Jauno pieaugušo svētbrīža vēstījums
Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem
Svētdien, 2024. gada 3. novembrī
Kāds prieks atgriezties BYU-Aidaho — vietā, ko mēs tik labi pazīstam un tik ļoti mīlam. Kad elders Bednārs kalpoja par BYU-Aidaho prezidentu, mūsu bērni bija jaunie pieaugušie. Šovakar mēs šeit esam ar dažiem saviem jauno pieaugušo mazbērniem! Es lūdzu, lai Svētais Gars būtu ar mani un jums, kamēr es dalīšos dažās domās un sajūtās, kas ir nākušas manā prātā un sirdī.
Pirms vairākiem gadiem mēs ar elderu Bednāru apmeklējām jautājumu un atbilžu svētbrīdi, kurā piedalījās daudzi jaunie pieaugušie. Nesen es rūpīgi pārlasīju simtiem iesūtīto jautājumu, un manu uzmanību piesaistīja daudzie jautājumi, kuru pamatā bija bailes, pārliecības un paļāvības trūkums, kā arī mazliet šaubas par sevi. Šovakar es nolēmu pievērsties dažiem no šiem jautājumiem un dalīties ar jums Svēto Rakstu atziņās un personīgajā pieredzē, kas jums, cerams, noderēs jūsu dzīves ceļā — gan tagad, gan nākotnē.
Iespējams, dzirdot šos jautājumus, jūs tos varēsiet attiecināt uz sevi:
-
Kā es varu aizstāt bailes ar kristīgu mīlestību un ticību?
-
Kā būt stipram, ja jūtos tik vājš?
-
Kā es varu iemācīties paļauties uz Dievu?
Es esmu pārliecināta, ka mums visiem ir bijuši šādi jautājumi.
Rakstvieta, ko es vēlētos izmantot par pamatu šī vakara uzrunai, ir atrodama Jesajas 41:10:
„Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!”
Cerams, ka, dažas minūtes kopīgi studējot šo rakstvietu, jūs gūsiet iespaidus, kas jums palīdzēs aizstāt bailes ar kristīgu mīlestību un ticību, gūt lielāku pārliecību, ka jūs varat būt stipri, kad jūtaties vāji, un iegūt pārliecību par sevi, mācoties uzticēties Dievam.
Vispirms aplūkosim Jesajas 41:10 pirmo daļu:
„Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies.”
Atsauciet prātā Lūkas evaņģēlija 24. nodaļā aprakstīto notikumu, kad Jēzus augšāmcelšanās dienā divi Viņa sekotāji no Jeruzalemes devās uz Emavas pilsētiņu.
Pa ceļam viņiem pievienojās svešinieks un jautāja, kāpēc viņi ir noskumuši. Viņi bija pārsteigti, ka šis cilvēks neko nezināja par Jeruzalemē notikušo, un Viņam pastāstīja par pēdējo trīs dienu notikumiem. Viņi pastāstīja, ka Jēzus tika nepatiesi apsūdzēts un notiesāts uz nāvi, tika piesists krustā un pēc tam brīnumainā veidā augšāmcēlās. Līdz brīdim, kad viņi pabeidza savu vienpadsmit kilometru garo ceļu, šie vīri nezināja, ka viņi bija gājuši kopā ar pašu augšāmcēlušos Kungu.
Kāpēc šīs stāsts ir svarīgs? Jo es ticu, ka Jēzus staigā ar mums mūsu dzīves ceļā daudz biežāk, nekā mēs jebkad spēsim atpazīt. Viņš ir ar mums. Kā mēs varam aizstāt bailes ar kristīgu mīlestību un ticību? Atcerieties šo Jesajas frāzi:
„Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies.”
Tagad aplūkosim šī panta otro daļu:
„Jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu.”
Kad mēs pirms vairākiem gadiem dzīvojām šeit, Reksburgā, es devos uz Soltleiku, lai būtu kopā ar savu māsīcu dienu pēc viņas vīra sirds operācijas. Tas bija saspringts laiks, un, redzot viņas vīru, es sapratu, kāpēc viņa bija tik noraizējusies. Viņa atlabšana nenoritēja veiksmīgi, un ārsti nolēma, ka viņam ir nepieciešama asins pārliešana.
Es nekad iepriekš nebiju redzējusi asins pārliešanu un biju izbrīnīta par to, kā asinis lēnām, pilienu pa pilienam, tecēja pa šauro caurulīti viņa vēnā. Tajā noraugoties, es aizdomājos par mūsu Glābēju un prātoju, cik gan daudz asins pilienu Viņš ir izlējis par mani. Pēc dažām stundām es redzēju, ka asins pārliešana viņam bija sniegusi jaunu dzīvības pieplūdumu, enerģiju un spēku.
Kaut kādā veidā, ko es līdz galam nesaprotu un neizprotu, Jēzus Kristus izpērkošais upuris mums dod spēku un palīdz paveikt grūtas lietas. Mēs tiekam svētīti ar spēju paveikt to, ko mēs, mūsuprāt, nespējam. Kā mēs varam būt stipri, ja jūtamies tik vāji? Atcerieties šo Jesajas frāzi:
„Jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu.”
Ļaujiet man dalīties dažās domās par pēdējo Jesajas 41:10 daļu:
„Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!”
Labo roku bieži dēvē par derības roku. Pateicoties mūsu derībā balstītajai saiknei ar Kristu, mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu Glābējs mūs uzturēs, stiprinās un atbalstīs.
Tas man atsauc atmiņā stāstu Mateja 14. nodaļā, kurā Jēzus mācekļi atrodas jūras vidū laivā, ko mētā vējš un viļņi. Pēteris ierauga Jēzu staigājam pa ūdens virsu, un lūdz, lai Viņš tam pavēl nākt pie Viņa. Jēzus izpilda šo lūgumu, un Pēteris sāk iet pa ūdens virsu Viņam pretī. Kamēr vien viņš skatās uz Jēzu, ar viņu viss ir kārtībā. Bet, kad Pēteris pamana lielo vētru, viņš sāk grimt un kliedz, lai Jēzus viņu glābj. „Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra” Es patiesi ticu, ka Viņš satvers arī mūs.
Kā mēs varam iemācīties paļauties uz Dievu? Atcerieties šo Jesajas frāzi:
„Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!”
Es liecinu, ka Debesu Tēvs mūs pazīst un mīl. Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņš staigā ar mums, stiprina mūs un palīdz mums. Mēs varam paļauties, ka Viņš mūs uzturēs, stiprinās un atbalstīs, ja mēs atcerēsimies mūsu derībā balstīto saikni ar Viņu. Es zinu, ka Svētais Gars ir atklājējs un iedveš mūsu prātos domas un mūsu sirdīs — sajūtas. Es zinu, ka elders Bednārs ir Dieva aicināts „caur pravietojumu un roku uzlikšanu”. Viņš ir Tā Kunga Jēzus Kristus apustulis.
Jēzus Kristus Vārdā, āmen.