E tauturu mai te Fatu ia tātou ’ia patu i tōna bāsileia
Purera’a nā te feiā ’āpī pa’ari ’ati ti’a i te ao nei
12 nō Tēnuare 2020
Māuruuru te pupu hīmene nō te hīmene nehenehe mau. E hīmene au roa te reira nā māua. Māuruuru nō te hīmene-nehenehe-raa i te reira. E au mau taea’e, e au mau tuahine, ’oa’oa rahi tō’u i te paraparaura’a ia ’outou i teie pō. ’Ua feruri rahi au i te mau mahana i ma’iri a’enei nō ni’a i te mau mea tei ha’apūai i tō’u fa’aro’o i roto i tō’u orara’a. Te hō’ē mea tā’u i ’apo mai, ’oia ho’i, tē tauturu mau nei tō tātou Metua i te Ra’i ia tātou, ’ia tāmata iho ā rā tātou i te rave i te mau mea ato’a nō te ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a ’e nō te patu i tōna bāsileia i ni’a i te fenua nei.
’Ua fa’a’ite te peropheta Nephi i taua fa’aro’o ra i tōna orara’a tā’āto’a. Noa atu ā te mau ’ati ’e te pāto’ira’a tāna i mamae, ’ua vai ’āueue ’ore noa ’oia ’e ’ua ha’amaita’i noa i te Atua nō tāna mau ha’amaita’ira’a. Teie tāna i parau i muri iho i te ’ōverera’a e va’u matahiti i roto i te medebara ano ra :
« Mai te mea e ha’apa’o te tamari’i a te ta’ata nei i te mau fa’aue a te Atua, e tauturu mai ïa ’oia ia rātou, e fa’aitoito ia rātou, ’e e fa’atupu ho’i ’oia i te rāve’a e ti’a ai ia rātou ’ia rave i te mea tāna i fa’aue mai ia rātou; ’e nō reira, i fa’atupu ai ’oia i te rāve’a nō mātou ’a tere ai mātou i roto i te medebara ra ».1
Ua ite au e parau mau teie parau tumu. Teie mai te tahi ’ā’amu mai roto mai i te ’ā’amu o te ’Ēkālesia. I te mau hope’a matahiti 1830, ’ua putuputu te rahira’a o te mau melo nō te ’Ēkālesia i Missouri, te vāhi tā rātou i ti’aturi ē e patu rātou ia Ziona. Terā rā, i te matahiti 1839, ’ua a’ua’uhia rātou i rāpae i terā tuha’a fenua. ’Ua vāvahihia tō rātou mau fare ’e ’ua ’eiāhia tā rātou mau nana ’e te mau tauiha’a fare, ’e ’ua tere atu rātou i te pae ’apato’erau hiti’a o te rā i Illinois, i reira rātou i te pārahira’a i ni’a i te hō’ē fenua ’āereere (marécageux) i ni’a i te ’ānāvai Mississippi. ’Ua ha’amarō rātou i te fenua ’e ’ua ha’amau i te hō’ē ’oire nehenehe tā rātou i pi’i ’o Nauvoo. ’Ua tāmau noa rā te mau mana’o ’ī’ino i ni’a i te ’Ēkālesia ’e ’ua maratirihia te peropheta Iosepha Semita ’e tae noa atu i tōna taea’e ia Hyrum, e pae noa matahiti i ma’iri. Nō oti noa iho nei tā rātou hiero, ’ua a’ua’u-fa’ahou-hia rātou i te ’āva’e Fepuare 1846, ’e ’ua horo rātou nā ni’a i te ’ānāvai Mississippi i te tau to’eto’e iti rahi. I rotopū ia rātou, tē vai ra ’o Benjamin F. Johnson tāne, e hinarere au nōna, ’o ’ōna ’e tōna ’utuāfare e tamari’i ’āpī ana’e. ’Ua fa’a’ite ’oia nō ni’a i terā tau i roto i tōna ’ā’amu :
« Teie ïa mātou nei, i roto i te tau to’eto’e, ’aita hō’ē a’e moni, tē tere ra i te hō’ē tere ’aita i ta’a e aha te roa ’e te maoro… ’e tā mātou mā’a, e nava’i noa paha nō te tahi ma’a hepetoma ri’i, ’e ’aita ho’i tō mātou ea i maita’i roa, i fifi noa na mātou i te matahiti i ma’iri ’e nā mua atu ā. Pinepine tō’u ’ōpū i te māuiui, e māuiui iti rahi, ’e i te tahi taime e rari roa vau i te hou nā ni’a i tō’u tino ato’a… I teie fifi ’e te tahi ato’a mau fifi ātere mā’a (digestif), ’aita roa atu ïa i tano nō’u ’ia haere i terā tere rave ’atā. Te ferurira’a noa i te mau ’ānimara ’e te tahi atu mau ’ohipa i te pūhapara’a, e au ē, e ’ohipa teimaha roa nō’u…
« Ma’a mahana noa i te pūhapara’a, ’ua ha’amata vetahi i te amuamu i teie ’ati rahi ’e i te mā’a au ’ore, ’ua tama’i rā te peresideni Brigham Young ia rātou mai te liona ’ū’uru ra, i te nā-’ō-ra’a ia rātou ē, te ta’ata e’ita e ’amu i te pipi ’e te tō papa’ā tunu pape mai teie atu taime, ’ia ti’aturi rātou i te Atua ’e ’ia māuruuru rātou i tei noa’a mai, ’aita rā ’ia ho’i rātou i teienei, nō te mea e ’ere te pūhapara’a feiā mo’a i te vāhi au nō rātou. ’Ua puta mai te reira i roto iā’u mai te parau a te Fatu, nāhea rā pa’i au ? E mea huru maoro i teienei ’aita e topa te faraoa tō pāpa’a ’e te pipi, nō te māuiui rahi tō’u ’ōpū. Nāhea atu ra pa’i au, inaha tā mātou mā’a, e tō papa’ā ïa ’e te pipi ? Iā’u i feruri i te reira, e pohe ’aore rā e ora ».
E tāpe’a ri’i au i te ’ā’amu, ’ia ’itehia ē, te mau matahiti nā mua atu, ’ua pohe tōna tuahine 22 matahiti i te ma’i ’ōpū mai te reira, e ’ere roa ïa tōna mata’u i te mea parau noa. Nā ’ō fa’ahou atu ra ’oia :
« ’Ua paraparau vau i te reira i tō’u ’utuāfare. ’Ua parau vau ia rātou ē, tei ’ō nei au nō te ti’aturi i te Fatu, ’e mai te mea ’aita ’oia i rotopū ia tātou, pāpū ato’a ïa ’aita ’oia i muri ia tātou, e’ita vau e ho’i i muri. ’Ua ineine au i te ’amu i terā mā’a ’e i te māuruuru i te reira. ’E mai te mea e’ita te Fatu e ha’apa’o mai ia tātou i teienei, e mea au a’e ’ia pohe ’oi’oi, inaha e’ita iho ā e mara’a ia tātou ’ia ha’apa’o ia tātou iho ’e ’ia pāruru i tō tātou ora i ni’a i teie tere ».
Hō’ē ’āva’e i muri iho, ’ua pāpa’i ’oia i roto i tāna buka ’ā’amu :
« Te pipi ’e te tō papa’ā ’aita i topa nā mua a’e, ’ua ti’a roa ïa iā’u ’ia ’amu ma te tahi mā’a tehutehu, ’e mai reira atu, ’aita terā māuiui tahito fa’ahou i te roara’a o te tere. ’Ua parau ho’i au i te Fatu e aha tā tāna tāvini i parau mai, ’e nā roto i tāna tauturu e riro vau i te ha’apa’o i te mau tītaura’a ato’a, ’e mai te mea ’o tōna hina’aro ’ia ora vau nō te riro ’ei tāvini nāna, e fa’atano ïa ’oia i te mā’a i tō’u ’ōpū, ’o tāna ïa i rave, ’ua ’ite au i te reira ».
’Ua ha’apūai te fa’aro’o o tō’u tupuna ’e te hi’ora’a o te mau peropheta iā’u i roto i tō’u orara’a, ’e ’ua tauturu rātou iā’u ’ia ti’aturi i te Fatu, noa atu ā e mau taime fifi. Tē ha’amana’o ra vau i te ’ōmuara’a o tō māua fa’aipoipora’a, e mea iti tā māua moni. E piti tamari’i na’ina’i tā māua ’a haere noa ai Elder Christofferson i te fare ha’api’ira’a tuatoru. ’Ua fa’aoti māua ē, ’ia fānau māua i te tamari’i, e’ita vau e ’ohipa i rāpae i te ’utuāfare, nō reira, ’ua tāmata vau i te raverave i te fare i te tahi mea e noa’a ai te tahi moni nō te tauturu. ’Ua rave ato’a tā’u tāne fa’aipoipo i te mau ’ohipa ’āfa hora ’e te ’ohipa i te tau ve’ave’a, ’o te reira ïa tā mātou moni ’āpī rahi. Noa atu rā, e moni iti noa. E parau māua ē, mai te mea e ’ere nō te mā’a, te fare tārahu ’aore rā te mōrī nō tō māua pere’o’o tahito, ’aita e faufa’a e ho’o mai i te reira.
I te hō’ē mahana sābati, ma’a ’āva’e hou e fāri’i ai Elder Christofferson i tāna parau tū’ite, ’ua hōhora mai tō mātou ’episekōpo i te hō’ē ’ōpuara’a e fa’a’āpī i tā mātou fare purera’a tahito. Tītauhia i te ’utuāfare tāta’itahi ’ia ’aufau i te tahi tino moni nō te ha’amāu’ara’a. ’Aita fa’ahou terā fa’anahora’a i teienei, i terā rā tau, nā te mau pāroita ’e te mau titi e amo i te hō’ē tuha’a o te ha’amāu’ara’a nō te patu ’aore rā nō te fa’a’āpī i te mau fare purera’a, ta’a ’ē noa atu te tuha’a ’ahuru tā mātou ato’a i ’aufau.
Mai te tahi atu mau melo o te pāroita, ’ua pārahi māua ’e te ’episekōpo nō te hi’o e fea tā māua e hōro’a ’ia au i tā māua moni. ’Aita tā māua ’aufaura’a i rahi roa, e mea iti roa tā māua moni toe i terā tau. E mau pīahi mai ia māua te huru tē fātata ra i te fa’aru’e i terā vāhi tei mana’o ē, ’aita i tano ’ia ’aufau i terā ’āfata patura’a fare inaha ’aita fa’ahou rātou i reira ’ia oti te fa’a’āpīra’a. ’Ua fa’aoti rā māua e ’aufau i te ’āfata patura’a fare, noa atu ē ’aita māua i ta’a ē, e hope ānei ia māua terā matahiti ha’api’ira’a. I teienei, e parau paha ’outou ē, e mea ’ōhie, e hōro’a noa i te tāreta tārahu moni ’e e ’aufau ’āva’e noa i muri iho, e mea ’ē rā i terā tau. I terā tau, ’aita tā ’oe e tāreta tārahu moni maori rā e fa’a’itera’a tā ’oe ē, e ’ohipa pāpū tā ’oe, ’e e fāito moni rahi. Nō reira ’aita tā māua e tāreta tārahu moni. E parau pa’ari paha teie tā’u, terā rā, mai te mea e ha’apa’arihia te ture nō te fāna’o i te tāreta tārahu moni, penei a’e e ora ri’i mai te mau ta’ata e rave rahi i te fifi tārahu tā rātou e ’ite ra.
’Ātīrā ïa, e piti noa hepetoma i muri iho, tei ni’a māua i te hō’ē purūmu mo’emo’e i te hō’ē pō, ’ua tāpe’a i te mōrī ’ute’ute. ’Ua fa’aro’o māua i te māniania huira ’e ū atura te murira’a o tō māua pere’o’o tahito. Haere a’era ’o Elder Christofferson i rāpae nō te hi’o, ’ua fa’aea noa vau i roto i te pere’o’o. Ē ma’a taime i muri iho, ho’i mai nei i roto i te pere’o’o ’e ’ua ani atu ra vau e aha tei tupu. ’Ua nā ’ō mai ’oia ē, e pēpē na’ina’i noa i te murira’a. Terā ta’ata i fa’aū ia māua, e ta’ata teretere ïa ’e te ho’o tao’a, nō te tahi atu ’oire. ’Ua ’ite iho ā ’oia e mea ’ino tāna ferēni, ’aita rā mai te reira roa. Tītauhia tōna pere’o’o nō te ’ohipa ’e ’ua tāparu mai ’oia e fa’a’āfaro noa mātou i te reira, ’eiaha tāna moni pāruru pere’o’o ’ia ta’uma, ’e ’eiaha ato’a ’ōna e ’aufau i te utu’a moni. ’E ’aita ho’i e ta’ata i pēpē. ’Ia mana’o vau, e mea huru iti ato’a tāna moni. ’Ua nā ’ō mai ’oia ē, mai te mea e nehenehe tā māua e ti’i i te tāpura ha’amāu’ara’a nō te mau tātā’ira’a ’e e ’āfa’i i te fare tīpaera’a tei reira ’oia, i te ’ōti’a o te ’oire, e ’aufau mai ïa ’oia.
Tē mana’o ra paha ’ōna ē… ’Ua hi’o vau i tā’u tāne tā’u i ti’aturi roa, ’ua vare roa ’oia i te parau a terā ta’ata. Tē mana’o ra ānei ’oia ē, e ha’apa’o iho ā terā ta’ata i tāna parau ? ’O vai i ’ite ē, e haere haere roa terā ta’ata, e’ita e ’aufau mai ? ’Ua haere rā Elder Christofferson e ti’i i te tāpura ha’amāu’ara’a nō te tātā’ira’a, ’e ’ua haere ’oia i terā fare tīpaera’a ’e tei reira terā ta’ata. ’Ua fa’a’ī terā ta’ata i te hō’ē parau moni, e ’ua ’ite ’outou e aha ? ’Ua fāri’ihia terā parau moni !
Teie te hope’a o te ’ā’amu. Te tino moni i ni’a i te parau moni, fātata roa ïa i te tino moni tā māua i ’aufau i te ’āfata patura’a. E nehenehe tā māua e tīa’i ri’i ’ia pāpū mai tāna moni ’ohipa nō te tātā’i i te pere’o’o, ’e i terā moni, ’ua tae māua i te hope’a ’āva’e, ’o tā māua ho’i i fē’a’a na. ’Ua riro te reira ’ei fa’a’itera’a pāpū nā māua ē, mai tā Nephi i parau : « E fa’atupu [mau te Fatu] i te rāve’a e ti’a ai ia [tātou] ’ia rave i te mea tāna i fa’aue mai ».2 ’Ua ha’api’i au ē, nō te fa’aro’o, e haere pinepine tātou nā roto i te pōiri. ’Ia nā reira rā tātou, ’ua ’ite au ē, e ha’amāramarama te Fatu i te ’ē’a i mua ia tātou. E māuruuru rahi tō’u i te Metua here i te Ao ra ’o tē ha’apa’o nei ia tātou ’e ’o tē māna’ona’o nei ia tātou. ’Ua ’ite au ē, ’o tāna ’Ēkālesia teie ’e tē ora nei tō tātou Fa’aora. Tē ha’amāuruuru nei au i te Fatu nō te mau ha’amaita’ira’a tā te ’evanelia i fa’atae i roto i tō mātou nei orara’a. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.