Mūžīgās ģimenes
Mūsu priesterības pienākums ir likt savu ģimeni un sev apkārt esošo cilvēku ģimenes par savu rūpju galveno objektu.
Es jūtos pateicīgs, ka šovakar varu būt kopā ar jums šajā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vispārējā priesterības sesijā. Šis ir grandiozs brīdis Baznīcas vēsturē. 1834. gadā — pirms 182 gadiem — Kērtlandē, Ohaio štatā, visi priesterības nesēji tika saaicināti kopā 4,2 reiz 4,2 metrus lielā baļķu skolas ēkā. Tajā sanāksmē pravietis Džozefs Smits esot teicis: „Jūs zināt par šīs Baznīcas un valstības likteni ne vairāk kā par mazuli savas mātes klēpī. Jūs to neaptverat. … Šovakar jūs redzat tikai riekšavu priesterības nesēju, tomēr šī Baznīca piepildīs Ziemeļameriku un Dienvidameriku, — tā piepildīs pasauli.”1
Miljoniem priesterības nesēju vairāk nekā 110 valstīs ir pulcējušies šajā sesijā. Iespējams, pravietis Džozefs paredzēja šo laiku un diženo nākotni, kas mums vēl ir priekšā.
Ar savu vēstījumu šovakar es centīšos raksturot šo nākotni un to, kas mums ir jādara, lai būtu daļa no laimes ieceres, ko mūsu Debesu Tēvs ir mums sagatavojis. Pirms mēs piedzimām, mēs dzīvojām ģimenē ar mūsu paaugstināto un mūžīgo Debesu Tēvu. Viņš izveidoja ieceri, kas ļauj mums pilnveidoties un progresēt, lai kļūtu līdzīgi Viņam. Viņš to izdarīja mīlestībā pret mums. Šīs ieceres nolūks bija dāvāt mums privilēģiju — dzīvot mūžīgi, kā dzīvo mūsu Debesu Tēvs. Šis evaņģēlija plāns piedāvāja mums mirstīgu dzīvi, kurā mēs tiktu pārbaudīti. Tika dots solījums, ka caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, ja mēs paklausīsim evaņģēlija likumiem un priesterības priekšrakstiem, mums būs mūžīgā dzīve — vislielākā no visām Viņa dāvanām.
Mūžīgā dzīve ir dzīve, kādu dzīvo Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs. Dievs teica, ka Viņa nolūks ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus gr. 1:39). Katra priesterības nesēja diženais nolūks tādējādi ir palīdzēt šajā darbā — palīdzēt cilvēkiem iegūt mūžīgo dzīvi.
Visi priesterības pūliņi un katrs priesterības priekšraksts ir domāts, lai palīdzētu Debesu Tēva bērniem tikt izmainītiem caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, lai kļūtu par pilnīgu ģimenes vienību locekļiem. No tā izriet, ka „katra cilvēka diženais darbs ir ticēt evaņģēlijam, turēt baušļus un izveidot, un pilnveidot mūžīgās ģimenes vienību”2, un palīdzēt citiem darīt to pašu.
Tā kā iepriekš teiktais ir patiesība, visa, ko mēs darām, centrā un mērķim vajadzētu būt celestiālajai laulībai. Tas nozīmē, ka mums ir jātiecas tapt saistītiem ar mūžīgu dzīvesbiedri Dieva templī. Mums ir arī jāmudina citi noslēgt un turēt derības, kas saista kopā vīru un sievu ar viņu ģimeni šajā dzīvē un nākamajā dzīvē.
Kāpēc tas katram no mums — jaunam vai vecam, diakonam vai augstajam priesterim, dēlam vai tēvam — būtu tik nozīmīgi? Tas ir tāpēc, ka mūsu priesterības pienākums ir likt savu ģimeni un sev apkārt esošo cilvēku ģimenes par savu rūpju galveno objektu. Katrs svarīgs lēmums būtu jāpamato ar ietekmi, kāda tam būs uz ģimenes spējām sagatavoties dzīvei ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Nekas cits mūsu priesterības kalpošanā nav svarīgāks par šo.
Es vēlos jums pastāstīt, ko tas var nozīmēt diakonam, kurš šovakar klausās, kā ģimenes loceklim un kvoruma loceklim.
Savā ģimenē viņam pašreiz var būt vai var nebūt regulāras ģimenes lūgšanas vai regulāri ģimenes mājvakari. Ja viņa tēvs, sajūtot, ka viņam ir jāpilda šie pienākumi, aicina ģimeni kopā uz lūgšanu vai Svēto Rakstu lasīšanu, šis diakons var steigšus, ar smaidu piedalīties. Viņš var mudināt piedalīties savus brāļus un māsas un uzslavēt viņus, kad viņi piedalās. Viņš var lūgt tēvam svētību pirms skolas sākšanas vai citā vajadzīgā brīdī.
Iespējams, viņam nav šāda uzticīga tēva. Taču tāpēc, ka savā sirdī viņš vēlēsies saņemt šīs pieredzes, tas nesīs debesu spēkus apkārtējiem cilvēkiem viņa ticības dēļ. Viņi tieksies pēc tādas ģimenes dzīves, ko šis diakons vēlēsies no visas sirds.
Skolotājs Ārona priesterībā var saskatīt savā mājskološanas uzdevumā iespēju palīdzēt Tam Kungam mainīt kādas ģimenes locekļu dzīvi. Tas Kungs izteica šo domu Mācībā un Derībās:
„Skolotāja pienākumi ir vienmēr uzraudzīt baznīcas locekļus, un būt ar tiem un stiprināt tos;
un skatīties, lai baznīcā nebūtu nekrietnības, nedz cietsirdības savā starpā, nedz melu, aprunāšanas, nedz ļauna runāšanas” (M&D 20:53–54).
Līdzīgi priesterim Ārona priesterībā ir dots šāds uzdevums:
„Priesteru pienākumi ir sludināt, mācīt, izskaidrot, skubināt un kristīt, un sniegt Svēto Vakarēdienu,
un apmeklēt mājās katru baznīcas locekli, un skubināt tos lūgt Dievu balsī un slepenībā, un izpildīt visus ģimenes pienākumus” (M&D 20:46–47).
Jūs varētu brīnīties, kā es brīnījos, kad biju jauns skolotājs un priesteris, — kā lai es pieņemu šos izaicinājumus. Es nekad nebiju pārliecināts par to, kā varu skubināt tā, lai virzītu kādu ģimeni pretī mūžīgajai dzīvei, neaizvainojot viņus vai šķietami nekritizējot. Es uzzināju, ka skubināšana maina cilvēka sirdi vienīgi tad, ja tā nāk no Svētā Gara. Visbiežāk tas notiek tad, kad liecinām par Glābēju, kurš bija un ir tas pilnīgais ģimenes loceklis. Kad koncentrēsimies uz savu mīlestību pret Viņu, saskaņa un miers pieaugs mājās, kuras apmeklējam. Svētais Gars mūs pavadīs mūsu kalpošanā ģimenēm.
Jauns priesterības nesējs ar to, kā viņš lūdz Dievu, kā viņš runā un kā viņš mudina ģimenes locekļus, var ienest Glābēja ietekmi un paraugu viņu prātos un sirdīs.
Kāds gudrs priesterības vadītājs parādīja man, ka to saprot. Viņš lūdza manu gados jauno dēlu uzņemties vadību kādā mājskološanas apmeklējumā. Viņš teica, ka šī ģimene varētu pretoties viņa skubinājumiem, taču domāja, ka bija lielāka varbūtība, ka zēna vienkāršā mācīšana un liecība varētu iespiesties viņu nocietinātajās sirdīs.
Ko jauns elders var darīt, lai palīdzētu mūžīgo ģimeņu veidošanā? Viņš, iespējams, pavisam drīz dosies misijā. Viņš var lūgt no visas sirds, lai spētu atrast, mācīt un kristīt ģimenes. Es joprojām atceros kādu izskatīgu, jaunu vīrieti ar viņa apburošo līgavu un viņu divām skaistajām, mazajām meitiņām, kādu dienu sēžot ar mani un manu misijas pārinieku. Svētais Gars nāca un liecināja viņiem, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir atjaunots. Viņi ticēja pietiekami stipri, ka pat lūdza, vai mēs varētu dot viņu divām mazajām meitiņām svētību, kā viņi to bija redzējuši vienā no mūsu Svētā Vakarēdiena sanāksmēm. Viņiem jau bija vēlēšanās, lai viņu bērni saņemtu svētību, taču viņi vēl nesaprata, ka augstākās svētības būs iespējamas vienīgi Dieva tempļos, kad viņi būs noslēguši derības.
Man joprojām sāp, kad domāju par šo pāri un tām mazajām meitenītēm, kuras tagad droši vien ir krietni gados, bez mūžīgās ģimenes solījuma. Viņu vecāki vismaz saņēma nojausmu par svētībām, kas viņiem var būt pieejamas. Es ceru, ka viņiem kaut kā un kaut kur vēl būs iespēja, lai sagatavotos būt par mūžīgo ģimeni.
Citiem elderiem, kas dodas vai dosies misijā, būs priecīgāka pieredze, nekā tā, kas bija manam dēlam Metjū. Viņš un viņa pārinieks atrada atraitni ar 11 bērniem, dzīvojam pieticīgos apstākļos. Viņš, tāpat kā jūs, vēlējās, lai viņiem būtu mūžīgā ģimene. Manam dēlam tas tobrīd šķita neiespējami vai vismaz maz ticami.
Es apmeklēju šo mazo pilsētu vairākus gadus pēc tam, kad mans dēls bija kristījis šo atraitni, un viņa uzaicināja mani satikt viņas ģimeni Baznīcā. Man bija nedaudz jāuzgaida, tāpēc ka lielākā daļa viņas bērnu ar viņas daudzajiem mazbērniem ieradās no vairākiem sanāksmju namiem tajā apgabalā. Viens dēls uzticīgi kalpoja bīskapībā, daudzi viņas bērni bija svētīti ar tempļa derībām, un viņa pati ir saistīta mūžīgā ģimenē. Kad atvadījos no šīs dārgās māsas, viņa aplika rokas man ap vidukli (viņa bija ļoti maza auguma, tādēļ varēja tikko aizsniegt manu vidukli) un teica: „Lūdzu, pasakiet Mateo atgriezties Čīlē, pirms es nomirstu.” Viņai tika dotas, pateicoties tiem uzticīgajiem elderiem, priecīgas gaidas uz vislielāko no Dieva dāvanām.
Kad kāds elders atgriežas no misijas, ir noteiktas lietas, kas viņam ir jādara, lai būtu uzticīgs saistībām — tiekties pēc mūžīgās dzīves pašam un saviem mīļajiem. Nav svarīgāku saistību laikā vai mūžībā par laulību. Jūs esat dzirdējuši gudru padomu — izvirzīt laulību par prioritāti savos agrīnajos plānos pēc misijas. Uzticīgs priesterības kalpotājs to darīs gudri.
Apsverot laulību, viņš sapratīs, ka izvēlas savu bērnu vecākus un mantojumu. Viņš izdarīs izvēli, dedzīgi meklējot un ar lūgšanu pilnām pārdomām. Viņš pārliecināsies, ka personai, kuru viņš apprecēs, ir tādi paši ģimenes ideāli un tāda pati pārliecība par Tā Kunga nolūku laulībai un ka viņa ir tas cilvēks, kuram viņš būtu gatavs uzticēt savu bērnu laimi.
Prezidents N. Eldons Teners deva gudru padomu: „Visvairāk par visiem vecākiem jums būtu jāgodā savi nākotnes bērnu vecāki. Šiem bērniem ir tiesības uz vislabākajiem vecākiem, kādus jūs spējat viņiem dot, — šķīstiem vecākiem.”3 Šķīstums būs jūsu aizsardzība un jūsu bērnu aizsardzība. Jūs esat viņiem parādā šo svētību.
Tagad arī daži vārdi vīriem un tēviem, kas šovakar klausās. Ko jūs varat darīt? Es ceru, ka jūsu vēlme — izdarīt nepieciešamās izmaiņas sevī un savā ģimenē, lai kādu dienu dzīvotu celestiālajā valstībā, — ir palielinājusies. Kā priesterības nesējs — tēvs, kopā ar savu sievu, jūs varat aizskart katra ģimenes locekļa sirdi, lai mudinātu viņus ar prieku gaidīt to dienu. Jūs kopā ar ģimeni apmeklēsiet Svētā Vakarēdiena sanāksmes, jūs noturēsiet ģimenes sapulces, kurās Svētais Gars ir aicināts viesis, jūs lūgsiet Dievu ar savu sievu un ģimeni un jūs sagatavosieties, lai aizvestu savu ģimeni uz templi. Jūs virzīsieties ar viņiem pa taku uz mūžīgām ģimenes mājām.
Jūs izturēsieties pret savu sievu un bērniem tā, kā Debesu Tēvs ir izturējies pret jums. Jūs sekosiet Glābēja paraugam un norādījumiem, lai vadītu savu ģimeni Viņa veidā.
„Nekāds spēks vai ietekme nevar jeb nedrīkst tikt izmantots ar priesterības iedarbību, kā vien ar pārliecināšanu, pacietību, ar maigumu un lēnprātību, un ar neviltotu mīlestību;
ar laipnību un tīrām zināšanām, kas ļoti paplašinās dvēseli bez liekulības, un bez viltus —
laikus asi pārmetot, kad iedvesmo Svētais Gars; un tad pēc tam izrādot vēl lielāku mīlestību pret to, kam tu esi pārmetis, lai viņš tevi neuzskatītu par savu ienaidnieku” (M&D 121:41–43).
Tas Kungs ir pateicis priesterības nesējiem — tēviem, kādiem vīriem viņiem ir jābūt. Viņš saka: „Tev būs mīlēt savu sievu no visas savas sirds, un pieķerties viņai un nevienam citam” (M&D 42:22). Kad Tas Kungs runā gan uz vīru, gan sievu, Viņš pavēl: „Tev nebūs … pārkāpt laulību, … nedz darīt ko līdzīgu tam” (M&D 59:6).
Tas Kungs ir noteicis standartu jauniešiem. „Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam” (Kolosiešiem 3:20), un „godini savu tēvu un savu māti” (2. Mozus 20:12).
Kad Tas Kungs runā uz visiem ģimenes locekļiem, Viņa padoms ir mīlēt un atbalstīt citam citu.
Viņš lūdz mūs „censties pilnveidot katra … ģimenes locekļa dzīvi …, stiprināt vājos, atgriezt noklīdušo, mīļo cilvēku un priecāties par viņu atjaunoto, garīgo spēku”4.
Tas Kungs arī lūdz, lai mēs darītu visu, ko spējam, lai palīdzētu saviem mirušajiem senčiem būt ar mums mūsu mūžīgajās mājās.
Augsto priesteru grupas vadītājs, kurš ir centīgi strādājis, lai palīdzētu cilvēkiem atrast viņu priekšteču vārdus un aiznest tos uz templi, palīdz izglābt tos, kas jau ir viņpus priekškaram. Šiem augstajiem priesteriem un tiem, kas piedāvā tempļa priekšrakstus, būs pateicība nākamajā dzīvē, tāpēc ka viņi neaizmirsa savu ģimeni, kas gaida garu pasaulē.
Pravieši ir teikuši: „Pats svarīgākais darbs, ko jebkad veiksiet Tā Kunga uzdevumā, noritēs jūsu pašu māju sienās. Mājskološana, darbs bīskapībā un citi Baznīcas pienākumi — visi ir svarīgi, taču vissvarīgākais darbs noris jūsu māju sienās.”5
Mūsu mājās un mūsu priesterības kalpošanā vislielākā vērtība būs mazajiem darbiņiem, kas palīdz mums un mūsu mīļajiem strādāt pie mūžīgās dzīves iemantošanas. Šie darbiņi var šķist mazi šajā dzīvē, taču tie nesīs bezgalīgas svētības mūžībā.
Uzcītīgi kalpojot, lai palīdzētu Debesu Tēva bērniem atgriezties mājās pie Viņa, mēs būsim sagatavoti uzklausīt sveicienu, ko visi tik ļoti vēlamies dzirdēt, kad beigsim savu laicīgo kalpošanu. Šie vārdi skan: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā” (Mateja 25:21).
Šis „daudzums” iekļauj arī solījumu par bezgalīgu pēcnācēju skaitu. Mana lūgšana ir par to, lai mēs visi varētu sagatavoties un palīdzētu sagatavoties citiem saņemt šo dievišķo dāvanu mūsu Tēva un Viņa mīļā Dēla, Jēzus Kristus, mājās. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.