Viens jautājums, kas var izmainīt jūsu dzīvi

Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem ar prezidentu Nelsonu

Vendija V. Nelsone

Svētdien, 2022. gada 15. maijā

Mūsu dārgie brāļi un māsas, cik gan ļoti mēs jūs mīlam! Cik gan ļoti mēs vēlētos katru no jums paņemt pie sevis uz mājām! Kas vēl svarīgāk — mēs lūdzam, lai šajā vakarā Svētā Gara sniegtās mācības jums palīdzētu labāk sagatavoties atgriezties Mājās — Mājās ar lielo burtu M.

Šovakar es gribētu parunāt ar jums par vienu jautājumu — vienu jautājumu, kas var izmainīt jūsu dzīvi! Šis konkrētais jautājumus var vairot jūsu pārliecību, mazināt jūsu trauksmi, jūs motivēt, pacilāt jūsu noskaņojumu un skatu uz dzīvi, palielināt jūsu produktivitāti, uzlabot jūsu koncentrēšanās spējas un prasmi skaidri domāt, palīdzēt jums pretoties kārdinājumam, palīdzēt jums atpazīt maldus, vairot jūsu pateicību, mazināt stresu jūsu dzīvē, palielināt jūsu spēju mīlēt un palīdzēt jums veikt labākas izvēles. Šis viens jautājums var nest jums prieku, mierinājumu, mīlestību un mieru!

Kā es par to varu būt tik pārliecināta?

Jo tieši to man iemācīja 30 jūsu vienaudži. Un es viņiem ticu!

Šie jaunie pieaugušie man iemācīja: tad, kad jūs sev uzdodat šo konkrēto jautājumu, jūs sev palīdzat tiekties pēc tā, kam dzīvē ir patiesa nozīme, palīdzat savā dzīvē ieviest pārmaiņas, kuras vēlaties ieviest, un šis jautājums pat var jums palīdzēt patiesi nožēlot grēkus.

Saskaņā ar jūsu draugu sacīto, šis jautājums var jums palīdzēt saredzēt Tā Kunga roku jūsu dzīvē, Zemes skaistumu un labo citos cilvēkos tā, kā nekad iepriekš. Īsāk sakot, tāpēc ka šis jautājums var satuvināt jūs ar Tā Kunga Garu un jūsu dievišķo DNS jūsu garā, tas var sniegt jums vairāk gaismas un patiesības!

Jūsu vienaudži man arī mācīja, ka šis jautājums darbosies gan jūsu šā brīža trakulīgi aizņemtajā, gan arī vienmuļajā dzīvē. Nav arī nozīmes tam, kā jūs jūtaties — priecīgi, bēdīgi, atsvešināti, emociju pārņemti, depresīvi, iedrošināti, satraukti, sajūsmināti, vientuļi, pamesti, nomākti, neievēroti, pārlaimīgi. Tam nav nozīmes. Šis viens jautājums var darboties jūsu dzīvē.

Vai jūs gribētu uzzināt, kas tas ir par jautājumu?

Lieliski!

No sākuma sniegšu jums īsu kontekstu: Jēzus Kristus, mūsu Glābējs, mūsu Pestītājs un šīs Savas Baznīcas galva, ir ļoti skaidri mums darījis zināmu, ka Viņš vēlas, lai jūs un es kļūtu aizvien svētāki. Viņš pat pavēl mums tādiem būt, sakot: „Jums ir jāīsteno … svētums manā priekšā.”¹ Bet Viņš piebilst vēl kaut ko! Viņš pievieno vārdu nepārtraukti.

Vai tas šķiet pārāk augsts un vienkārši neiespējams mērķis — nepārtraukti īstenot svētumu? Es jūs pilnībā saprotu, ja jūs nodomājat: „Māsa Nelsone, es to vienkārši nespēju.” Ļaujiet man jums apliecināt, kāpēc es zinu, ka jūs to spējat.

Pirms es apprecējos, es strādāju par psihologu, laulības un ģimenes terapeiti un BJU profesori. Šajos 30 profesionālās karjeras gados es uzzināju par to, cik liels spēks piemīt jautājumiem. Daži jautājumi var mums palīdzēt atklāt pavisam citu skatījumu, atverot savu sirdi un prātu visa veida iespējām, ko citādāk mēs nemaz nebūtu apsvēruši. Un tā pirms diviem mēnešiem, gremdējoties pārdomās par jautājumu spēku, es aicināju 30 jaunos pieaugušos — tieši jūsu vecuma, gan precētos, gan neprecētos — trīs dienu gaitā paeksperimentēt ar šo vienu jautājumu. Es izteicu viņiem šādu lūgumu: „Šo trīs dienu laikā katru dienu izvēlieties tikai vienu situāciju, kurā sev pajautāt: „Ko darītu svēts jaunais pieaugušais?””

Tas arī viss. Šis ir tas jautājums: „Ko darītu svēts jaunais pieaugušais?”

Piemēram:²

• Kā svēts jaunais pieaugušais uzsāktu savu dienu?

• Kas būtu šādas jaunietes paveicamo uzdevumu sarakstā?

• Kā šāds jaunietis sarunātos ar draugu? Kā iepirktos, spēlētos, lūgtu, mazgātu veļu vai lasītu priekšā bērnam?

• Ko svēts jaunais pieaugušais klausītos vai teiktu, ko rakstītu vai lasītu, ko skatītos vai vilktu mugurā?

• Ja svēta jaunā pieaugusī būtu nepatiesi apsūdzēta, nodota vai pārprasta, ko viņa darītu?

• Ko viņš darītu patiesi sarežģītā situācijā, kur būtu pārbaudītas viņa vērtības un tikumības standarti?

• Kā viņa sagatavotos pieņemt Svēto Vakarēdienu katru svētdienu?

• Kā svēts neprecētais pieaugušais izmantotu laiku, lai sagatavotos laulībām, nevis tikai gaidītu, kad apprecēsies?

• Kā svēts precējies jaunais pieaugušais stiprinātu savu laulību?

Un kas notika? Vairākos ASV štatos un divās Kanādas pilsētās 30 jaunie pieaugušie devās uz darbu, sev jautājot: „Ko darītu svēts jaunais pieaugušais?”

Un ikdienas kņadā uzdevumi tika paveikti tā, kā to būtu darījis svēts jaunais pieaugušais. Jau pēc pāris dienām sāka ienākt pirmās atsauksmes.

Es gribētu jums pastāstīt, ko daži no jūsu draugiem paveica:³

• Burkāni pusdienās tika notiesāti ar lielāku pateicību.

• Ierastā mūzikas un raidierakstu izlase tika aizstāta ar iedvesmojošu mūziku un vispārējo konferenču runām un „Nāciet, sekojiet Man!” raidierakstiem.

• Laiku tērējošas sociālo mediju lietotnes tika izdzēstas.

• Televīzijas pārraides ar nepiedienīgu valodu tika izslēgtas.

• Pārlieku garie paveicamo uzdevumu saraksti tika saīsināti un veidoti saskaņā ar prioritātēm.

• Pirms pildīt sarežģītu mājasdarbu, tika izteiktas lūgšanas, šādi aicinot Svēto Garu kļūt par skolotāju.

• Svētie Raksti tika lasīti ar prieku dažādos dienas laikos — arī pirms eksāmena, kas sniedza brīnumainus rezultātus.

• Garu stiprinošie, bet pēc atgriešanās no misijas novārtā atstātie paradumi tika atkal atjaunoti.

• Notika dalīšanās liecībās ar klasesbiedriem.

• Skaudība pret draugiem, kuri gāja uz randiņiem un precējās, tika aizstāta ar mīlestību un prieku par viņiem.

• Pie auto stūres pavadītais laiks kļuva par klusu meditācijas laiku.

• Neatlaidīgas, negatīvas domas tika aizstātas ar mazo uzvaru un daudzo svētību uzskaitījumu.

• Ekrāna spaidīšana un ritināšana tika aizstāta ar telefona zvaniem un personīgajiem apmeklējumiem.

• Templī pavadītais laiks pieauga, kā arī vīru paveikto mājas darbu apjoms!

• Un Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestība tika pieredzēta pārpilnībā!

Kas vēl notika?

Kāda jaunā pieaugusī atklāja savas „rīcības brīvības spēku”! Viņa turpināja: „Izvēloties skatīties vispārējo konferenci, kā to būtu darījis svēts jaunais pieaugušais, es to nedarīju, lai kādam izpatiktu vai ietekmētu to, kā mani uzlūko cilvēki. Es to skatījos, jo zinu, ka Baznīca ir patiesa. Evaņģēlijs ir patiess. Vīrieši un sievietes, kas uzstājās, ir Tā Kunga iedvesmoti un vadīti, un es vēlējos mācīties.”

Kāda jaunā pieaugusī, kas vienmēr bija centusies citiem izpatikt, pastāstīja, ka viņai samazinājās stress darbā. Viņa rakstīja: „Šī jautājuma uzdošana pilnībā mainīja manu skatījumu. Es no jauna atradu pārliecību sevī, jo es atcerējos, cik svarīgas ir citas lietas. Es sapratu: jo svētāks tu kļūsti, jo mazāk tu satraucies par to, lai darītu, ko apkārtējie no tevis vēlas, tā vietā tu vairāk domā par to, ko Dievs vēlas, lai tu darītu.”

Mani dārgie brāļi un māsas, šobrīd Soltleiksitijas templis joprojām ir arhitektūras brīnums, taču tas vēl nedarbojas kā Tā Kunga templis. Kamēr šajā īpašajā celtnē notiek vērienīgi renovācijas un dzīvību glābjoši stabilizēšanas darbi, Soltleiksitijas tempļa darbība ir apturēta. Kad tempļa darbība tiek apturēta, viss, kas ir svēts, kas attiecas uz priekšrakstiem un norādījumiem, tiek paņemts prom. Diemžēl tas pats var notikt ar cilvēkiem.

Sātana sitienu un sliktu izvēļu rezultātā, kā arī saskaroties ar mūžīgo dzīvi apdraudošiem cilvēkiem, kas atrodas lielajā un plašajā ēkā, daudziem jaunajiem pieaugušajiem traģiskā kārtā svētais ir paņemts prom no viņu dzīves. Šie jaunie pieaugušie, citiem vārdiem sakot, pārstāja darboties kā „Dieva tempļi”.⁴

Tad nu, vai tā ir atgadījies jūsu dzīvē vai ne, es jūs aicinu atgūt vai vairot svētumu jūsu dzīvē, darot tieši to, ko Tas Kungs ir pavēlējis, un tas ir — nepārtraukti īstenot svētumu. Jūs varētu uzsākt šo procesu, darot to, ko darīja jūsu vienaudži: pajautājiet sev katru dienu — šo trīs dienu laikā — tik vienā situācijā: „Ko darītu svēts jaunais pieaugušais?” Un tad rīkojieties atbilstoši atbildei.

Dzīvojot savu dzīvi augstākajā punktā,⁵ katru dienu cenšoties būt nedaudz svētākiem un ātri nožēlojot grēkus, kad pieļaujat kļūdas, jūs atradīsiet prieku šajā dzīvē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē. Un jūs sāksiet piedzīvot vispilnīgākajā un neaizmirstamākajā veidā tieši to, ko mūsu Glābējs Jēzus Kristus mums apsolīja, kad teica: „Es varu padarīt jūs svētus.”⁶

Mani dārgie brāļi un māsas, tagad jūs uzrunās prezidents Nelsons. Es jums liecinu, un es varētu liecināt jebkurā tiesā jebkurai tautai uz Zemes, ka prezidents Rasels M. Nelsons ir Tā Kunga pravietis uz Zemes mūsdienās, Tā Kunga izraudzīts un apmācīts. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

1. Mācības un Derību 46:33.

2. Citi jautājumi pārdomām: Kā svēts jaunais pieaugušais paveiktu sarežģītu uzdevumu? Kā svēts jaunais pieaugušais izmantotu savu laiku, enerģiju un naudu?

3. Citu jauno pieaugušo sniegtās atbildes:

   Sirdis tika apzināti mīkstinātas un atvērtas, lai saņemtu Tā Kunga norādījumus.

   Lūgšanas tika izteiktas skaļā balsī ar lielāku sirsnību un mazāku izklaidību.

   Lūgšanas tika izteiktas tieši pirms biedējošu uzdevumu paveikšanas, kā, piemēram, dzejoļa analizēšanas zviedru valodā vai mājasdarba uzsākšanas dabaszinībās par augsni.

   Tika veikts vairāk pierakstu vispārējās konferences skatīšanās laikā un personīgajās dienasgrāmatās.

   Par citu vajadzībām tika domāts vairāk, tai skaitā par brāļu un māsu, un biežāk arī notika sazināšanās ar viņiem.

   „Soli pa solim es savā dienā iekļāvu vairāk garīgi pacilājošu aktivitāšu vai domu.”

   Starp idejām tika izveidotas jaunas saiknes.

   Samazinājās vilcināšanās, piemēram, reģistrācijas atlikšana universitātes studijām rudenī.

   Bērni klausījās daudz uzmanīgāk.

   Priekšteči kļuva daudz reālāki.

   Svētie Raksti atdzīvojās un ienesa dzīvē citas patiesās mācības: „Es lasīju Almas 11. nodaļu bibliotēkā, kur valdīja kapa klusums. 44. pants man atgādināja, cik ļoti Debesu Tēvs un Glābējs mani mīl un cik daudz Viņi manā labā paveic. Es nesen biju saņēmusi savu endaumentu un apdomāju glābšanas ieceri un Tiesas dienu no jauna skatu punkta.”

   Kad kāds vīrietis „koncentrējās uz to, lai būtu uzticīgs savām derībām un palielinātu savu spēju saklausīt Tā Kunga balsi”, iepriekš izjustā skaudība pret draugiem, kuri gāja uz randiņiem un precējās, tika aizstāta ar mīlestību un prieku par viņiem.

   Kāds cits jaunietis teica: „Lai izvērtētu savu stāvokli Tā Kunga priekšā,” laiks, kas pavadīts pie auto stūres, kļuva par klusu meditācijas laiku.

   „Tas ir tik forši, ka veiktās izvēles var noteikt, kāda būs tava diena. Es zinu, ka es varu izvēlēties būt vēl svētāks un tamdēļ es būšu laimīgāks, jo Gars būs ar mani.”

   Kāds cits jaunais pieaugušais uzzināja par saistību starp svētumu un upurēšanos. Viņš rakstīja: „Tā nav sakritība, ka „sendienās upuris nozīmēja padarīt kaut ko vai kādu svētu” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Upuris”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).” Noslēgumā viņš teica, ka vienmēr vēlas „paturēt prātā domu par to, ka ir jābūt svētam un ka katru dienu ir jāmeklē mazas iespējas, kā vairāk upurēt Tam Kungam, lai sevi padarītu svētāku”.

   „Es izvēlējos Svēto Rakstu pantu, lai par to domātu dienas gaitā.”

   „Es izvēlējos Kristum piemītošu īpašību, ko jau agrāk vēlējos pilnveidot, un visu dienu centos koncentrēties uz šīs īpašības pilnveidošanu.”

   „Nedēļu pirms vispārējās konferences es pavisam pārstāju izmantot sociālos medijus, lai padarītu savu dzīvi mierīgāku un koncentrētos uz pozitīvām, pacilājošām ietekmēm savā dzīvē — nevis lai ļautos internetā sastopamajām ietekmēm.”

   „Gars man atgādināja par sliktu ieradumu, kas man ir jāizlabo.”

   Atbildes tika atrastas Svētajos Rakstos.

   Kad es nomainīju mūziku uz „labāku mūziku, es pamanīju, ka esmu kļuvis produktīvāks, pozitīvāks un biežāk rīkojos saskaņā ar Garu. Mans garastāvoklis mainījās, un mana saskarsme ar citiem kļuva atspirdzinošāka un pilna mīlestības.”

   „Katrreiz, kad priekšplānā izvirzīju garīgos brīžus, viss cits nostājās savās vietās.”

   „Man bija vairāk laika, kad pirms mājasdarbu pildīšanas palasīju Svētos Rakstus.”

   „Cenšoties pagatavot smūtiju tā, kā to darītu svēta jaunā sieviete, es biju gatavāka atsaukties uz kāda mīļa cilvēka vajadzībām.”

   „Tā vietā, lai klausītos mūziku pa ceļam uz skolu, es parunājos ar kādu citu jaunu pieaugušo, kad mēs gaidījām pie gājēju pārejas. Klausoties, cik viņš jūtas noraizējies, es ieguvu jaunu draugu, un liecināju viņam, ka Tam Kungam bija plāns viņam un ka viss nokārtosies.”

   „Kad vadīju automašīnu tā, kā to darītu svēts jaunais pieaugušais, es uzreiz sajutos mazāk satraukts un pacietīgāks.”

   „Trīs dienas es mainīju paradumu ieskatīties tālrunī uzreiz pēc pamošanās no rīta un pirms gulētiešanas, aizstājot to ar Svētajiem Rakstiem. Katru reizi man bija diezgan forša pieredze. Es lūdzu pēc misionāra pieredzēm, meklēju kādu, kam varētu izrādīt laipnību (kā to darītu Kristus).” Kāds bija iznākums? „Es satiku jaunus cilvēkus, kas arī ir aizņemti studenti. Mums bija foršas sarunas par Dievu un reliģiju, un viņi tagad vēlas tikties ar misionāriem.”

   „Es stājos pretī kaut kam, kas mani baidīja, ko es droši vien tik ļoti nevēlētos darīt, ja aktīvi necenstos būt svētāks. Galu galā stāšanās pretī bailēm palīdzēja man justies pārliecinātākam konkrētajā jomā, par ko es pēdējā laikā biju lūdzis Dievu.”

   „Es centos būt svētāks, rūpējoties par saviem diviem jaunākajiem brālēniem. Visu vakaru es centos būt kristīgāks — teikt to, ko Viņš teiktu, un darīt to, ko Viņš darītu. Nekad ar viņiem pavadītais laiks nav bijis brīnišķīgāks. Es vairāk domāju par viņiem, un mazāk par sevi.”

4. Skat. 1. korintiešiem 3:16–17.

5. B. H. Robertsa komentāru par to, kā Džozefs Smits dzīvoja savu dzīvi; skat. B. H. Robertss, ievads grāmatā The History of the Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 2. izd. (Soltleiksitija: Deseret Book, 1980. g.), 6:xlii.

6. Mācības un Derību 60:7.