Vīzija un līdzsvars

Elders Gerijs E. Stīvensons no Divpadsmit apustuļu kvoruma un māsa Lesa Stīvensone

Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem • 2021. gada 2. maijs • Pionieru centrs

Elders Gerijs E. Stīvensons: Manas dārgās jaunās māsas un brāļi, mēs ar Lesu esam ļoti priecīgi jūs sveikt šajā pasaules mēroga svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem. Sākumā mēs vēlamies jums nodot sirsnīgus un siltus sveicienus no prezidenta Rasela M. Nelsona un Augstākā prezidija. Viņi jūs mīl, un arī mēs jūs mīlam, un kopīgi mēs viņus godājam un atbalstām.

Māsa Lesa Stīvensone: Mēs jums esam pieslēgušies no ļoti unikālas un īpašas vietas mūsu pēdējo dienu svēto vēsturē. Un ar to es domāju „fizisku atrašanās vietu”.

Elders Stīvensons: Mēs atrodamies nesen iesvētītajā Pionieru centrā blakus piemineklim „Šī ir tā vieta”, kas atrodas Heritedža parkā, Jūtā, Soltleiksitijas kalnu pakājē,— vietā, kurā prezidents Brigams Jangs izteica savu tālejošo paziņojumu — „šī ir tā vieta”,¹ — ko pēc ilga un grūta ceļojuma gandrīz pirms 175 gadiem sasniedza pirmā pionieru grupa.

Māsa Stīvensone: Fiziski un garīgi pārguruši, šie agrīnie pēdējo dienu svētie bēga no nežēlīgas vajāšanas, lai apmestos šeit, šajā tuksnešainajā ielejā. Iztēlojieties, kāda izskatījās Soltleika ieleja, kas atradās viņu priekšā. Plašā, tuksnešainā zeme, ko klāja vējā sanestie vībotnes kumšķi, pierādīja, ka šeit apmesties nebūs viegli.

Elders Stīvensons: Tomēr viņi bija svētīti ar neaptveramu debesu vīziju, kas bija balstīta uz Vecajā Derībā sniegto Jesajas pravietojumu — ka Tas Kungs „pacels par zīmi karogu tautām”.² Šie uzticīgie svētie reiz atkal sajutīs mieru un dzīvos ar mērķi, un viņu vīzija par evaņģēliju būs daudz augstāka par tām kalnu virsotnēm, ko viņi pārvarēja, lai sasniegtu Soltleika ieleju.

Māsa Stīvensone: Šie pionieri un tie, kuri ieradās vēlāk, radīja vēsturi, iekarojot vietu šajā tuksnesī. Sākoties Israēla sapulcināšanai, Dievs viņus svētīja.

Elders Stīvensons: Pat šodien šis pats pionieru gars un vīzija piemīt pēdējo dienu svētajiem visā pasaulē.

Tikai pirms dažām nedēļām Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītājs M. Rasels Balards iesvētīja šo jauno Pionieru centru.

Šeit cilvēki un ģimenes var atbraukt un patiesi ieraudzīt, cik lielus panākumus guva agrīnie pēdējo dienu svētie, saskaroties ar lielām grūtībām. Apstākļi nebija viņiem labvēlīgi. Pionieri piesauca To Kungu dienu un nakti, neatlaidīgi virzoties uz priekšu, lai izaudzētu pārtiku, izsistu ceļu ūdenim no kalnu kanjoniem, uzceltu mājas un pajumtes, skolas un sanāksmju namus, un pat templi.

Māsa Stīvensone: Ir gandrīz neiespējami aptvert visu to, ko viņi paveica. Viņus vadīja dievišķa vīzija, ko Tas Kungs iedvesa mūsdienu praviešos, svētot Viņa izvēlēto bērnu dzīves, lai īstenotu Savu mērķi.

Elders Stīvensons: Kā jūs redzat, tikai dažus metrus no vietas, kur es stāvu, šeit, Pionieru centrā, atrodas velvēts stikls, no kura var redzēt pieminekli — „Šī ir tā vieta”. Un tālāk mēs varam saredzēt kūsājošo pilsētu, ko viņi sāka celt pirms ļoti ilga laika. Un aiz visa tā jums paveras plašs skats jeb vīzija, ja tā var teikt, kas vērsts uz rietumiem un rietošās saules horizontu. Šis pacilājošais skats un izpratne par pagātni paplašina un papildina mūsu redzējumu attiecībā uz pionieru vīziju. Tas var kalpot arī kā līdzība, kas mums palīdz padziļināt mūsu personīgo vīziju par evaņģēliju un mūs vada, saskaroties ar lēmumiem un grūtībām mūsu dzīvē. Dažu dienu laikā pēc pravieša paziņojuma — „šī ir tā vieta”³ — vīzija par templi, Baznīcas galveno pārvaldi un vietu, kas kļūs par karogu tautām, sāka īstenoties, lai kļūtu par realitāti.

Tāpēc šovakar mēs runāsim par pagātni un mūsu priekšteču — pionieru — vīziju, lai mēs skaidrāk varētu saredzēt paši savas nākotnes vīziju. Vinstona Čērčila iedvesmojošie vārdi, šķiet, ir īpaši aktuāli mūsu šī vakara sarunai: „Jo tālākā pagātnē jūs varat atskatīties, jo tālākā nākotnē jūs varat ieskatīties.”⁴

Māsa Stīvensone: Nav šaubu, ka mēs pasaulē saskaramies ar nenoteiktību. Kas mūs sagaida pēc gandrīz pusotra gada ilgušas, iepriekš nepiedzīvotas pandēmijas? Lūkojoties nākotnē, arī katram no mums ir nepieciešama dievišķa vīzija un debesu vadība, ko saņēma šie agrīnie svētie.

Elders Stīvensons: Jūs, iespējams, neesat pārliecināti par to, kurā virzienā doties. Varbūt jūs stingri turaties pie sapņiem par kalpošanu misijā, izglītības iegūšanu vai karjeras uzsākšanu. Vai arī cerat iemīlēties, apprecēties un nodibināt ģimeni, un piedzīvot, kā jūs un jūsu mīļie saņem tempļa svētības. Varbūt jūs jau esat izveidojuši mūžīgo ģimeni un tagad cīnāties ar grūtībām, ko rada mazu bērnu audzināšana.

Mūsu galvenais mērķis paliek nemainīgs: mums ir jāpilnveidojas, ejot pa derību taku, un uzticīgi jāgatavojas paaugstināšanai. Redzējums, ko sniedz evaņģēlijs, mums sniedz vīziju, caur ko mēs skaidri varam saredzēt šo ceļu.

Māsa Stīvensone: Runājot par palikšanu uz derību takas, prezidents Rasels M. Nelsons teica: „Galvenais ir noslēgt un ievērot svētās derības. Mēs izvēlamies dzīvot un pilnveidoties, ejot pa Tā Kunga derību taku un paliekot uz tās. Tas nav sarežģīts ceļš. Tas ir īstais ceļš uz patiesu prieku šajā dzīvē un mūžīgo dzīvi nākamajā.”⁵

Elders Stīvensons: Tāpēc mēs vēlamies dalīties ar dažām personīgām pieredzēm, kas jums varētu noderēt, cenšoties tikt galā ar visām dzīves prasībām, lai jūs varētu turpināt doties uz priekšu ar vīziju un līdzsvaru.

„Uz priekšu, svētie!” — izpilda Boneru ģimene:

Uz priekšu, svētie, bailes atmetiet,
Līksmi iet turpiniet!
Lai gan šis ceļš tik grūts mums reizēm šķiet,
Labvēlīgs vienmēr Dievs.

Lai veltās raizes aizmirstam
Un ceļu droši turpinām,
Tad sirdī prieks un līksme būs —
Labi viss ir ar mums!

Kādēļ gan žēloties un vaimanāt?
Likteni apraudāt?
Kā varam cerēt — atalgos mūs Dievs —
Cīņas ja vairāmies?

Lai gurnus droši apjožam
Un Kungam Dievam paklausām
Tad sirdī pārliecība būs —
Labi viss ir ar mums!

Svētīts Tas kungs un mājvietu mums dos
Tālumā — rietumos.
Tur drošībā neviens vairs nevajās,
Līs pār mums svētības.

Tur mēs To Kungu godāsim,
Tam slavas dziesmas dziedāsim.
Vislīksmākie šie vārdi būs —
Labi viss ir ar mums!

Ja arī tālo ceļu nebeigsim,

Laimi mēs iegūsim.

Elders Stīvensons: „Laimi mēs iegūsim”⁶ — patiesi ir ievērojami vārdi, ar kuriem agrīnie pionieri raksturoja savu redzējumu. Viņi grūtību un ciešanu laikos spēja dzīvot ar šo vīziju — „Labi viss ir ar mums!” — jo viņiem bija evaņģēlija sniegtais redzējums.

Mēs varētu stundu runāt par vīziju, ko daži apraksta kā „mākslu saskatīt to, ko neredz citi”.⁷ Tas noved pie jautājuma, ko jūs agrāk vai vēlāk sev uzdosiet: „Kādu es šobrīd saredzu savu nākotni? Ko es esmu paveicis? Un kas man vēl jāpaveic?

Māsa Stīvensone: Dažkārt mums vienkārši ir jāsaprot, ka ar evaņģēlija perspektīvu un Svētā Gara dāvanu mēs daudz labāk spējam saskatīt, kas ir iespējams. Šo var attiecināt arī uz izglītību vai profesionālo jomu, kam jūs šobrīd veltāt visas savas pūles, un pat ja jūs vēl tikai meklējat savu ceļu.

Elders Stīvensons: Es sapratu, ka tā jutos, kad biju uzsācis savu profesionālo karjeru. To es uzsāku kopā ar bērnības draugu, studiju gados uzsākot biznesu, kas nodarbojās ar dažādu dāvaniņu importēšanu no Āzijas. Nākamo 30 gadu laikā mūsu uzņēmums pilnībā mainījās un ievērojami paplašinājās. Jautājums, ko mums bieži vien uzdeva, bija šāds: „Vai tad, kad jūs uzsākāt šo biznesu, jums bija vīzija, ka tas varētu šādi izvērsties?” Īsumā sakot: „Īsti ne”.

Vīzija ir regulāri jāpielāgo. Sākumā mēs bijām neliels uzņēmums, kas importēja misiņa dāvaniņas, un tad mēs izaugām līdz lielam uzņēmumam, kas piegādāja fitnesa preces. Lai to paveiktu, bija nepieciešama liela veiksme, un mums daudzkārt nācās pamainīt mūsu vīziju. Atteikšanās no sākotnējā plāna un jauna plāna izveide, kā arī tā atkārtota veidošana un pielāgošana patiesībā nav vājuma, bet gan spēka pazīme.

Māsa Stīvensone: Tomēr mēs vēlamies norādīt uz būtisko priekšrocību, kas mums ir kopīga, meklējot mūsu vīziju. Pateicoties tam, ka jums ir zināšanas par evaņģēliju, arī jūs, tieši tāpat kā pionieri, esat svētīti ar evaņģēlija sniegto redzējumu. Jūsu priekšrocība ir tā, ka jūs varat paraudzīties uz savu laicīgo ceļojumu no skatupunkta, kas, burtiskā nozīmē ir debešķīgs.

Elders Stīvensons: Mūžīgā jeb evaņģēlija sniegtā perspektīva sniedz noderīgu skaidrību, ko citi nebauda, — arī runājot par tādiem laicīgās dzīves aspektiem kā izglītība un profesija. Ļaujiet mums to paskaidrot ar attēliem, nevis vārdiem.

Mēs jūs aicinām paskatīties uz šo attēlu. Ko jūs redzat? Vai jūs zināt, kas šeit attēlots?

Vai šī jaunā perspektīva jums palīdz iegūt skaidrību? Vai tas ir viss, ko jūs varat saskatīt? Kā jūs domājat? Apskatīsim secību, kādā tas attīstās, tāpēc skatieties uzmanīgi.

Elders Stīvensons: Caur šo vienkāršo uzdevumu jūs diezgan labi varat redzēt, kas šobrīd ir jūsu priekšā. Taču jo tālāk jūs esat no attēla, jo labāk jūs varat saredzēt, kas tajā ir attēlots.

Gudrā un labi zināmā Salamana pamācību sakāmvārdā ir norādīts: „[Kur nav vīzijas, tur tauta iet bojā].”⁸

Šo patieso principu mūsdienās labi izskaidroja prezidents M. Rasels Balards, sakot: „Tie, kuri šajā pasaulē paveic visvairāk, ir tie, kuriem ir vīzija par savu dzīvi.”⁹ Šie vārdi ir tik patiesi!

Garīgais redzējums, ko sniedz evaņģēlijs, sniedz ieskatu visās dzīves prioritātēs. Tas ļauj mums tās sakārtot un nodrošināt, ka tās atrodas pareizā līdzsvarā. Tieši tāpēc mēs saredzam tik ciešu saikni starp vīziju un līdzsvaru.

Es vēlētos dalīties kādā principā par līdzsvaru, atsaucoties uz personīgu pieredzi.

Kāds mans draugs, plaši pazīstams savas profesijas pārstāvis, bija arī prasmīgs un pieredzējis helikoptera pilots. Kādā siltā rudens dienā viņš mums piezvanīja un pateica, ka lido uz Soltleiksitiju, un jautāja, vai mēs ar manu biznesa partneri vēlētos, lai viņš pa ceļam mūs aizvestu uz kādu īpašumu kalnos.

Lai tur nokļūtu ar automašīnu, būtu nepieciešamas vairāk nekā divas stundas. Ar helikopteru tas aizņemtu tikai 15 minūtes. Tāpēc mēs nolēmām lidot.

Tā bija skaista diena lidojumam. Nolaižoties mēs redzējām rudenīgās lapas dažādās krāsās. Kad līdz nolaišanās brīdim bija atlicis mazāk par minūti, helikoptera astes rotors pārstāja darboties. Šī iemesla dēļ helikopters sāka nekontrolējami griezties. Tas bija briesmīgi.

Mums par laimi, pilots gandrīz instinktīvā līmenī bija apguvis ārkārtas nosēšanās apmācību. Viņš zināja, ja mēs avarēsim, piezemējoties ar helikoptera priekšējo vai apakšējo daļu, mēs neizdzīvosim.

Nekontrolējamas griešanās laikā viņš prasmīgi pagrieza helikopteru sāniski, un mēs avarējām.

Ārā tecēja degviela un no motora nāca liesmas. Viņam izdevās izslēgt motoru, un mēs izkāpām no helikoptera, tam neuzsprāgstot. Pateicoties pilota rīcībai un Tā Kunga rokai, mēs tikām svētīti, jo izdzīvojām helikoptera katastrofā.

Kopš tās dienas es par helikopteriem esmu daudz mācījies. Mūsu pieredzēto helikoptera avāriju izraisīja astes rotora nepareiza darbība, kas radās tādēļ, ka svarīgie elementi, kas notur helikopteru gaisā, neatradās līdzsvarā. Kad ir panākts līdzsvars starp galvenā rotora un astes rotora ātrumu un leņķi, lidojums ar helikopteru ir aizraujošs. Ja tas tā nav, tas ir baismīgs! Es personīgi varu to apliecināt.

Atvēlēsim brīdi, lai aplūkotu šos būtiskos elementus sīkāk.

Pirmais ir galvenais rotors. Lāpstiņas garums un griešanās rada celtspēju un griezes momentu. Tomēr galvenā rotora radītais griezes moments ir kaut kā jākompensē, pretējā gadījumā helikopters sāks nekontrolējami griezties.

Māsa Stīvensone: Tāpēc helikopteram ir astes rotors. Tas rada pretestību griezes momentam, ko rada augšējās lāpstiņas. Galvenā rotora ātrumu pilots kontrolē ar rokas vadību. Astes rotora ātrumu pilots kontrolē ar pedāli. Šo divu rotoru ātruma pastāvīga pielāgošana ir absolūti nepieciešama.

Ja tas netiek darīts, tad rezultāts nav labs.

Elders Stīvensons: Nākamā svarīgā lieta ir svira. Svira kontrolē helikoptera leņķi, kas savukārt kontrolē helikoptera virzienu, pagriešanās spēju un stabilitāti, darbojoties kopā ar galveno rotoru un astes rotoru. Pilots darbina sviru, kas atrodas viņa labajā rokā.

Visbeidzot, derīgās kravas svars un helikoptera leņķis nosaka, kāds ātrums un jauda ir nepieciešami galvenajam rotoram un astes rotoram.

Māsa Stīvensone: Ja visi šie elementi ir sinhronizēti, ir izjūtams brīnišķīgs līdzsvars. Galvenais rotors, astes rotors, svira, svars un leņķis — tas viss burtiskā nozīmē nepakļaujas gravitācijai.

Kā mēs varam sasaistīt skaisto, bet sarežģīto helikoptera lidojumu ar līdzsvaru mūsu dzīvē?

Elders Stīvensons: Ļaujiet man dalīties dažās pārdomās, ko iedvesmoja prezidenta Gordona B. Hinklija vēstījums vadītāju konferencē, ko es apmeklēju pirms daudziem gadiem. Varbūt jūs tajā saredzēsiet sakarību.

Viņš paskaidroja, ka „katram no mums ir četrkārtīgs pienākums. Pirmkārt, mums ir pienākums pret mūsu ģimenēm. Otrkārt, mums ir pienākums pret mūsu darba devējiem. Treškārt, mums ir pienākums pret Tā Kunga darbu. Ceturtkārt, mums ir pienākums pašiem pret sevi.”¹⁰

Izmantojot līdzību par līdzsvaru helikoptera būtisko elementu savstarpējā atkarībā, paskatīsimies uz šiem četriem pienākumiem tādā pašā veidā.

Māsa Stīvensone: Sāksim ar mājām un ģimeni — būtiskajiem elementiem ikviena cilvēka dzīvē. Ir svarīgi, lai jūs nebūtu nevērīgi pret ģimeni, kurai piederat. „Nekas no tā, kas jums pieder, nav vērtīgāks. … Tieši ģimenes attiecības ir tās, ko jūs paņemsiet līdzi … pēc šīs dzīves.”¹¹ Baznīcas vadītāji pēdējos gados ir daudz darījuši, lai uzsvērtu māju un ģimeņu nozīmīgumu.

Nesenie norādījumi attiecībā uz jauno līdzsvaru starp evaņģēlija mācīšanu mājās un baznīcā un pielāgoto sanāksmju grafiku lieliski parāda, ka mājas un ģimene būtu jāuzskata par galveno rotoru mūsu dzīvēs.

Prezidents Nelsons mūs izaicināja „uzcītīgi strādāt pie tā, lai pārveidotu [mūsu] mājas par evaņģēlija mācīšanās centru”. Ja mēs to darīsim, tad, saskaņā ar viņa solījumu, „jūsu sabata dienas ar laiku patiesi kļūs par svētu prieku. Jūsu bērni ar sajūsmu apgūs Glābēja mācības un dzīvos pēc tām, un pretinieka ietekme jūsu dzīvē un jūsu mājās mazināsies. Jūsu ģimene pieredzēs krasas un spēcinošas pārmaiņas.”¹²

Elders Stīvensons: Tālāk parunāsim par jūsu darbu vai profesionālo karjeru — jūsu nodarbinātību vai, ja esat students, izglītību, — ko tiecaties iegūt, lai pēc tam strādātu pilnas slodzes darbu. Izglītība, nenoliedzami, palielina iespēju iegūt darbu. Darbs jums ļauj parūpēties par sevi, savu ģimeni un citiem cilvēkiem. Darbs noved pie pašpaļāvības — gan laicīgas, gan garīgas. Darba vidē jums ir pienākums pret jūsu darba devēju — būt godīgiem un uzticamiem, sniegt gaidītos rezultātus, par ko jūs saņemat atlīdzību. Jums jācenšas darīt to labāko savā darbā vai profesijā.

Ņemot vērā iepriekš sniegto piemēru, iztēlojieties, ka darbs ir helikoptera astes rotors.

Māsa Stīvensone: Lai jūs justu, ka darāt labāko savā un savas ģimenes labā, ir noderīgi darīt to labāko darbā. Šīs abas lietas ir cieši saistītas, un ir būtiski, lai starp tām būtu līdzsvars. Arvien vairāk darba devēju, sociologu un biznesa konsultantu atzīst priekšrocības, ko sniedz līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi.

Elders Stīvensons: Trešais būtiskais dzīves līdzsvara elements ir vērsts uz To Kungu un Viņa darbu. Tas ir viens no svarīgākajiem mērķiem, kāpēc mēs nācām uz Zemes. Mēs šeit atrodamies, lai mīlētu, godātu, pakļautos un kalpotu Viņam un mūsu Debesu Tēva bērniem — mūsu brāļiem un māsām — visā pasaulē. Tam Kungam ir nepieciešamas mūsu pūles un talanti Viņa valstības celšanai.

„Atvēliet laiku tam, lai parūpētos par saviem pienākumiem baznīcā.”¹³ Es uzskatu, ka vārds atvēliet ir pamācošs. Tas nozīmē, ka mums ir apzināti jāizvēlas „atvēlēt laiku” kalpošanai Tam Kungam un Viņa Baznīcai, kā arī tas jāregulē.

Māsa Stīvensone: Nealgota vadība un brīvprātīga kalpošana ir divi no atjaunotās Jēzus Kristus Baznīcas atšķirības elementiem. Katrs no jums tiks aicināts sniegt ieguldījumu valstībā dažādos veidos. Aicinājumi, ko saņemat jūs un citi jūsu ģimenes locekļi, var nākt brīžos, kas var šķist ne visai piemēroti. Tomēr, „ja jums ir vēlēšanās kalpot Dievam, jūs esat aicināti šim darbam”.¹⁴

Turklāt, mūsu dārgais pravietis, prezidents Nelsons, mums mācīja, ka pasaule vienmēr mainās, un līdzīgi ir arī ar mūsu kalpošanu Tā Kunga Baznīcā. Viņš mūs iedrošināja pieņemt „jauno normālo dzīvi”. Viņš mūs aicināja „kalpot līdzcilvēkiem. Nezaudēt mūžības skatījumu. [Kā arī] turēt godā [mūsu] aicinājumus.”¹⁵

Elders Stīvensons: Šis iedrošinājums dod katram no mums vīziju — darīt to, uz ko esam aicināti, — bet arī iesaka saglabāt mūžīgo perspektīvu vai, citiem vārdiem sakot, līdzsvarot to ar citiem neatliekamajiem pienākumiem. Es domāju, ka kalpošana Baznīcā ir kā helikoptera svira, kas gan stabilizē, gan vada mūs noteiktā virzienā.

Māsa Stīvensone: Pēdējais elements, kas nodrošina līdzsvaru, ir pienākums pret sevi.

Dzīve var būt ļoti aizņemta. Ir svarīgi, lai mēs laiku pa laikam piebremzētu un atjaunotos, un vairāk paskatītos uz mūsu pašu personīgajām vajadzībām, piemēram, atpūtu, sportošanu, izklaidēm un personīgu garīgo pilnveidošanos. Baznīcas vadītāji nesen sniedza vērtīgus un praktiskus ieteikumus, lai mums palīdzētu to paveikt.

Elders Stīvensons: Jā, tā ir, Lesa. Nesen prezidents Balards runāja par to, cik svarīgi ir atrast laiku, ko pavadīt klusumā. Viņš teica:

„Kaut arī tehnoloģijas manā dzīvē bieži ir bijusi svētība, tās var arī novērst uzmanību, kas rada šķēršļus starp mums un mūsu spēju sadzirdēt Tā Kunga balsi. Es saviem mazbērniem saku, ka viņiem katru dienu vajadzētu atvēlēt laiku klusumam, lai apdomātu savu dzīvi un gremdētos pārdomās par to, ko Tas Kungs no viņiem vēlas. …

Es nevaru savienoties ar debesīm, ja apkārt ir kņada. … Tad, kad es [esmu mierīgs] un cenšos būt klusumā, es saņemu iedvesmu.”¹⁶

Elders Džefrijs R. Holands reiz stāstīja par apņēmības pilnām lūgšanām. Viņš teica: „Neatliekama un apņēmīga lūgšana … ir lielisks līdzeklis, kas mums palīdz cīnīties ar pretinieka pretestību, ikdienas raizēm un citiem prāta traucēkļiem.”¹⁷

Māsa Stīvensone: Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, māsa Džīna B. Bingema, aprakstīja trīs lietas, kā mēs varam sev palīdzēt, un katra no tām ir ļoti vērtīga.

Pirmkārt, viņa ieaicina Garu caur Svētajiem Rakstiem. Viņa teica: „Viena no pirmajām lietām, ko es daru no rīta, lai Gars būtu ar mani, ir Svēto Rakstu lasīšana. Tas man palīdz nonākt pie tāda prāta stāvokļa, kurā es varu saņemt atklāsmi.”

Otra lieta, ko viņa dara, ir tempļa darbs. „Vēl viens brīnišķīgs veids, kā sadzirdēt Glābēja balsi daudz skaidrāk, ir tempļa apmeklēšana. Dažreiz, kad es sēžu templī, es saņemu atbildi uz lūgšanu un, ja vien es esmu pietiekami atvērta, lai uzklausītu Garu, manā prātā ienāk kāda doma.”

Treškārt, viņa teica: „Mūzika … man palīdz sadzirdēt Glābēja balsi. Man ļoti patīk klausīties garīgās dziesmas, pat, ja tā ir tikai instrumentālā mūzika bez vārdiem. Es zinu šos vārdus, jo es tos esmu dziedājusi ļoti ilgi, tāpēc tie ir manā prātā.”¹⁸

Elders Stīvensons: Šķiet, ka atvēlēt laiku sev bieži vien ir visgrūtāk, taču tas ir ļoti svarīgi. Es esmu dzirdējis, ka laiks sev tiek salīdzināts ar pārtraukumu, kas tiek paņemts no zāģēšanas, lai tajā varētu uzasināt zāģa asmeni.

Māsa Stīvensone: Ja mēs atcerēsimies, ka mums ir pienākums pret sevi, un to soli pa solim ieviesīsim savā dzīvē, mēs tiksim svētīti. Es esmu sapratusi, ka, pilnveidojoties fiziski, emocionāli un garīgi, es ne vien gūstu labumu pati, bet arī varu labāk parūpēties par savu ģimeni un draugiem.

Paskatieties, cik raiti darbojas šie četri mūsu dzīves aspekti, ja mums attiecībā uz tiem ir vīzija un tie atrodas līdzsvarā! Tie ļoti labi saskan, vai ne?

Elders Stīvensons: Tā patiešām ir. Pat ja mēs runājam par līdzsvaru šajos dažādajos mūsu dzīves aspektos, mums uz tiem ir jāraugās no pareizās perspektīvas.

Elders Deivids A. Bednārs to ļoti pragmatiskā veidā rezumēja nesenā sociālo mediju ierakstā. Viņš teica: „Dažkārt, apdomājot visus pienākumus mājās, skolā, darbā un baznīcā, mēs prātojam, kā mēs varētu panākt līdzsvaru starp daudzajām lietām, kas sacenšas par mūsu laiku. Tā vietā, lai juktu prātā, cenšoties darīt visu vienlaikus, mums vajadzētu noteikt dažas būtiskākās lietas, kas ir mūsu augstākās prioritātes. Pēc tam mēs varam censties katrai no tām sniegt nepieciešamo uzmanību — vienai pēc otras.”¹⁹

Lesa, tas man atgādina par kādu neaizmirstamu pieredzi ar manu tēvu. Es biju jauns tētis, nesen aicināts bīskaps, un man bija augošs uzņēmums, kas prasīja daudz laika. Kādu vakaru es ar novēlošanos ierados ģimenes dzimšanas dienas svinībās. Visapkārt skraidīja mūsu bērni un viņu māsīcas un brālēni. Taču es ienācu mājās un, nespēdams tajā visā iesaistīties, apsēdos istabas stūrī, un prātoju, kā tikt galā ar rūpēm savā uzņēmumā, kas bija radušās tās dienas laikā, un kā tikt galā ar to, kas notiek bīskapijā.

Mans tēvs pienāca man klāt un viņam neraksturīgi stingrā balsī jautāja: „Gerij, ko tu dari?” Kad es viņam izstāstīju, ka esmu norūpējies par saviem pienākumiem baznīcā un darbā, es biju pārliecināts, ka viņš būs ļoti līdzjūtīgs. Taču tā nebija. Patiesībā viņš apsēdās man blakus un pateica, ka ir par mani noraizējies un ka man vajag dzīvē kaut ko mainīt, lai es nebūtu tik atrauts no savas ģimenes, kad esmu ar to kopā. Lesa, vai tu to atceries?

Māsa Stīvensone: Es to ļoti labi atceros.

Elders Stīvensons: Viņš teica: „Kad tu esi mājās, izvirzi par prioritāti mājas, nevis baznīcu un darbu. Kad tu esi darbā, izvirzi par prioritāti darbu, nevis mājas un baznīcu. Kad tu esi baznīcā, izvirzi par prioritāti baznīcu, nevis darbu un mājas.”

Kaut arī viņa padoms bija grūti īstenojams un pat tagad es šajā ziņā esmu tālu no pilnības, tas man ļoti palīdzēja. Tas noņēma nastu no maniem pleciem un turpmāk manā dzīvē ienesa lielas svētības. Tāpēc es jūs visus aicinu par to padomāt un pamēģināt to pašiem.

Interesanti, ka gandrīz to pašu ieteica arī elders Bednārs savā sociālo mediju ierakstā, uz ko mēs iepriekš atsaucāmies. Viņš dalījās: „Tas var izklausīties vienkārši, taču mums nevajadzētu satraukties un šķiest pūles un laiku tam, lai panāktu pilnīgu līdzsvaru starp visām svarīgajām lietām, kas mums ir jādara. Sirsnīgi lūdzot Dievu, lai Viņš mums palīdzētu saprast, kas ir vissvarīgākais, Viņš mūs vadīs un palīdzēs tam katru dienu pievērsties.”²⁰

Māsa Stīvensone: Tomēr man ir arī sliktas ziņas. Ja jūs sekosiet šim padomam un iesiet uz priekšu ar līdzsvaru un vīziju, jūs, visticamāk, tāpat piedzīvosiet dažas neveiksmes. Jūs gūsiet dažas skrambas un zilumus.

Būs brīži, kad jūsu vīziju aptumšos migla vai arī jūs zaudēsiet līdzsvaru. Bet ir arī labās ziņas: jūs esat mīloša Debesu Tēva dēli un meitas.

Svētajos Rakstos tiek mācīts: „Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka… un savaldības garu.”²¹ Un neaizmirstiet svarīgo padomu, ko deva Pats Kungs: „Turiet drošu prātu un nebīstieties, jo Es, Tas Kungs, esmu ar jums un stāvēšu jums klāt.”²² Jums ir pastāvīgs, dievišķs spēka avots mūsu mīļotajā Glābējā, Jēzū Kristū.

Elders Stīvensons: Ieklausieties iedvesmotajā pamudinājumā, ko prezidents Nelsons sniedza katram no jums, kas šodien esat šeit. Viņš teica: „Dievs zināja, … ka nebūs viegli atrast derību taku un palikt uz tās. Tāpēc Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš mūs izpirktu un rādītu mums ceļu. Dievišķais spēks, kas ir pieejams visiem tiem, kuri mīl Jēzu Kristu un seko Viņam, ir spēks, kas mūs var dziedināt, stiprināt, attīrīt no grēka un dot mums spēju darīt to, ko nekad nevarētu paveikt saviem spēkiem.”²³

Māsa Stīvensone: Ļaujiet zināšanām par to, kas jūs patiesībā esat un kurš ir jūsu pusē, palīdzēt dzīvot ar skaidru vīziju un noturīgu līdzsvaru. Tas Kungs „vairos jūsu iespējas, paplašinās jūsu izpratni un stiprinās jūs”.²⁴

Elders Stīvensons: Bija brīnišķīgi šovakar būt kopā ar jums. Mēs vēlētos noslēgt šo uzrunu, paužot pateicību, izsakot aicinājumu katram no jums un sniedzot mūsu liecības. Pirmkārt, es jūs aicinu apdomāt, kā evaņģēlija vīzija jums apliecina un apstiprina to, ka esat Dieva dēls vai meita.

Otrkārt, padomājiet, kā jūs attiecaties pret saviem četriem pienākumiem — mājām un ģimeni, izglītību un darbu, Baznīcu un sevi.

Treškārt, es jūs aicinu atrast klusu vietu un pierakstīt iespaidus, ko jūs sajutāt šī svētbrīža laikā. Atcerieties, tā kā jūs esat pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, katrs no jums ir apdāvināts ar Svētā Gara sadraudzību.

Māsa Stīvensone: Rīkojoties saskaņā ar eldera Stīvensona aicinājumiem, neaizmirstiet par pionieriem, kuri šeit ieradās pirms mums — tiem, kurus pieminējām iepriekš, kuri apmetās šajā ielejā, kā arī par tiem, kuri ir jūsu ģimenēs un valstīs. Viņu pionieru gars un piemērs, darot grūtas lietas, arī jums var sniegt pārliecību paveikt grūtas lietas.

Elders Stīvensons: Tāpat kā agrīnajiem svētajiem mums ir jāskatās, kas notiek apkārt. Mums ir jāskatās augšup. Un mums ir jāieskatās sevī, lai gūtu evaņģēlija vīziju un līdzsvaru.

Māsa Stīvensone: Es liecinu, ka jūs varat iegūt „pilnīgu cerības spožumu”.²⁵ Ka Debesu Tēvs pazīst katru no jums pēc vārda, un ka Viņš jūs mīl. Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir dzīvā Dieva Vienpiedzimušais Dēls, un to es saku Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Elders Stīvensons: Āmen. Paldies, Lesa. Arī es jums sniedzu savu liecību, mūsu jaunie, skaistie brāļi un māsas. Es liecinu, ka mēs esam mīlošu debesu vecāku bērni, ka Debesu Tēvs jūs mīl un ka Tēva doktrīna ir tā, ka Viņš vēlas, lai visi Viņa bērni pie Viņa atgrieztos.

Šo doktrīnu ir iedzīvinājis Viņa Dēls, mūsu mīlošais Glābējs, Jēzus Kristus. Pateicoties Viņa veiktajai Izpirkšanai mēs varēsim atgriezties mūsu mīlošā Debesu Tēva klātbūtnē. Par to es jums liecinu. Es sniedzu liecību par Jēzu Kristu un Viņa — mūsu Glābēja un Pestītāja — svēto lomu. Un to es saku Viņa, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.