Hō’ē tāpa’o rahi nō te ’Ēkālesia mau ’e te ora a te Fatu
Hō’ē ’Aru’i ’e ’o Elder Patrick Kearon
Purera’a nō te Feiā ʼĀpī Paʼari ’ati a’e i te ao• 6 nō Mē 2018 • Brigham Young University–Idaho Center
’Ua māuruuru roa vau ia Jen, tē ora nei ’oia i tāna e ha’api’i nei, ’aita e ’apera’a. ’Ua ’ite ’oia ’o vai ’oia, ’e tē ’oa’oa nei ’oia ’ia ’ite ē, ’o vai ’oia. E mea fa’a’ite hua ’oia i te reira i te ta’ata noa atu te vāhi tei reira ’oia. ’Ua māuruuru roa vau i te mea ē, ’ua fārerei māua e piti matahiti i muri mai i tō’u tomora’a i roto i te ’Ēkālesia. ’Ua riro ’oia ’ei ha’amaita’ira’a ’e ’ei hi’ora’a nō’u mai terā taime mai ā ’e tē tāmau noa nei ’oia.
E mea fa’ahiahia te ferurira’a ia ’outou i putuputu mai ’ati a’e i te ao. Tē pure nei au, mai tā Landon i fa’ahiti i roto i tāna pure mātāmua nehenehe, ’ia hōro’ahia ia ’outou tei tītauhia nō ’outou, ’e mai te mea tītauhia te fa’aurura’a, ’ua fāri’i ’outou i te reira. Mai te mea tītauhia te tahi ’ohipa ta’a ’ē, ’ia tae mai te reira. E mana rahi ho’i e vai ra ’ia putuputu tātou mai te reira, ’ia fa’aineine tātou nō te tahi taime mai te reira. E mana i roto i te putuputura’a. Mai te mea tītauhia te fa’aorara’a i te māuiui, ’ia roa’a te reira ia ’outou. Mai te mea tītauhia te tāmāhanahanara’a, ’ia roa’a te reira ia ’outou. Mai te mea tītauhia te hau, ’ia roa’a te reira ia ’outou. Mai te mea tītauhia te tauturu nō te mau hi’opo’ara’a ha’api’ira’a—e mea ’oi’oi paha te reira nō ’outou i teie tau o te matahiti, ’ia tae mai rā te reira, ’ia roa’a te reira ia ’outou.
’Ia tae mai te muhumuhu ia ’outou, ’ia fāri’i ’outou i te poro’i nō ’outou, tē pure nei au e roa’a ia ’outou te pūai ’e te mana’o pāpū nō te ’ohipa i ni’a i te reira, ’eiaha rā e he’e marū mai i muri i tā ’outou mau peu nei. Mai te peu tītauhia te tahi taime tauira’a, mai te peu tītauhia te tahi taime fa’a’āpīra’a i te pūai ’e te fa’aro’o, ’ia roa’a te reira hōro’a ia ’outou.
I te 15 ʼaore rā 16raʼa o tōʼu nei matahiti, ’ua haʼapeʼape’a rahi au ʼe ʼua nā roto atu vau i taua mau manaʼo ra ’āueue ’e te pāpū ʼore ʼe te paruparu ʼo tē tae mai i te hōʼē taureʼareʼa. ʼUa vai noa mai taua mau manaʼo ra, e mea ʼūʼana rā i taua mau matahiti taureʼareʼaraʼa ra. E au ra ē ʼua moʼemoʼe riʼi au ’e ʼua māmahu ʼe ʼua huru ʼē riʼi au. E nō te mea hoʼi ē ’ua noho vau i te vāhi ha’api’ira’a i te hōʼē tātahi taʼata ʼore o te Fenua Peretāne, ʼaita ïa te reira i tauturu rahi iāʼu. Tē ora ra tōʼu nā metua nā te ara, i te Fenua Saudi Arabia. Nō ni’a i te ha’api’ira’a, e mea maita’i a’e ïa ’o Rogue i Poudlard [Harry Potter].
ʼE mea pinepine te vero i taua pae tātahi ra, ʼe i te hōʼē tau toʼetoʼe ʼua farara mai te hōʼē vero rahi nā niʼa i te moana Irirane ma te mataʼi fāito 12 te pūai. ʼUa nā niʼa atu te miti i te mau patu ʼe ʼua vāvāhi i te tahi mau vāhi. ’E fātata e 5 000 fare tei tomohia i te pape puʼe i te mau vāhi tāpiri mai, ʼe ʼua vai noa te taʼata ’aita e uira ʼaore rā e ’aita e rāveʼa nō te tāmahanahana ʼe nō te tūʼama i tō rātou fare, ʼe tē ’ere ra rātou i te māʼa.
ʼA haʼamata ai te pape puʼe i te iti, ʼua tōnohia atu mātou e te fare haʼapiʼiraʼa. ʼAita vau i ʼite aʼenei i teie huru ʼati nātura mai terā fāito te huru, ʼe ʼua māere au i te ʼite mata atu i teie huru ʼati. E pape ana’e ’e te vari. ʼE mea amoʼamoʼa ʼe te moʼemoʼe te hōhoʼa mata o te taʼata tei roʼohia i te pape puʼe. ʼAita rātou i taʼoto noa aʼe e rave rahi mahana te maoro. ʼUa haere atu vau ʼe tōʼu mau hoa pīahi e rave i te ʼohipa, ’ua tie i te mau tauhaʼa i puru i te pape i niʼa, i roto i te mau fare tahua, ’ia marō, ʼe ’ua huti i te vauvau tahua tei tūʼinohia e te pape puʼe. Tē haʼamanaʼo nei au i te vauvau tahua puru roa ʼe te teiaha rahi, ʼe e mea pūai roa te hauʼa ʼino i roto i te mau fare.
Te mea tei haʼaputapū iāʼu ʼo te auhoaraʼa ïa tei tupu i rotopū ia mātou te feiā tauturu ʼe te feiā i fariʼi i te tauturu. E mea faʼahiahia ʼe e mea ʼoaʼoa te huru i rotopū i te mau taʼata tei tahōʼēhia i roto i te tau fifi nō te hōʼē ʼōpuaraʼa maitaʼi . ʼUa feruri au i muri iho ē, ʼua moʼe atu taua mau manaʼo pāpū ʼore ra tei haʼaapiapi rahi i tōʼu manaʼo taure’are’a ’a haʼa ai au i roto i teie tautoʼoraʼa rahi nō te tauturu i tō mātou mau taʼata tupu.
’Āhani pa’i ’ua vai noa mai terā ʼiteraʼa, ʼaita rā ho’i. ’Āhani ’ua taui roa tō’u orara’a i te ʼiteraʼa ē ’o te tautururaʼa ia vetahi ʼē te rāʼau nō tōʼu nei huru ʼoto ʼe te pipiri. ʼAita rā, nō te mea ʼaita taua ʼiteraʼa ra i tomo hōhonu atu i roto iāʼu nei, ʼe ʼaita hoʼi au i feruri hōhonu atu ā i te mea i tupu. I muri mai taua ʼiteraʼa ra i te taera’a mai. ’Ua ’ite paha ’outou i te reira parau mau i roto i tō ’outou orara’a. E mea maita’i paha nō ’outou ’ia feruri ’outou ahea te reira i te tupura’a ’e nāhea i te tupura’a.
Te aniraʼa ’ia aupuru i te ta’ata i te ʼāmuira’a rahi
’Ua feruri ’o vau iho i te reira i te taime nō te ’āmuira’a rahi. E haʼamaitaʼiraʼa mau teie nōʼu i te paraparau atu ia ʼoutou i muri noa aʼe i taua ʼāmuiraʼa rahi faufaʼa rahi, ’a tau hepetoma noa i teienei. Tē vai noa nei te mau manaʼo, te hau ʼe te manaʼo itoito i roto iā’u.
Te parau tumu ʼo te mau parau poroʼi i roto i te ʼāmuiraʼa ʼo te piʼiraʼa tāmau ïa ’ia aupuru mai tā te Faʼaora i aupuru—’e ’ia rave i te reira ma te aroha, nā roto i te ʼiteraʼa ē e mau tamariʼi anaʼe tātou ʼe te feiā nā pīha’i iho ia tātou, a tō tātou Metua i te Ao ra. E tāvini ïa tātou ʼeiaha nō te mea e taiʼohia ʼe e fāitohia tā tātou tāviniraʼa, nō te mea rā ʼua here tātou i tō tātou Metua i te Ra’i ’e ’ua tūraʼihia tātou e te hōʼē fā teitei aʼe ʼe te hanahana aʼe, te tauturura’a i tō tātou mau hoa ’ia ’ite mai ’e ’ia fa’aea i ni’a i te ’ē’a ho’ira’a i te fare iāna ra. Tē here ʼe tē tāvini nei tātou i tō tātou taʼata tupu mai tā Iesu e rave ’āhani ’o ’ōna terā, i te tāmata-pāpū-ra’a i te haʼamaitaʼi i te oraraʼa o te taʼata ʼe i te haʼamāmā i tā rātou mau hōpoiʼa. Teie te vāhi nō reira mai te ʼoaʼoa ʼe te pōpou vai maoro, nō te taʼata hōroʼa ʼe nō te taʼata fāriʼi, ’a faʼaʼite ai tātou i te mau hotu nō te ʼiteraʼa ’e nō te putapūra’a i tō tātou faufaʼa mure ʼore ʼe te here mure ʼore o te Atua nō tātou tātaʼitahi.
ʼUa ha’apoto te peresideni Nelson i te reira poro’i mai teie nei : « Hō’ē tāpa’o rahi nō te ’Ēkālesia mau ’e te ora a te Fatu maori rā, te hō’ē tauto’ora’a fa’anahonahohia ’e te arata’ihia nō te aupuru i te tamari’i tāta’itahi a te Atua ’e i tō rātou ’utuāfare. Nō te mea ho’i ē, nāna teie ’Ēkālesia, ’o tātou tāna mau tāvini, e aupuru tātou i te ta’ata, mai tāna i rave ra. E aupuru tātou nā roto i tōna i’oa, nā roto i tōna mana ’e tāna ha’amanara’a, ’e mai tōna maita’i here ».11
A feruri ai au i te mea tei haʼapiʼihia mai ia tātou, ʼua ʼite au ʼe ia faʼaroʼo anaʼe tātou i teie piʼiraʼa ia ʼatuʼatu, e fariʼi ïa tātou i te rāveʼa nō te haʼamaitaʼi atu ā ia tātou iho ; ia tupu i te rahi i roto i te faʼaroʼo, te tiʼaturiraʼa, ʼe te ʼoaʼoa ; ʼe ia haʼavī i tō tātou huru pipiri ʼe te manaʼo ʼoto ʼe te faufaʼa ʼore ʼo te apeʼe i te reira huru pipiri. ʼUa hinaʼaro vau ʼe ahani pai au i ʼite i te reira i tōʼu ʼāpīraʼa ra. ʼUa māuruuru rā vau ʼe ʼua haʼapiʼi maru noa vau i te reira i roto i te mau matahiti, ʼe ʼua hōroʼahia mai ia tātou te mau faʼahaʼamanaʼoraʼa tāmau nō teie parau mau faufaʼa rahi.
Te mau maitaʼi ʼe te mau haʼamaitaʼiraʼa nō teie huru aupuru
Te nehenehe ʼo teie huru tāviniraʼa, aupuru, ʼaore rā pipiraʼa ʼe tauturu ïa te reira ia vetahi ʼē na roto i te mau rāveʼa eʼita e noaʼa i te tapurahia, ʼe taui atoʼa rā te reira ia tātou na roto i te rave-ʼē-raʼa atu i tō tātou mau peʼapeʼa, mau mataʼu, mau hepohepo ʼe mau fēʼaraʼa. Na mua, ʼe faʼahahi ʼē atu ïa te tāviniraʼa ia tātou i tō tātou iho mau fifi, ʼe taui vitiviti atu rā te reira i roto i te tahi mea hau atu i teitei aʼe ʼe te nehenehe aʼe. E haʼamata tātou i te ʼite i te māramarama ʼe te hau, fatata ma te ʼite-ʼore-hia ʼe tātou. E faʼahauhia, ʼe tāmahanahanahia ʼe ʼe faʼaitoitohia tātou. ʼE ʼite tātou i te ʼoaʼoa ʼo te tae mai ʼe ʼere na roto i te tahi atu rāveʼa. E tae mai teie mau hōroʼaraʼa i niʼa ia tātou mai te au i te huru ʼo tō tātou itoito i te tautururaʼa ia vetahi ʼē.
ʼUa fa’ata’a te peresideni Spencer W. Kimball i te reira mai teie nei : « Te oraraʼa ’ī tei faʼaʼitehia i roto i te mau pāpaʼiraʼa moʼa ʼo te tai’o pae vārua ïa e tāpaehia nā roto i te faʼarahiraʼa i tā tātou tāviniraʼa ia vetahi ʼē ʼe nā roto i te faʼatupuha’araʼa i tā tātou mau tārēni i te tāviniraʼa i te Atua ʼe i te taʼata nei ».2 « E riro rahi mai tō tātou maita’i ’a tāvini ai tātou ia vetahi ’ē—inaha, e mea ’ōhie a’e ’ia ‘’ite mai’ ia tātou iho, nō te mea ho’i e rave rahi atu ā tē ’ite mai nō tātou ».3
Te tahi mau hi’ora’a nō te tauiraʼa tā tātou ʼe ʼite ’ia aupuru anaʼe tātou ʼe te vāhi taʼa ʼē ’ia ʼore anaʼe tātou ’ia nā reira
Teie tauiraʼa ʼo tā te mau misionare ʼāpī ïa e ʼite ’ia faʼaea rātou i te haʼapeʼapeʼa nō rātou iho ʼe ’ia ui anaʼe rātou ē, « ʼO vai tāʼu ʼe nehenehe e tauturu, ʼe nāhea ? » Te mea e tupu, ’oia ho’i e faʼaea rātou i te manaʼo ia rātou iho ʼe e fāriu atu rātou i niʼa i tā rātou ʼōpuaraʼa e ’āfaʼi atu i te mau vārua i te Mesia ra. Pinepine e mea fifi nō te misiōnare ’ia noa’a mai te reira. Nō te apiapi rahi tō rātou mana’o i te tiʼaraʼa i roto i te hōʼē vahi ʼāpī ʼe te mau taʼata ’āpī, te māʼa ’āpī, te mau peu ’āpī, ʼe pinepine ato’a te reo ’āpī ’e te ’ōhie ’ore, e mea fifi ïa nō rātou ʼia fāriu i rāpae ʼe ʼia tāvini. ’Ia nā reira anaʼe rā rātou, e taui te mau mea atoʼa nō rātou. E faʼaea ïa rātou i te haʼapeʼapeʼa, e ʼohipa rātou, ʼe e rave rātou i te ʼohipa pipiri ʼore i mua ia rātou, e ʼite ïa rātou i te hōʼē fāito ʼāpī nō tā rātou misiōni ʼe nō tō rātou oraraʼa, ma te hau ʼe te hō’ē fā.
Te mea ʼoto rā, e taui pinepine te mau misiōnare i teie ʼiteraʼa ’ia hoʼi rātou i tō rātou ʼutuāfare ’e ’ia ha’amata rātou i te ha’apa’o i te mau tītaura’a nō te tuha’a nō muri iho, te ha’api’ira’a ānei, te ’ohipa ’aore rā te tahi atu ’ohipa nōna iho ’e nō tōna ’utuāfare. 18 ʼāvaʼe ’aore rā e 2 matahiti tō rātou haʼapiʼiraʼa ē, e mea ʼoaʼoa roa aʼe ʼia ʼore anaʼe tātou e māna’ona’o ia tātou iho, ʼaore rā, mai tā te peresideni Hinckley i parau, ’ia haʼamoʼe tātou ia tātou iho ʼe ’ia haere anaʼe tātou e rave i te ʼohipa. E mea pinepine ’ia hoʼi rātou i te fare, mai te misiōni i te oraraʼa tā rātou i vaiiho, e hoʼi atoʼa ïa rātou i te rahiraʼa o te mau peu pipiri tei riro ʼei tufaʼa nō taua oraraʼa ra. E hoʼi ïa rātou i terā mana’o apiapi ia rātou iho, tō rātou vaira’a, tō rātou hōho’a nehenehe ʼe tō rātou reo navenave, ʼe te mea tā vetahi ʼē e manaʼo ra nō rātou.
E mea pāpū e ’āfa’i mai te hi’ora’a i rapae ’e te tautururaʼa ia vetahi ʼē i te māramarama, te hau ʼe te ʼoaʼoa, e mea pāpū ato’a e afaʼi mai te hi’ora’a ia tātou iho i te fēʼaʼa, te hepohepo, ʼe te ʼoto.
ʼUa tupu te tahi mea iaʼu tau ʼāvaʼe i teienei ’a tārava noa ai au e rave rahi hora, ma te tāmata i te taʼoto ʼe ʼaita rā i noaʼa iaʼu i te taʼoto. I te pae hopeʼa, ʼua tiʼa mai au ʼe ʼua hāhaere riʼi nā roto i te fare, ʼe ’ua hoʼi atu i niʼa i te roʼi nō te tāmata i te taʼoto faʼahou. ’A tāmau ai te taʼoto i te ʼore e tae mai, ʼua puta maira te hōʼē manaʼo fa’ataui ta’ata i roto iāʼu : « ’A faʼaea na i te feruri ia ʼoe iho. » ʼE ʼua tae maira te uiraʼa : « ʼO vai ïa tāʼu e nehenehe e tauturu ? » ’Ua faʼaea noa vau i reira ma te pure ʼūʼana : « ʼO vai ïa tāʼu ʼe nehenehe e tauturu, ʼe nāhea ? » ’Ua tae mai te hōʼē manaʼo e tāniuniu i te hō’ē hoa nō te fa’aitoito atu. E ʼere i te hōʼē mea rahi, i te poʼipoʼi aʼe rā ʼua pe’e atu vau i te reira ʼe maita’i ē, e maita’i tā’u i rave. Te mea tāʼu i ʼite, ’oia ho’i, i te taime ra iho ā ’ua pure au mai te reira te huru, ma te ani ē ʼo vai tāʼu e nehenehe e tauturu atu, ’ua ʼitehia mai iā’u te hau tei ’ape noa mai iāʼu, ʼe ʼua ti’a atura iāʼu i te taʼoto.
Mau hi’ora’a aupururaʼa a te Faʼaora
« ʼUa hāmani maitaʼi haere te Faʼaora »,4 ma te ʼimi noa i te tahi taʼata ʼia tauturu atu, ʼe « te faʼaoraraʼa i te feiā atoʼa tei neineihia ».5 ʼUa haʼamataʼi, ʼua haʼapiʼi, ʼe ʼua arataʼi tāmau noa ʼoia i te tahi atu mau taʼata ʼia taui i tā rātou hi’ora’a ʼe tō rātou hoʼi oraraʼa. E mea faʼahiahia ʼia ʼite ē ʼa piʼi ai ʼoia ia Petero, Anederea, ʼe Iakobo, ʼe Ioane ’ia peʼe iāna, ʼua taui tā’ue tō rātou haereʼa ʼe tā rātou fā : « Faʼaruʼe ihora rāua i tā rāua ʼūpeʼa i reira ra ʼe ʼua peʼe atura iāna. »5
Ē muri a’era, i muri aʼe i te Faʼasatauroraʼa, ’a rave-ʼē-hia atu te Faʼaora ia rātou nā roto i te rāveʼa ʼino roa aʼe, ʼua hoʼi rātou i tā rātou rava’airaʼa, i te mea tā rātou i mana’o ē, ’ua mātau rātou. I te hōʼē taime, ʼua haere atu te Faʼaora tei tiʼafaʼahou ia rātou ra ’a tāiʼa ai rātou ma te manuia ʼore. « ʼUa parau maira Iesu ia rātou, ’A tuʼu na i te ʼūpeʼa i te tau ātea o te pahī na, e noaʼa ïa tā ʼoutou. ʼUa tuʼu atura rātou, ʼe ʼaita aʼera e maraʼa ia rātou ʼia ʼume i te rahi o te iʼa. »6 E faʼaʼiteraʼa ïa te reira ē ʼaita roa ʼoia i ʼere i tōna mana, ʼe e hōhoʼa pūai atoʼa te reira ē tē ʼimi ra rātou i te vāhi hape ʼe tē haʼatumu nei rātou i niʼa i te mea hape. ʼA ʼamu ʼāmui ai rātou i te iʼa i te pae tātahi, ʼua ani atu te Faʼaora ia Petero e toru taime mai te mea ʼua here ānei ʼoia iāna. I te taime tātaʼitahi, ma te manaʼo hepohepo rahi, ʼua pāhono atu Petero ē, ’ua here ʼoia iāna. I te mau pāhonoraʼa tātaʼitahi a Petero, ʼua ani Iesu ia Petero ʼia faʼaʼamu i tāna ra mau māmoe.
Nō te aha te Faʼaro i ani ai iāna e toru taime mai te mea ʼua here ʼoia iāna ? Inaha ’ua piʼihia Petero ’ia peʼe ia Iesu nā mua atu, ʼe ʼua pāhono vitiviti atu ʼoia, ma te faʼaruʼe i tāna rava’airaʼa i muri. I tō Iesu rā rave-ʼē-raʼa-hia atu ia rātou, ʼua ʼoto Petero ; ʼua moʼemoʼe ʼoia. ʼUa hoʼi atu ʼoia i te hōʼē noa mea tāna i ʼite i te rave—te tāi’araʼa. I teienei ʼua hinaʼaro Iesu ia Petero ’ia faʼaroʼo pāpū iāna ʼe ’ia pāpū i te hohonū o te aniraʼa i teie taime ; ʼua hinaʼaro ʼoia ia Petero ’ia hāroʼaroʼa e aha te auraʼa ’ia riro ʼei pipi ʼe ’ei taʼata ’āpeʼe i te Mesia tei tiʼafaʼahou, e’ita ho’i ’oia e faʼaea tino maoro mai i pīha’i iho ia rātou. E aha tā te Fatu i hinaʼaro ia Petero ? ʼUa hinaʼaro ʼoia ia Petero ia faʼaʼamu i tāna mau māmoe, tāna mau fanau’a. Teie ïa te ʼohipa tītauhia ʼia rave. ʼUa ʼite Petero i teie piʼiraʼa marū ʼe te ʼāfaro a tōna ra Fatu, ʼe ʼua pāhono atu te faʼatere o te mau ʼāpōsetolo, ma te itoito ʼe te mataʼu ʼore, ma te hōroʼa i te toeʼa o tōna oraraʼa i te tāviniraʼa i piʼihia ʼoia.
Nāhea te reira e tano i niʼa ia ʼoutou
Nā roto i te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a, tei ia tātou te tahi atu Faʼatere ʼāpōsetolo i niʼa i te fenua nei i teie nei mahana. Te tu’u nei te peresideni Nelson i te aniraʼa ia ’outou ʼe iāʼu nei ’ia faʼaʼamu i te mau māmoe a Iesu. ʼUa faʼaroʼo tātou i te reira i te ʼāmuiraʼa rahi ma te parau pāpū ʼe te here. ʼUa putapū tātou ’e ʼua faʼauruhia, ’ua taui ānei rā tātou ? Nō te mau fa’anevanevara’a atoʼa ʼe te mau mea iti aʼe e rave rahi e tītau nei i tō tātou manaʼo, te tītaura’a, ʼo te pāhonoraʼa ïa i teie aniraʼa, ʼe ’ia rave i te ʼohipa—’ia rave mau i te tahi mea, ’ia faʼatupu mau i te hōʼē tauiraʼ ʼe ʼia ora taʼa ʼē.
ʼEi pāhonoraʼa i te piʼiraʼa ʼia aupuru, ’o teie paha ïa tā ʼoutou uiraʼa : « I hea vau e haʼamata ai ? » Ha’amata nā roto i te pure. Tē ani nei te peresideni Nelson ia tātou ’ia « fa’arahi atu ā i tō [tātou] nei ’aravihi pae vārua e fāri’i i te heheura’a nō [tātou] iho, inaha ’ua parau te Fatu ē : ‘Mai te mea e ani mai ’outou, e fāri’i mai ho’i ’outou i te heheura’a nā ni’a i te heheura’a, te ’ite ho’i nā ni’a i te ’ite, ’ia noa’a ho’i ia ’outou te ’ite i te mau parau ’aro ’e te mau mea hau ho’i—i te mea ’o tē fa’atupu mai i te ’oa’oa, i te mau mea ’o tē fa’atupu mai i te ora mure ’oreʼ [PHPF 42:61] ».8
ʼA ani i tō ʼoutou Metua i te Ao ra e aha te mea e rave, ʼe nō vai. E ’āfaʼi mai te mau ʼohipa maita’i haʼihaʼi atoʼa nō te hi’o i rāpae i tāna iho mau haʼamaitaʼiraʼa. ʼA pāhono atu i te mau mana’o ato’a e tae mai, noa atu paha tō rātou huru faufaʼa ʼore. ’A ’ohipa ’ia au i te reira. Penei aʼe e pōroʼi uira i te tahi taʼata ʼo tē ʼore e tīaʼi nei i te reira. Penei aʼe ’o te tahi atu pōroʼi. Penei aʼe e tiare, te tahi faraoa monamona, ʼaore rā te hōʼē parau maitaʼi. Penei aʼe e hau atu i te reira, mai te tāmāraʼa i te hōʼē faʼaʼapu ʼaore rā te hōʼē ’āuʼa, te puʼaraʼa i te ’ahu nō te tahi taʼata eʼita e nehenehe e hāhaere mai i te mātamua ra, te horoʼiraʼa i te hōʼē pere’oʼo uira, te tāpūraʼa i te matie, te faʼaāteatearaʼa i te hiona, ʼaore rā te faʼaroʼo-noa-raʼa i te hōʼē hoa ’ia paraparau mai nōa niʼa i te mau fifi tāna e faʼaruru nei.
Mai tā te tuahine Jean B. Bigham i parau : « I te tahi mau taime, e mana’o tātou ē, ’o te mau ’ohipa teitei ’e te tu’iro’o te ‘tai’ohia’ ’ei tāvinira’a i tō tātou veutupu. Teie rā, ’o te mau tāvinira’a ha’iha’i tē fa’atupu i te mau hope’ara’a pūai i ni’a ia vetahi ’ē—’e ia tātou ato’a ».9
Eʼita paha ʼoutou e ʼanaʼanatae i te rave i te taʼahiraʼa mātamua, ma te mana’o roa ē ’aita tō ʼoutou e taime ʼaore rā e’ita iho ā e taui rahi ia ’outou noa, e maere rā ʼoutou i te mea tā te tahi mea haʼihaʼi e nehenehe e faʼatupu mai.
Mai te mea tē peʼapeʼa nei ʼoutou nō te hoa tei hahi ʼē atu i te ʼĒkālesia ʼe tē mo’e ra tōna faʼaroʼo ʼe te tiʼaturiraʼa i ʼūʼana nā mua atu, ʼa ani iāna ’ia ’āmui mai ia ʼoutou i roto i te tahi ʼohipa tāviniraʼa ʼaore rā aupurura’a. ʼAita e rāveʼa maitaʼi aʼe nō te tamarū i te mau ʼāʼau i te mau mea a te Atua ʼe nō te ʼite faʼahou i tōna ra here i roto i tō tātou oraraʼa, maori rā te haerera’a e tāvini i te tahi taʼata i roto i te fifi.
Te tumu nō te tāviniraʼa ʼe te aupuru nō tātou
ʼIa faʼahaʼamanaʼo noa tātou ia tātou nō te aha tātou e tāvini nei ʼe e aupuru nei. E mau tamariʼi tātou nā tō tātou Metua i te Ao ra, i niʼa i te fenua nei nō te haʼapiʼi ʼe nō te paʼari nā roto i te mau ’ohipa e rave rahi roa ʼino, ’ia hope a’e tātou i te maitaʼiraʼa, ’ia hoʼi anaʼe tātou iāna ra. Haʼapiʼi i te hiʼo atu i rāpae, ʼeiaha i roto noa ia tātou, ʼe tāvini te tahi i te tahi, e tufaʼa rahi ïa nō tō tātou tumu i ’ō nei. ʼOia mau, ʼo te tumu mau ïa nō te reira. Te temeio nō te hiʼoraʼa atu i rāpae ʼe te aupurura’a i te taʼata i roto i te fifi, ’oia ho’i ïa, e haʼapiʼi tātou nā roto i te reira raveraʼa ē e ti’a ia tātou ’ia haʼamoʼe ia tātou iho ʼe i tō tātou iho mau peʼapeʼa.
Tē hōhora ra te peresideni Nelson i te hōʼē hōhoʼa teitei aʼe ʼe te moʼa aʼe nō te tāviniraʼa, nō tātou ʼe nōʼu nei. I te pāhonora’a atu tātou tātou e ’ite ai ē, ’auē ïa pōpou ’e te faʼaora ʼe te faʼahau te reira nō tātou, ʼe nāhea tātou e nehenehe e riro ʼei ti’a mana fa’atupu tauiraʼa ʼe te tāmahanahanaraʼa i roto i te oraraʼa o vetahi ʼē.
ʼIa fariʼi anaʼe ʼoutou i tō ʼoutou ʼōroʼa hiero ʼe ʼua tāvini ʼoutou i te hōʼē misiōni, tē vai nei te faʼahemaraʼa e parau ē : « ʼUa ʼoti tāʼu nei ʼohipa i teienei. I riro na vau ʼei mātini tāvini-rave-tāmau nō te maororaʼa e 18 ʼāvaʼe ʼaore rā e 2 matahiti. Nā te tahi atu ïa taʼata i teienei. » E nehenehe atoʼa e parau i te reira i muri aʼe i tō tātou faʼaipoiporaʼahia. E manaʼo paha tātou ē : « ’Ua oti tāʼu. ʼE taime teie nō tē faʼafaearaʼa ». Eʼita rā teie huru tāvinira’a e faʼaea. E huru orara’a te reira. E faʼafaʼaea paha tātou i tā tātou mau ʼohipa tāmau, i te tahi mahana faʼafaʼaearaʼa nō tē tāmarū i te tino ʼe nō tē faʼaʼāpī, nō tē « haʼafaʼaea riʼi i te fana » mai tā Iosepha Semita i parau.10 ’Aita rā e fa’aea tā tātou hōpoi’a ’ia here te tahi i te tahi mai tāna i here ia tātou, ’e ’ia fa’a’amu i tāna ra māmoe.
ʼUa riro na vau i te taʼata tei fānaʼo i teie huru aupurura’a, ʼe ʼua ʼite ato’a vau i te hau ʼe te ʼoaʼoa tei tae mai nō te riroraʼa ʼei mauhaʼa i roto i te rima o te Atua nō te tauturu i te tahi taʼata.
ʼUa fa’ahiti mai ʼo Jen i te ’aroraʼa nā māua i roto i te orara’a o tā māua nei tamaiti iti. I muri aʼe i tōna poheraʼa, ʼua uiui māua mai te mea e ora mai māua. ʼUa fariʼi māua i roto i taua taime ra te hōʼē nīniʼiraʼa faʼahiahia o te here, te maitaʼi ’e te tauturu a te ʼutuāfare ʼe te mau hoa, ’e te mau taʼata tei mātau-ʼore-hia e māua. ʼUa riro te hōʼē tāne ʼe tāna vahine tei riro hoʼi ’ei mau hoa here, e mau taʼata aupuru tāmau i te roaraʼa o taua taime ra. ʼUa faʼaea rāua i pīha’i iho ia māua, ʼua pure nā muri ia māua ʼe nō mātou, ma te hōroʼa mai i te mau haʼamaitaʼiraʼa, te māʼa, te mau parau tāmāhanahanaraʼa nā reira ato’a te taime muhu noa. E au ra e fā noa mai rāua ’ia tae mai te tahi parau rahi ʼaore rā ’ia topa māua i roto i te paruparuraʼa ’e te ʼoto i muri iho. ʼUa faʼaʼite mai rāua i roto i te mau matahiti e rave rahi ē, terā iho ā tō rāua huru oraraʼa. E aupuru rātou ma te māniania ’ore ’e te tāmau.
Te aupururaʼa a te ʼĒkālesia ’ati a’e te ao
’A tāvini ai au nō te ʼĒkālesia i roto i te ārea nō Europa, te mau matahiti e rave rahi i maʼiri aʼenei, tē ora ra mātou i te Fenua Heremani, ’e ʼua ʼite au i teie parau tumu i te faʼaʼohiparaʼahia ma te māere rahi ʼa haere ai te mau melo o te ʼĒkālesia ʼe tō tātou mau hoa faʼaroʼo ’ē, nō te tauturura’a i te mau tauatini tītīhoria tei ʼere pauroa tā rātou ’a horo ’ē ai i te tamaʼi ʼe te ehu o te tamaʼi e tupu noa ra i te mau fenua piri Hiti’a o te rā. ʼUa haere mai rātou, ma te haere ’āvaʼe noa i te tahi taime e rave rahi mau tauatini maile te ātea, ma te taʼitaʼi i tā rātou mau tauhaʼa i roto noa i te mau pute naʼinaʼi. Nō tō rātou ʼiteraʼa i te fifi, te mau taeaʼe ʼe te mau tuahine, tāna mau fanau’a māmoe, ʼua tiʼa mai tō tātou mau taʼata nō tē tauturu, nō te tāpo’i, nō te faʼaʼamu, nō te fariʼi, ʼe nō tē tāmahanahana i teie mau tītīhoria tei ʼere pauroa tā rātou. Nā roto i te reira, ʼua taui roa te feiā tauturu. ʼUa haʼamaitaʼihia rātou i te māramarama, te itoito, ʼe te ʼoaʼoa tei ʼore roa i ʼitehia e rātou nā mua atu, ʼaore rā tei mōrohi ’a rōtahi ai rātou i niʼa ia rātou iho ʼe te mau peu faufa’a ’ore o te oraraʼa. Tē tāmau noa nei tō tātou mau ta’ata i teie tauto’ora’a fa’aora fa’ahiahia ’ati a’e i te ao.
E mau hinaʼaro rū e ʼitehia nei i ni’a i te mau tītīhoria, tē vai nei rā te tahi atu mau taʼata nā pīha’i iho ia tātou ’aita te hinaʼaro e ’ite-maita’i-hia, ’ua hina’aro rā i tō tātou tauturu, e tiʼa atoʼa ïa ia tātou ʼia tauturu ia rātou. ’Aita e tītauhia tā tātou aupururaʼa ʼe te tāviniraʼa ’ia haere i tahi atu pae o te ao nei. E rave rahi hi’ora’a, e mea maitaʼi aʼe mai te mea ʼua piri i tō tātou vāhi nohoraʼa.
Tē teʼoteʼo nei au nō te riroraʼa ʼei melo nō te hōʼē ʼēkālesia e faʼaʼohipa nei i te reira. I te matahiti i ma’iri noa, hau atu i te 7 milioni hora tāmoni ʼore tei hōroʼahia nō te faʼatupuraʼa, te ʼōʼotiraʼa ʼe te ʼōpereraʼa i te māʼa nā te feiā veve ʼe te nāvaʼi ʼore. Fa’ahou ā i te matahiti i ma’iri, ’ua hōroʼa te ʼĒkālesia i te pape mā nō fatata e ’āfa milioni taʼata ʼo tei ʼere i te reira ’āhani ’aita. Maha ʼahuru ma iva tauatini ta’ata tei hōro’ahia te pereoʼo tūra’i, i roto e 41 fenua. Ma te tāmoni ’ore, ’ua fa’aora te tahi mau ta’ata i te matapō ’e ’ua ha’api’i i e 97 000 tuati ta’ata matapō i roto e 40 fenua. E toru ’ahuru ma toru tauasini tuati tei ha’api’ipi’ihia nō te mau māmā fānau ’e te mau ’aiū fānau ’āpī i roto e 38 fenua. ’Aita ïa i fa’ahitihia te mau Rima tauturu, i te mau matahiti i ma’iri, e tau hānere tauatini o tō tātou mau taʼata tei hōro’a i e tau mirioni hora. ’Ua tiʼa mai rātou nō te tauturu i te feiā tei roʼohia i te mau ʼati, te mea rarahi ʼe te mea naʼinaʼi, nō te haʼamaitaʼi atoʼa i tō rātou mau aroā ʼe tō rātou ʼoire.
Nō te ’ōpuara’a a te ’Ēkālesia JustServe, e vāhi maita’i ho’i nō te hi’o i te tahi mau rāve’a tāvinira’a, mai te peu tē vai ra i’ō ’outou, ’ua hau a’ena i te 350 000 ta’ata tāmoni ’ore tei tāpa’o ia rātou, ’e e mirioni hora tauturura’a tā rātou i roto i tō rātou iho huira’atira.
Teie te ’Ēkālesia ’ohipa ! Teie ïa tā tātou e rave nei. Teie ïa tā ’outou e rave nei. ’Ia riro te reira ’ei tuha’a nō tō ’outou hīro’a. Teie ïa te ’ēʼa e ʼite ai tātou i te ʼoaʼoa ʼe te hau, nō te mea te hōʼē teie o te mau rāveʼa teitei roa aʼe ’e te maitaʼi roa aʼe ʼe te nehenehe roa e fāfā nō te peʼe i te hiʼoraʼa o te Faʼaora.
ʼUa parau te peresideni M. Russell Ballard : « E faʼatupuhia te mau mea rarahi nā roto i te mau mea ʼohie ʼe te haʼihaʼi. Mai te mau hu’ahu’a ’auro tei haʼaputuputu-maoro-hia ʼe ʼo tē riro mai ʼei tao’a rahi, e haʼaputuputu ïa tā tatou mau ʼohipa tāviniraʼa ʼe te hāmani maitaʼi, ha’iha’i ʼe te ʼōhie, ’ei orara’a tei ’ī i te here nō tō tātou Metua i te Ao ra, tei itoito i roto i te ʼohipa a te Fatu o Iesu Mesia, ʼei mana’o hau ʼe te ʼoaʼoa i te mau taime atoʼa e toro tātou i te rima i te tahi atu taʼata. »11
E toru huru tāviniraʼa
Tē hinaʼaro nei au e tūra’i i te parau nō e toru huru tāviniraʼa e vai nei ia tātou tātaʼitahi nō te rave atu.
’A tahi, ʼo te huru tāviniraʼa ïa e faʼataʼahia nō tātou ʼaore rā e anihia mai ia tātou ʼia rave ʼei hōpoiʼa i roto i te ʼēkālesia. ʼUa tātara-nehenehe-maitaʼi-hia mai te reira i te ʼāmuiraʼa rahi ra. E tūtava ïa tātou i teie huru aupururaʼa e poiherehia, ʼo te ʼore e fāitohia, i reira tātou e feruri ai, e pure ai ’e e tauturu ai i te mau taʼata tei tonohia tātou ’ia ha’apa’o.
Te piti ʼo te huru tāviniraʼa ïa tā tātou e māʼiti i te rave nā roto i tō tātou hinaʼaro. E faʼananearaʼa teie nō te tāviniraʼa mātamua, ’o te tahe mai i roto i tā tātou mau ʼohipa e mau auraʼa i te mau mahana atoʼa ʼa tūtava ai tātou i te haʼamoʼe ia tātou iho ʼe ʼa fariu atu ai tātou ia vetahi ’ē. ʼAita e tonoraʼa ta’a ’ē, ʼua tūraʼihia rā tātou e te hia’ai ’ia pe’e i te Mesia, ma te haʼamata i te riro ʼei taʼata hāmani maitaʼi atu ā ’e te tāuʼa atu ā i te feiā nā pīha’i iho ia tātou. E taui te mau ’ohipa hāmani maitaʼi i te ’ā’au ma te arata’i i te mau auraʼa au a’e te faufaʼa rahi.
Te toru ʼo te tāviniraʼa ïa i te huiraʼatira. Noa atu tō ’outou ’āpī, e nehenehe tā ʼoutou e tāvini i roto i te mau tōmite faʼatere fare haʼapiʼiraʼa, te mau faʼanahonahoraʼa tauturu, ’e i roto i te mau faʼatereraʼa ’oire, faʼatereraʼa tufaʼa fenua ʼe faʼatereraʼa hau. E faʼaitoito ïa vau i tō tātou mau tāne ’e mau vahine itoito ’ia haere atu i taua ʼēʼa ra. Mai te mea e tiʼa i te reira, ’a fa’aō ia ’outou i roto i te ʼohipa poritita ma te mata i niʼa i te tāviniraʼa ʼe te faʼateiteiraʼa i te mau taʼata ʼe te mau ʼoire. ʼA haʼapae i te poritita pupu e hi’o pae roa nei, e māniania noa ’e e tūino nei i te mau huira’atira, te mau fenua ʼe te ao nei. E ’āmui atu i te mau taʼata poritita e ʼāmui nei i roto i te hō’ē fā nō te fa’atae mai i te faʼaoraraʼa i te mau oraraʼa fifi, i tō rātou vāhi māʼitiraʼa ʼe nā rāpae. E nehenehe ʼoutou ʼia riro ʼei reo nō te ’aifāitoraʼa ʼe te paʼari, ʼo tē fa’aitoito nei i te ’ohipa au i roto i te mau tufaʼa atoʼa o te tōtaiete. Tē rahi noa atu ra te hina’aro ’ia tu’u ’outou i tō ’outou itoito i roto i teie huru pūpūra’a tīvira ti’amā.
ʼIa taiʼo anaʼe tātou i te mau parau ʼāpī, ʼe tae mai paha te mana’o ē tē hahi ʼē atu ra te ao nei. Mai te mea e rave tātou tāta’itahi i te mau mea rarahi ʼe te mea haʼihaʼi i te mau mahana atoʼa, ʼe nehenehe ïa tā tātou e taui i tō tātou iho ao ʼe te ao o te mau taʼata nā pīha’i iho ia tātou. ’A tāvini ai ʼoutou i tō ʼoutou veutupu ʼe ’a tāvini ai ʼoutou ʼe tō ʼoutou veutupu i tō ʼoutou huira’atira, e ’ite mai ïa ʼoutou i te mau hoa hō’ē ā hinaʼaro e tauturu. E riro mai te reira ʼei auhoaraʼa pūai, ma te haʼamau i te mau auraʼa i roto i te mau taʼere ʼe te tiʼaturiraʼa.
ʼUa parau Antoine de Saint-Exupéry : « ʼUa haʼapiʼi mai te oraraʼa ia tātou ē, e ’ere te aroha i te mātaʼitaʼi-noa-raʼa i te tahi ʼe te tahi i te hiʼo-ʼāmui-raʼa rā i rāpae i te hōʼē ā ’avei’a. ʼAita e auhoaraʼa maori rā nā roto i te tāhōʼēraʼa i roto i te hōʼē ā tautoʼoraʼa rahi. Noa atu e tau nō te fāna’o mātēria teie, ’ia nā reira e ti’a ai, mai te mea ʼaita e nāhea ïa tātou nō te fa’ata’a i te ʼoaʼoa tā tātou e ʼite nei nā roto i te ʼōpereraʼa i tā tātou faraoa hopeʼa ia vetahi ʼē i roto i te medebara ? »12
’Ei fa’aotira’a
Mai te peu e pāhono ’outou tāta’itahi i te anira’a ’ia ’aupuru i te ta’ata mai tā Iesu i rave, e taui roa ’outou ’ei ’ā’au ’ūraeva ’eiaha rā ’ei ’ā’au pipiri. E ’ite mai ’outou i te ʼoa’oa e tae mai nā roto i te aupurura’a mai tā te Faʼaora, i te haʼapaeraʼa i tō tātou hepohepo ʼe te mau manaʼo pāpū ʼore ʼe te ʼoto ʼo tē tae mai nā roto i tō tātou mau paruparu.
Penei a’e ’a fa’aro’o noa mai ai ’outou, ’ua puta mai te tahi i’oa ’aore rā te tahi ’ōpuara’a i roto i te ferurira’a. Pāpū paha e anira’a teie a te Vārua ’e penei a’e ’ua fāri’i ’outou i te reira nā mua atu. E toro i te rima, e hi’o i rāpae atu ’e e fa’ateitei mai. ’A mā’iti ’ia pāhono i teie anira’a ’e ’a pure i teie mahana nō te ’ite mai e aha tā ’outou e nehenehe e rave. ’Ia ’ite ’outou ’e ’ia putapū ho’i i te mau ha’amaita’ira’a tā te reira e fa’atae mai ia ’outou ’e i te feiā tā ’outou e aupuru nei, e hina’aro ’outou e fa’ariro i te reira ’ei fa’anahora’a tāmahana.
Tā tātou tautoʼoraʼa teitei roa aʼe ʼe te maitaʼi roa aʼe ʼo te faʼaʼiteraʼa ïa i te māramarama, te tiʼaturiraʼa, te ʼoaʼoa ʼe te tumu o te ʼevanelia a Iesu Mesia i te tāʼātoʼaraʼa o te mau tamariʼi ʼa te Atua ma te tauturu ia rātou ’ia ’ite mai i te ’e’ā i te fare. Te tautururaʼa, te tāviniraʼa, ʼe te aupururaʼa ia rātou, ʼo te mau faʼaʼiteʼiteraʼa ïa o te fa’a’ohipara’a i te ’evanelia. ’A faʼariro ai tātou i te reira ʼei peu nō tō tātou orara’a, e ʼite mai tātou i te poupou hō’ē o te reira, ’e e nā reira tātou e ʼite ai i te hau ʼe te ʼoaʼoa tā tātou i ’ere.
E fa’ahiti fa’ahou vau i te a’o a te peresideni Nelson : « Hō’ē tāpa’o rahi nō te ’Ēkālesia mau ’e te ora a te Fatu maori rā, te hō’ē tauto’ora’a fa’anahonahohia ’e te arata’ihia nō te aupuru i te tamari’i tāta’itahi a te Atua ’e i tō rātou ’utuāfare. Nō te mea ho’i ē, nāna teie ’Ēkālesia, ’o tātou tāna mau tāvini, e aupuru tātou i te ta’ata, mai tāna i rave ra. E aupuru tātou nā roto i tōna i’oa, nā roto i tōna mana ’e tāna ha’amanara’a, ’e mai tōna maita’i here ».13
Teie ïa te huru oraraʼa o te Faʼaora, ʼe teie ïa te tumu nō tōna orara’a—nō te hōroʼa i te monoʼi maitaʼi roa ʼe te faʼaoraraʼa hopeʼa nā roto i tāna hōroʼa tāra’ehara faʼahiahia ’e te mure ʼore nō ʼoutou ʼe nōʼu nei. ʼIa peʼe na tātou i te Mesia ora ma te ineine rahi atu ā, ma te maitaʼi rahi atu ā, ’a tūtava noa ai tātou ʼia riro ʼei mau pipi mau nāna nā roto i te aupururaʼa mai tāna i rave.
Nā roto i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.
© 2018 nā Intellectual Reserve, Inc. Fatura’a pāruruhia. Parau fa’ati’a nō te reo peretāne : 2/18. Parau fa’ati’a nō te ’īritira’a : 2/18. ’Īritira’a nō « A Hallmark of the Lord’s True and Living Church ». Tahitian PD60005945 895