tāpat kā Džozefs, Mormona Grāmatā varat smelties atklāsmes.
Pravieši, kas rakstīja Mormona Grāmatu, redzēja mūsdienas. Viņi rakstīja mums. Viņu vārdi uzrunā mūsu laiku, mūsu vajadzības un mūsu mērķus. Ja jūsu sirds ir atvērta, kad jūs lasāt vai lūdzat par Mormona Grāmatu, Svētais Gars 28 „pasludinās jums patiesību par [to]”.29 Jūs zināsiet, ka Tas Kungs, Jēzus Kristus, ir jūsu Glābējs un Pestītājs un ka Džozefs Smits ir Atjaunošanas pravietis.
Vienalga, vai jūs vēl neesat Baznīcas loceklis vai jau esat Baznīcas loceklis, ilgāku vai īsāku laiku, es aicinu jūs darīt to, ko darīja Džozefs, — lasiet Mormona Grāmatu, lūdziet par to un rīkojieties ar ticību Jēzum Kristum, lai nožēlotu grēkus, taptu kristīti un saņemtu Svēto Garu. Pēc tam turpiniet saņemt un saglabāt visus priekšrakstus un glābšanas derības, ieskaitot saistīšanās priekšrakstu templī.
Es zinu par Mormona Grāmatas spēku no daudzām, daudzām personīgām pieredzēm. Šovakar es vēlos dalīties ar vienu no tām, ko guvu, būdams jauns pieaugušais. Savā misijā Vācijā es biju jau divus mēnešus. Tie bija grūti divi mēneši, un es biju zaudējis drosmi. Kādu rītu es noliecos ceļos lūgšanā un pastāstīju Debesu Tēvam par savām raizēm. Es Viņam teicu: „Debesu Tēvs, lūdzu, palīdzi man.” Kad es lūdzu, es dzirdēju balsi tik nepārprotami un skaidri, it kā kāds stāvētu man blakus. Balss teica: „Tici Dievam.”
Es apsēdos gultā un atvēru Mormona Grāmatu — Mosijas 4. nodaļas 9. un 10. pantu —, un lasīju ķēniņa Benjamīna vārdus:
„Ticiet Dievam; ticiet, ka Viņš ir un ka Viņš ir visu radījis gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka Viņam ir visa gudrība un visa vara gan debesīs, gan uz zemes; …
… ticiet, ka jums ir jānožēlo savi grēki un jāatmet tie, un jāpazemojas Dieva priekšā; … un tagad, ja jūs ticat visām šīm lietām, raugiet, ka jūs tās darītu.”30
Kad es lasīju šos vārdus, man bija sajūta, it kā ķēniņš Benjamīns runātu ar mani. Es jutu Svētā Gara spēku savā sirdī. Es zināju, ka tā bija atbilde uz manu lūgšanu. Man vajadzēja uzticēties Tam Kungam, nožēlot grēkus un iet strādāt. Kopš tās dienas Mormona Grāmata ir kļuvusi par garīgo spēka avotu manā dzīvē.
Mani dārgie brāļi un māsas, es zinu, ka Mormona Grāmata jūs tuvinās Jēzum Kristum un Viņa doktrīnai. Lasiet Mormona Grāmatu, studējiet to, lūdziet par to, saglabājiet to savā prātā un sirdī katru dienu, kā mums to ir ieteicis darīt prezidents Monsons. Ja jūs lasīsiet šo grāmatu, mūsu Kungs un Glābējs, caur Svētā Gara spēku, vienmēr jūsu dzīvē svētīs jūsu dvēseli ar mieru, iedvesmos, stiprinās un arvien vairāk tuvinās Sev.
Liecība
Šīs trīs mācības no Džozefa dzīves, kad viņš bija jauns pieaugušais, liecina par Jēzus Kristus spēku un Viņa doktrīnu. Es liecinu, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva dzīvais Dēls. Mums ir Pestītājs. Viņš dzīvo!
Es ceru un lūdzu, kaut jūs mācītos no Džozefa dzīves. Lai gan viņam nebija viegli savos jaunības gados, viņš uzticējās Tam Kungam, un Tas Kungs viņu svētīja, lai viņš kļūtu par Atjaunošanas pravieti. Džozefs paveica Tā Kunga svēto darbu. Atjaunošana ir patiesa! Atcerieties: Jēzus ir Kristus un Džozefs ir Viņa pravietis. Starp Džozefu Smitu un Tomasu S. Monsonu ir nepārraujama priesterības atslēgu, pilnvaru un spēka saikne. Prezidents Monsons ir Tā Kunga pravietis uz Zemes mūsdienās. Tā visa ir patiesība.
Tāpēc, mani mīļotie brāļi un māsas visā pasaulē, es jums šovakar saku: uzticieties Tam Kungam, Jēzum Kristum. Viņš zināja Džozefa vārdu; Viņš zina jūsu vārdu. Viņš jūs mīl, un Viņš darbojas jūsu dzīvē. Caur Viņa žēlastību, labvēlību un mīlestību jūs varat sasniegt savu potenciālu, tāpat kā pravietis Džozefs, pārvarēt katru pārbaudījumu un kļūt par to, par ko jums ir lemts kļūt: drosmīgiem, uzticīgiem pēdējo dienu svētajiem, vadītājiem savās mūžīgajās ģimenēs un Viņa patiesajā un dzīvajā Baznīcā, par patiesiem Jēzus Kristus mācekļiem, kas ir pilni ar Viņa gaismu un mīlestību, kas ir gatavi sagaidīt Glābēju, kad Viņš atgriezīsies. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.
© 2017 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Angļu val. teksta apstiprinājums: 3/17. Tulkojuma apstiprinājums: 3/17. „Thou Art Joseph” tulkojums. Latvian. PD60003848 153