Kur ir priesterības atslēgas un pilnvaras?
Elders Gerijs E. Stīvensons
no Divpadsmit apustuļu kvoruma
Priesterības pilnvaras un atslēgas iedarbina dzinēju, atver debesu vārtus, veicina debesu spēku saņemšanu un bruģē derību ceļu atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva.
Ziemas pēcpusdienas saulei aizslīdot aiz plašā, sniegotā slēpošanas kalna, stindzinošais kalnu gaiss asi koda mūsu vaigos un degunos, un likās, ka tas mūs dzen uz slēpošanas kūrorta autostāvvietu. Tur, mūsu ērtajās mašīnās, sildītāji drīz vien sasildīja nosalušās rokas un kājas. Sasalušais, čirkstošais sniegs zem katra mūsu soļa liecināja par to, ka ir ļoti auksts.
Mūsu ģimene bija izbaudījusi priekpilnu dienu slēpošanas trasēs, kas tagad bija nonākusi pie salīga noslēguma. Pienākot pie mašīnas, es sniedzos kabatā pēc atslēgām, tad — citā kabatā un vēl citā. „Kur ir atslēgas?” Visi nepacietīgi gaidīja uz atslēgām! Mašīnas akumulators bija uzlādēts, un visas sistēmas — tostarp sildītājs — bija darba kārtībā, taču bez atslēgām nevarēja atvērt durvis, bez atslēgām nevarēja iedarbināt mašīnas motoru.
Tajā brīdī mūsu vienīgās rūpes bija par to, kā mums iekļūt mašīnā un sasildīties, bet pat tad es nevarēju nedomāt par to, ka šajā visā ir kāda pamācība. Bez atslēgām šī brīnišķīgā tehnika bija tikai nedaudz vairāk par plastmasu un metālu. Lai arī automašīnai bija liels potenciāls, bez atslēgām tā nevarēja veikt savas funkcijas.
Jo vairāk es domāju par šo pieredzi, jo zīmīgāka šī analoģija man ir kļuvusi. Es brīnos par Debesu Tēva mīlestību pret Saviem bērniem. Es stāvu izbrīnā par dievišķīgajiem apmeklējumiem un diženajām mūžības vīzijām, ko Dievs dāvāja Džozefam Smitam. Un it īpaši manu sirdi piepilda dziļa pateicība par priesterības pilnvaru un priesterības atslēgu atjaunošanu. Bez šīs atjaunošanas mēs stāvētu aizslēgtu durvju priekšā pie „transportlīdzekļa”, kas var mūs aizvest mājās pie mīlošiem debesu vecākiem. Lai izpildītu katru glābšanas priekšrakstu, no kā sastāv mūsu derību ceļš, kas ved atpakaļ mūsu Debesu Tēva klātbūtnē, ir nepieciešama pienācīga pārvaldība caur priesterības atslēgām.
1829. gada maijā Jānis Kristītājs parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam, piešķīra viņiem Ārona priesterību un dāvāja viņiem šīs priesterības atslēgas. Drīz pēc tam Pēteris, Jēkabs un Jānis piešķīra viņiem Melhisedeka priesterības atslēgas.1
Gandrīz septiņus gadus vēlāk, kādā svētdienā Kērtlandes templī, tikai nedēļu pēc tempļa iesvētīšanas, „Tas Kungs Jehova parād[ījās] godībā” Džozefam un Oliveram, kam sekoja Mozus, Ēlijas un Elijas parādīšanās, kuri nodeva „savas atslēgas un atklāšanas”2. Šīs atjaunotās priesterības pilnvaras un atslēgas bija zudušas gadsimtiem ilgi. Tāpat kā mana ģimene netika mašīnā pazaudēto atslēgu dēļ, tāpat arī visiem Debesu Tēva bērniem Jēzus Kristus evaņģēlija glābšanas priekšraksti bija „slēgti”, līdz nenotika dievišķa atjaunošana, ko paveica šie debesu sūtņi. Mums vairs nekad nav jāšaubās, vaicājot: „Kur ir atslēgas?”
Skaistā rudens dienā, pagājušajā gadā, es pastaigājos pa mežu, kas atrodas Pensilvānijā, ko Svētajos Rakstos zinām kā Harmoniju, kur Jānis Kristītājs parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam un atjaunoja Ārona priesterību. Es arī stāvēju Saskvehanas upes krastā, kur Džozefs un Olivers, saņēmuši no augšienes pilnvaras un atslēgas, tika kristīti. Netālu no šīs pašas upes parādījās Pēteris, Jēkabs un Jānis un atjaunoja Melhisedeka priesterību un tās atslēgas.3
Šīs vietas, kā arī Džozefa un Emmas restaurētā pirmā māja, kur tika pārtulkota lielākā daļa no Mormona Grāmatas, netālu esošā Emmas vecāku māja un apmeklētāju centrs, kas vienlaikus ir arī jauns sanāksmju nams, veido jauno priesterības atjaunošanas vietu, ko prezidents Rasels M. Nelsons iesvētīja pagājušā gada septembrī. Tur es sajutu šo debešķīgo notikumu spēku un patiesumu, kuri norisinājās uz šīs svētās zemes. Šī pieredze lika man gremdēties pārdomās, studēt un lūgt Dievu par priesterības pilnvarām un priesterības atslēgām, kas iedvesa manī vēlmi — dalīties ar Baznīcas jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm tajā, kā priesterības pilnvaras un atjaunotās atslēgas var viņus svētīt.
Vispirms būtu noderīgi saprast šos terminus. Priesterība jeb priesterības pilnvaras ir definētas kā „Dieva spēks un pilnvaras”4 un „pilnīgs spēks uz šīs Zemes”5. Arī priesterības atslēgas ir definētas mūsu sapratnei: „Priesterības atslēgas ir priesterības vadītājiem dotas Dieva pilnvaras vadīt, kontrolēt un pārraudzīt Viņa priesterības izmantošanu uz Zemes.”6 Ar priesterības atslēgām tiek pārraudzīta priesterības pilnvaru izmantošana. Priekšrakstiem, pēc kuru izpildīšanas Baznīcā tiek izveidots pieraksts, ir nepieciešamas atslēgas, un tos nevar veikt, nesaņemot atļauju. Elders Dalins H. Oukss mācīja, ka „galu galā visas priesterības atslēgas pieder Tam Kungam, Jēzum Kristum, jo tā ir Viņa priesterība. Tieši Viņš nosaka, kuras no šīm atslēgām deleģēt mirstīgajiem un kā šīs atslēgas tiks pielietotas.”7
Jums, jaunie vīrieši un jaunās sievietes, es piedāvāju trīs veidus, kā jūs varat „atrast atslēgas” jeb izmantot priesterības atslēgas un pilnvaras, lai svētītu savu dzīvi un citu cilvēku dzīvi.
Pirmais — sagatavošanās kalpošanai misijā
Mani jaunie brāļi un māsas, jūs varat to neapzināties, taču Israēla sapulcināšanas atslēgas, ko atjaunoja Mozus, dod tiesības veikt misionāru darbu mūsu laiku atklāšanā. Apdomājiet, ka aptuveni 75 000 pilnlaika misionāru strādā Tā Kunga druvā šo atslēgu vadībā. Ņemot šo vērā, atcerieties, ka jums nekad nav par agru sākt gatavoties misionāru kalpošanai. Brošūrā Jauniešu morāles stiprināšanai mēs lasām: „Jaunie vīrieši Ārona priesterībā, … strādājiet centīgi, lai sagatavotos pārstāvēt To Kungu kā misionāri.”8 Arī jaunās sievietes var sagatavoties, taču jums „nav dots tāds pats uzdevums — kalpot misijā”9. Tomēr jūsu gatavošanās, vai jūs kalpojat kā pilna laika misionāre, vai nē, dos jums priekšrocības mūža garumā kā Baznīcas loceklim — misionāram.
Otrais veids, kā „atrast atslēgas”, — apmeklēt templi
Saistīšanas atslēgas, ko atjaunoja Vecās Derības pravietis Elija, dod tiesības veikt priekšrakstus svētajos tempļos. Priekšraksti, kas tiek izpildīti šajos tempļos, dod tiesības atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm atgriezties mūsu debesu vecāku klātbūtnē.
Mēs mudinām jūs, jaunie vīrieši un jaunās sievietes, pētīt un atrast savu priekšteču vārdus, un veikt aizstājošās kristības viņu labā templī. Mēs redzam, ka tas jau notiek zīmīgā un iepriekš nepieredzētā skaitā visā pasaulē! Kristību telpas daudzos tempļos ir pilnas ar jauniem vīriešiem un jaunām sievietēm no agra rīta līdz vēlam vakaram. Atslēgas ir pagrieztas, kas ļauj ģimenēm tikt saistītām kopā, kad svētie priekšraksti tiek izpildīti šajos tempļos.
Vai jūs redzat saikni starp priesterības atslēgām un svētībām? Sākot veikt šo darbu, es domāju, jūs atklāsiet, ka Tas Kungs pārzina tā detaļas. Kāds atgadījums to uzskatāmi parāda. Es nesen uzzināju par māti, kura regulāri pavadīja savus bērnus uz templi, lai veiktu aizstājošās kristības. Kādu dienu, kad šī ģimene bija pabeigusi savas kristības un devās prom no tempļa, kāds vīrs iegāja kristību telpā ar lielu ķīpu savu ģimenes locekļu vārdu. Apzinoties, ka kristību telpā vairs neviena nebija, kas varētu palīdzēt ar šiem ģimenes locekļu vārdiem, tempļa darbinieks aizsteidzās pakaļ šai ģimenei un lūdza bērnus, vai viņi vēlētos atgriezties un vēlreiz pārģērbties, lai palīdzētu veikt šīs kristības. Viņi labprāt piekrita un atkal devās uz kristību telpu. Kad bērni tika kristīti, viņu māte dzirdēja šos vārdus un tos atpazina, un, visiem par pārsteigumu, drīz atskārta, ka šī vīra ģimenes locekļu vārdi bija arī viņas ģimenes mirušie priekšteči. Tā viņiem bija Tā Kunga sirsnīgās žēlastības izpausme.
Pirms divām nedēļām Provo pilsētas Centra templis tika iesvētīts kā 150–ais darbam atvērtais Baznīcas templis pasaulē. Mēs atceramies, ka tad, kad 1963. gadā prezidents Tomass S. Monsons tika atbalstīts par apustuli, Baznīcā bija 12 darbam atvērtie tempļi. Tempļi jums ir arvien tuvāk. Tomēr tiem no jums, kas dzīvojat tur, kur attālums un apstākļi neļauj bieži apmeklēt templi, jums vienmēr būtu jāsaglabā cienīgums tempļa apmeklēšanai. Jūs varat veikt svarīgu darbu ārpus tempļa, pētot un iesniedzot savu ģimenes locekļu vārdus.
Visbeidzot trešais veids — ejiet uz priekšu ticībā
Vecās Derības pravietis Ābrahāms saņēma lielu svētību no Tā Kunga savā laiku atklāšanā; šo svētību dažreiz sauc par Ābrahāma derību. Pēc vairākiem tūkstošiem gadu Ābrahāmam atklātā evaņģēlija svētības ir atjaunotas. Tas notika, kad pravietis Ēlija parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Kērtlandes templī.
Pateicoties šai atjaunošanai, katram no jums ir pieeja dižajām svētībām, kas tika apsolītas Ābrahāmam. Šīs svētības var būt jūsu, ja jūs paliekat uzticīgi un dzīvojat cienīgi. Brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai jums ir doti daži ļoti praktiski norādījumi par to, kā „iet uz priekšu ticībā”. Es rezumēju dažus šos padomus: „Lai kļūtu par tādiem cilvēkiem, kādus jūs vēlas redzēt Tas Kungs, katru rītu un vakaru lūdziet savu Debesu Tēvu. … Katru dienu studējiet Svētos Rakstus un pielietojiet izlasīto savā dzīvē. … Katru dienu centieties būt paklausīgi. … Jebkuros apstākļos rīkojieties atbilstoši praviešu mācībām. … Esiet pazemīgi un labprāt uzklausiet Svētā Gara pamudinājumus.”
Šim padomam seko solījums, kas tuvina solījumiem, kas nāk caur Ābrahāma svētībām: „Ja jūs tā darīsiet, Tas Kungs veidos jūsu dzīvi daudz saturīgāku, nekā jūs to spētu paši saviem spēkiem. Viņš vairos jūsu iespējas, palielinās jūsu izpratni un stiprinās jūs. Viņš jums sniegs nepieciešamo palīdzību, lai jūs tiktu pāri dzīves grūtībām un izaicinājumiem. Turpinot iepazīt savu Debesu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, un izjūtot Viņu mīlestību pret jums, jūs iegūsiet stiprāku liecību un atradīsiet patiesu prieku.”10
Rezumējot: sagatavojieties misionāru kalpošanai, apmeklējiet templi un ejiet uz priekšu ticībā.
Nobeigums
Nobeigsim turpat, kur sākām, stāvot ledaini aukstajā autostāvvietā un jautājot: „Kur ir atslēgas?” Starp citu, vēlāk, tajā vakarā, es brīnumainā kārtā atradu atslēgas, kas uz kalna bija izkritušas no manas kabatas. Tas Kungs mums parādīja, ka Viņš neatstās mūs stāvam vienus stindzinošā salā bez atslēgām vai pilnvarām, kas mūs droši aizvestu mājās pie Viņa.
Ja jūs esat tādi kā es, jūs bieži vien ikdienas dzīvē varētu sev vaicāt: „Kur ir mašīnas, biroja, mājas vai dzīvokļa atslēgas?” Kad ar mani tā notiek, manī gribot negribot atplaukst iekšējs smaids, jo, meklējot atslēgas, es atskārstu, ka domāju par atjaunotajām priesterības atslēgām un prezidentu Tomasu S. Monsonu, kuru mēs atbalstām kā „pravieti, gaišreģi un atklājēju”11 un vienīgo cilvēku uz Zemes, kuram ir un kurš ir pilnvarots izmantot visas priesterības atslēgas. Jā, atslēgas droši atrodas praviešu, gaišreģu un atklājēju rīcībā. Tās tiek piešķirtas, deleģētas un nozīmētas citiem, saskaņā ar Tā Kunga gribu, Baznīcas prezidenta vadībā.
Es liecinu, ka priesterības pilnvaras un priesterības atslēgas iedarbina dzinēju, atver debesu vārtus, veicina debesu spēku saņemšanu un bruģē derību ceļu atpakaļ pie mūsu mīlošā Debesu Tēva.
Es lūdzu, lai jūs, jauno vīriešu un jauno sieviešu paaudze, „[virzītos] uz priekšu ar nelokāmību Kristū”12, lai jūs saprastu, ka tā ir jūsu svēta privilēģija — rīkoties to vadībā, kuriem ir priesterības atslēgas, kas jums atvērs debesu svētības, dāvanas un spēkus.
Es liecinu par Dievu Tēvu, par mūsu Glābēju un Pestītāju, Jēzu Kristu, par Svēto Garu un evaņģēlija Atjaunošanu šajās pēdējās dienas, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.