Dzīves rūdījums un Svētā Gara klātbūtne
Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem
Svētdien, 2020. gada 3. maijā
Labvakar, brāļi un māsas! Es esmu tik pateicīga par to dziesmu. Tā ir viena no manām vismīļākajām dziesmām, un tā šoreiz man ir palīdzējusi sajust mieru un mīlestību. Es arī vēlos paust savu pazemību un mīlestību, ka varu šovakar būt ar jums. Tā kā mēs pazīstam daudzus cilvēkus visā pasaulē, es jūtos ļoti pazemīga, zinot lūgšanas, kas ir izteiktas Dievam. Un es vēlos nodot savu mīlestību mūsu mazbērniem, kurus neesam redzējuši daudzus mēnešus. Cerams, viņi klausās un zina, cik ļoti viņus mīlam.
Ja viņi būtu šeit, viņi varētu apliecināt, ka man patīk laikapstākļi, dažādi laikapstākļi: saulaini, ar patīkamu, vieglu vējiņu, sniegputeņi, vētras, pērkona negaisi un pat spēcīgie ziemeļaustrumu vēji, kas rada spēcīgas bangas un viļņu šķelšanos piekrastē. Pēdējo 45 gadu laikā mēs esam dzīvojuši daudzās dažādās Amerikas Savienoto Valstu un citās pasaules vietās, un katrai vietai bija savi laikapstākļu izaicinājumi. Amerikas Savienoto Valstu vidusrietumos bija dramatiski pērkona negaisi un viesuļvētras; dienvidaustrumos tie bija orkāni; ziemeļaustrumos — sniegavētras, ledainas lietusgāzes un krusas; rietumos — karstie Santaanas vēji un zemestrīces. Rietumāfrikā spēcīgas lietusgāzes un harmatana izraisītās putekļu vētras, kas bija sarkanās smiltis no Sahāras, ko vējš nesa pa gaisu; Eiropā bija lietus, slapjdraņķis, sniegs un saule, dažreiz tas viss vienā un tajā pašā dienā; un tad Āzijā mēs izjutām, cik spēcīgi ir taifūni. Visas šīs dažādās pieredzes ar laikapstākļiem man vienmēr šķita aizraujošas! Ko lai es saku? Man patīk laikapstākļi!
Ņemot vērā iepriekšminēto, lai cik ļoti es vēlos pieredzēt Māti dabu un tās grandiozumu, es izjūtu dziļu cieņu pret šo spēku un iespējamām briesmām, kas vienmēr pastāv šādos nežēlīgos laikapstākļos. Es nekad neriskētu ar savu dzīvību, lai kāds būtu kārdinājums vai skaistums, ko saskatu šajā spēkā. Es ar nolūku nekad neizvēlētos atrasties atklātā laukā, lai novērotu apbrīnojamu zibeņošanas izrādi; es neienirtu okeānā, kamēr krastā bīstami šķeļas vareni, majestātiski viļņi; un es neizaicinātu Māti dabu, nemeklējot patvērumu, kad tuvojas tornādo vai viesuļvētra. Es noteikti atzīstu savu niecīgumu salīdzinājumā ar apkārt esošo laikapstākļu milzīgo spēku.
Šis mainīgo laikapstākļu spēks man sniedz svarīgu dzīves metaforu. Katru dienu izejot ārā pa durvīm, jūs un mani sagaida ne tikai nevaldāmi fiziskie laikapstākļi, bet arī vienmēr spēcīgie, garīgi rūdošie spēki un kārdinājumi. Lai gan apstākļi, visticamāk, katram no jums ir atšķirīgi, tie jums liek jautāt: „Kā es varētu vislabāk sagatavoties ikdienas rūdījumiem, kas caurvij manu dzīvi?”
Es ticu, ka mēs to darām, atsaucoties uz pravieša, prezidenta Rasela M. Nelsona, stingro padomu mūsu nesenajā konferencē — rīkoties atbilstoši zīmīgajam vēstījumam, „ar ko aizsākās šis evaņģēlija atklāšanas laikmets, [kad] Dievs … teica: „Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi Viņu!” (Džozefs Smits — Vēsture 1:17)”.1
Mēs varbūt pilnībā nesaredzam vai neaptveram, kas, iespējams, virpuļo uz mūsu pusi, virs mums vai aiz mums, vai ne vienmēr spējam paredzēt spēcīgu un vēl neredzētu spēku stāšanos mūsu ceļā, bet mēs varam justies droši savā ikdienas ceļojumā, ja mēs „uzklausām Viņu”. Elders Boids K. Pekers bieži vien mēdza teikt: „Ja viss, ko jūs zināt, ir tas, ko jūs redzat ar savām miesīgajām acīm un dzirdat ar savām miesīgajām ausīm, tad jūs neko daudz nezināsiet.”
Pirmās vīzijas lielā patiesība ir šī realitāte: ja jūs esat atkarīgi tikai no sava redzējuma un zināšanām, jūs ļoti ierobežosiet sevi, nesaskatot sev apkārt plašāku kopainu, un jūsu dvēselei var draudēt briesmas. Nesenajā vispārējā konferencē prezidents Nelsons vēlreiz teica:
„Nekad vēl nav bijis lielākas nepieciešamības izprast to, kā jūs uzrunā Gars. Dievības ietvaros Svētais Gars ir vēstnesis. Tas pievērsīs jūsu prātu tam, par ko Tēvs un Dēls vēlas, lai jūs domātu. Tas ir Mierinātājs. Tas dāvās jūsu sirdij miera izjūtu. Tas liecinās par patiesību un apstiprinās to, kas ir patiess, kad jūs dzirdēsiet un lasīsiet Tā Kunga vārdus.
Es vēlreiz dedzīgi lūdzu — dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai vairotu savu garīgi personīgo atklāsmju saņemšanas spēju!”2
Jau sen caur garīgajām mācībām, kopā ar personīgajām grūtībām un atbildēm uz lūgšanām, es sāku apzināties šo dziļo realitāti un patiesību: lai palīdzētu mums saskatīt jebkādus virpuļojošus laikapstākļus vai vētras un sagatavoties tām, Dievs mums ir devis solījumu un Svētā Gara dāvanu, un personīgo atklāsmi. Tā ir nenovērtējama dāvana mūsu ikdienas dzīvē, kas spēj „rādī[t] [mums] visu, kas [mums] jādara”.3
Jaunībā es domāju, ka atklāsme ir kaut kas, kas domāta tikai Baznīcas vadītājiem vai praviešiem, apustuļiem, bīskapiem un vecākiem cilvēkiem, bet noteikti ne man — jaunam cilvēkam. Šodien man ir cita izpratne, un es šajā vakarā liecinu, ka personīga atklāsme ir svētība, pēc kuras mums ir jātiecas. Kad mūsu sirdis un prāti ir pazemīgi, gatavi mācīties, atvērti ticībai Jēzum Kristum, mums tiks mācīta patiesība un Svētais Gars mūs vadīs. Daži no jums var justies tā, ka neesat cienīgi sajust Dieva vadošo balsi. Jūs varat justies līdzīgi Lamanam un Lemuēlam, ka Dievs nedarīs jums „zināmu” Savu balsi. Neticiet tam. Viņa Gars ir pieejams visiem. Elders D. Tods Kristofersons nesen teica: „Mums nav jāsasniedz kāds noteikts minimālais spēju vai labestības līmenis, pirms Dievs mums palīdzēs, — [jūs varat] baudīt dievišķu palīdzību katru dienu.”4 Dievs jūs satiks tur, kur jūs esat, bez kādiem nosacījumiem. Jēzus teica: „Lūdziet un jums taps dots.”5 Protams, debesis pietuvinās un atveras arvien vairāk, kad jūs pazemīgi un uzcītīgi cenšaties saprast un turēt Viņa baušļus.
Jūsu dzīve un citu dzīves tiks svētītas, kad jūs drosmīgi atsauksieties ikvienam pamudinājumam, kas jums tiks dots ar Garu. Vai varu dalīties kādā senā pieredzē, kas man iemācīja šo patiesību? Pirms daudziem gadiem, kad mūsu vecākā meita bija studente Jūtas universitātē, es mierpilni tiku pamodināta nakts vidū un saņēmu tūlītēju, liegu pamudinājumu attiecībā uz viņu. Es biju pilnībā pamodusies, bet nesajutu nekādas bailes, — tikai mīlestību pret viņu, — taču saņēmu pamudinājumu, ka viņai, iespējams, draud briesmas. Mēs dzīvojām Konektikutā, taču viņa atradās otrpus valstij, Jūtā. Tad man ienāca prātā šāda doma: „Piezvani policijai. Pajautā viņiem, vai viņi var nosūtīt policijas mašīnu, lai pārbaudītu apkārtni, kur viņa dzīvo.” Es brīdi vilcinājos, mēģinot saprast, ko biju sadzirdējusi, un atkal dzirdēju balsi: „Piezvani policijai!” Tā es arī izdarīju. Es piezvanīju policijai. Es nevarēju policistam tieši paskaidrot, kāpēc to lūdzu nakts vidū, taču pateicu viņam, ka būtu ļoti pateicīga, ja viņš, lūdzu, nosūtītu policijas auto, lai pārbaudītu manas meitas mājas apkārtni. Viņš man apliecināja, ka to izdarīs, un es mierīgi devos atpakaļ gulēt. Nākamajā dienā es pamodos, gandrīz neatcerēdamās, kas bija noticis nakts laikā.
Pēc vairākām dienām, esot ceļā uz Jūtu un braucot uz viesnīcu, mēs pa radio dzirdējām, ka policija arestēja kādu vīrieti saistībā ar uzbrukumiem, kas bija notikuši ap Jūtas universitātes studentu pilsētiņas ēkām. Ziņojumā bija teikts, ka tonedēļ, vienā vakarā, tika traģiski noslepkavota kāda jauna sieviete. Mana sirds pamira, un es uzreiz atcerējos, kā pirms vairākām dienām, pusnaktī, biju zvanījusi policijai. Man nav ne jausmas, vai tas bija tas pats vakars. Un man nav ne jausmas, vai viņas māsu apvienības māja bija viena no tām, kurai tika uzbrukts. Es nekad nezināšu, kas tonakt konkrēti notika, bet es zinu, ka nakts vidū mani pamodināja kluss pamudinājums un lika man piezvanīt, lai palīdzētu nodrošināt savai meitai drošību acīmredzami nedrošā situācijā.
Dzīves vētras reizēm var šķist nepārvaramas, taču šobrīd jūsu dzīvē nav spēcīgāka spēka par priesterības spēku un Svētā Gara dāvanu. Savas īstenotās Izpirkšanas naktī Glābējs mācīja, ka Tēva nenovērtējamā Svētā Gara dāvana tiek dota, lai sniegtu mieru un mierinājumu jūsu dvēselei, kas „visu mācīs” un „atgādinās jums visu”6, „vadīs visā patiesībā” un „darīs jums zināmas nākamās lietas”.7 Mums tiek dots Svētais Gars, „kas piepildīs [mūsu dvēseles] ar prieku”.8
Šīs svētības dažkārt man liek justies pazemīgai un jūtu pārņemtai. Vai tas ir kāds brīnums, ka prezidents Nelsons aicina mūs darīt visu iespējamo, lai mēs saņemtu personīgo atklāsmi un sadzirdētu Dieva balsi caur Svēto Garu mūsu dzīvē? Vai esat ievērojuši pēdējo trīs konferenču gadu laikā tēmu par personīgo atklāsmi un padomu — atpazīt Svētā Gara dāvanu savā dzīvē? Es esmu ļoti pateicīga par viņu padomu — stingri savienot mūsu liecības un dzīvi ar mūsu personīgajām, nozīmīgajām un individuālajām gaismas un gara dāvanām.
Turpmākajās dienās un gados jums būs pieredzes, kas atklās dažādus veidus, kā Svētais Gars darbojas un runā jūsu dzīvē. Neignorējiet šos pamudinājumus. Tas var būt kāds kluss čuksts vai maigs norādījums. Tā var būt kāda sajūta vai doma, vai pat tieša un skaidra norāde. Tas var būt atkārtots pamudinājums vai kāda cilvēka vārds. Svētais Gars noteikti sniedz saprāta un sapratnes uzplaiksnījumus, kas apgaismo mūsu prātus. Es personīgi esmu pieredzējusi lielāko daļu no šīm izpausmēm un esmu sapratusi: ja prātā turpina nākt kāda cilvēka vārds vai seja, tad man ir jāpaņem telefons un jāpiezvana. Es esmu iemācījusies atsaukties domām un pamudinājumiem pat tad, ja neesmu saredzējusi konkrētu skaidrojumu vai iznākumu savai rīcībai. Svētais Gars mani ir brīdinājis nedoties uz noteiktām vietām un novērsties no konkrētiem cilvēkiem un aktivitātēm. Šī pieredze, kad Gars jums čukst un runā ar jums, ir visa mūža pieredze. Tā nenotiek tikai vienu reizi. Būs nepieciešams daudz reižu, lai iemācītos uztvert to, ko dzirdat un kā jūs tiekat virzīti.
Kāpēc es izvēlējos ar jums par to runāt? Tāpat kā mēs nevaram pilnībā saskatīt vai sadzirdēt visus bargos, tuvojošos laikapstākļus un ne vienmēr apzināmies visa notiekošā apstākļus, ja mēs izmantosim tikai savas miesīgās acis un ausis, lai izprastu šos apstākļus, tad mēs nebūsim sagatavoti dzīvības spēkiem un vētrām ap mums. Esmu atskārtusi, ka vienīgā patiesā valoda, kas mums visiem jādzird, jāzina un jāsaprot, ir Svētā Gara valoda. Kaut jūs pilnveidotu šo valodu savā dzīvē. Tā darot, jūs tiksiet vadīti, aizsargāti un pacilāti katrā vajadzīgajā veidā.
Dārgie draugi, mani dārgie brāļi un māsas, es neesmu augsti skolota. Es neesmu Svēto Rakstu pārzinātāja. Taču es esmu ticīga. Es zinu, ka šī ir patiesā un dzīvā Jēzus Kristus Baznīca, ka atklāsme ir īstena un ka debesis jums ir atvērtas. Es zinu, ka Jēzus Kristus ir mans Glābējs. Viņš ir jūsu Glābējs, un Viņš vēlas jūs svētīt, aizsargāt, lūgt par jums, vadīt jūs un iedvesmot jūs. Kad neviens cits jūs nesaprot, Viņš saprot. Viņš saprot. Es ar mīlestību mudinu jūs katru dienu tuvoties Glābējam, nevis attālināties. Vērsieties pie Viņa ar ticību tām patiesībām, par kurām jūs zināt, ka tās ir patiesas. Neļaujiet, lai jūsu šaubas, jūsu bailes vai tas, kas naktīs traucē jūsu miegu, novērš jūs no Svētā Gara aizsardzības un spēka un no mūsu Glābēja Jēzus Kristus apsolījumiem. Mūsu Debesu Tēvs un mūsu Glābējs patiesi mīl katru no jums.
Es lūdzu, lai Dievs atbildētu uz jūsu lūgšanām kā nekad iepriekš un piešķirtu jums katru Svētā Gara dāvanu, kas jums ir vajadzīga, lai virzītos dzīvē uz priekšu, un to saku ar lielu mīlestību pret katru no jums. Priekšā būs grūtas un sarežģījumu pilnas dienas. Bet es apsolu, ka būs daudz vairāk skaistu, priecīgu, mierīgu dienu ar zilām debesīm un siltām vēsmām, kad jūs pievērsīsities Viņam, kam ir visa vara pār debesīm un zemi.
Es šo saku ar mīlestību mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.