Lietas, kādas tās patiesībā ir 2.0
Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem
Svētdien, 2024. gada 3. novembrī
Mēs ar Sjūzenu esam pateicīgi par šo iespēju kopā ar jums pielūgt un mācīties. Mēs jūs mīlam! Visā pasaulē, lai kur jūs atrastos, mēs jūs mīlam!
Un mēs no visas sirds lūdzam par to, lai Svētais Gars svētītu katru no mums, lai mēs varētu sadzirdēt to, kas mums ir jādzird, un ieraudzīt to, kas mums ir jāredz, lai mēs varētu virzīties uz priekšu ar ticību Glābējam un ar lielāku vēlmi Viņam sekot un kalpot.
Evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmets
Mēs esam svētīti ar to, ka varam dzīvot šajā ievērojamajā laikā — pēdējā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, patiesi, evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā. Svētie Raksti un pravietiskie paziņojumi mums palīdz uzzināt un daudz pilnīgāk novērtēt, cik patiesi īpašās dienās mēs šobrīd dzīvojam.
Pravietis Džozefs Smits paziņoja: „Ciānas celšana ir jautājums, kas ir interesējis Dieva tautu ikvienā laikmetā; tā ir tēma, pie kuras ar īpašu sajūsmu ir kavējušies pravieši, priesteri un ķēniņi; ar priekpilnām gaidām viņi ir raudzījušies pēc laika, kurā mēs tagad dzīvojam; un, būdami piepildīti ar debešķīgām un priekpilnām gaidām, viņi ir dziedājuši, rakstījuši un pravietojuši par šīm mūsu dienām; bet viņi nomira tās neredzot; … mums ir dota iespēja redzēt, piedalīties un palīdzēt virzīt uz priekšu pēdējo dienu godību.”
Kādā citā reizē pravietis atklāja, ka „debesu priesterības [nesēji] apvienosies ar zemes priesterības nesējiem, lai īstenotu diženus mērķus; … tas ir darbs, kuru Dievs un eņģeļi ar prieku bija iecerējuši iepriekšējām paaudzēm, darbs, kas iededza liesmu seno patriarhu un praviešu dvēselēs; darbs, kas tika iecerēts, lai īstenotu tumsības spēku iznīcību, Zemes atjaunošanu, Dieva godību un cilvēces ģimenes pestīšanu”.
Pēdējo dienu garīgā nozīme ir bijusi praviešu uzmanības centrā gadsimtiem ilgi. Un šis īpašais laiks ir tagad, kurā mēs dzīvojam, un tas arī turpmāk tiks piepildīts ar brīnišķīgām garīgām norisēm un notikumiem.
Tehnoloģiju loma šajā īpašajā pasaules laikā
Šīs pilnības svarīgais aspekts, kas mums ir pieejams mūsdienās, ir brīnumainā inovāciju un izgudrojumu attīstība, kas ir ļāvusi notikt un paātrinājusi Dieva glābšanas un paaugstināšanas darbu: sākot ar vilcienu izgudrošanu līdz telegrāfiem, radio, automašīnām, lidmašīnām, telefoniem, tranzistoriem, televizoriem, datoriem, satelīta raidītājiem, internetam, mākslīgajam intelektam un līdz gandrīz nebeidzamam tehnoloģiju ierīču sarakstam, kas svēta mūsu dzīvi. Visi šie sasniegumi ir daļa no tā, ka Tas Kungs paātrina Savu darbu pēdējās dienās.
1862. gadā Brigams Jangs paziņoja: „Ikviens atklājums zinātnē un mākslā, kas tik tiešām ir patiess un noderīgs cilvēcei, ir dots ar tiešu atklāsmi no Dieva, lai gan tikai retais to atzīst. Tas tiek dots ar nolūku sagatavot ceļu patiesības galīgajam triumfam un Zemes izpirkšanai no grēka un Sātana varas. Mums būtu jāizmanto visi šie ievērojamie atklājumi, gadsimtu gaitā uzkrātā gudrība un jādod mūsu bērniem iespēja izmantot visās jomās gūtās noderīgās zināšanas, lai sagatavotu viņus spert soli uz priekšu un efektīvi veikt savu daļu diženajā darbā.”
1966. gadā prezidents Deivids O. Makejs pravietoja, ka zinātniskie atklājumi, kas „pārsteidz iztēli”, ļaus sludināt evaņģēliju visām tautām, valodām un tautībām. Un tālāk viņš teica: „Tādi atklājumi, kuriem piemīt tik liels spēks vai nu svētīt, vai iznīcināt cilvēkus, ka cilvēku atbildība par to kontroli ir vislielākā, kāda jebkad bijusi cilvēka rokās. … Šis laikmets ir piepildīts ar neierobežotām briesmām, kā arī neaprakstāmām iespējām.”
Lietas, kādas tās patiesībā ir
Pirms piecpadsmit gadiem pasaules mēroga svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem es apspriedu mūsu Debesu Tēva diženo laimes ieceri Saviem bērniem. Es uzsvēru, cik liela nozīme Debesu Tēva iecerē ir mūsu fiziskajam ķermenim, kā Lucifers mūs vilina pazemināt tā nozīmi un nepiemēroti to izmantot, un es izteicu brīdinājumu par digitālo tehnoloģiju iespējamo kaitīgo ietekmi uz mūsu dvēseli un mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem.
Es uzsvēru, ka ne digitālās inovācijas, ne straujās pārmaiņas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Es drīzāk brīdināju, ka īstais izaicinājums ir saprast gan inovācijas, gan pārmaiņas mūžīgās laimes ieceres kontekstā. Es arī uzdodu „divus jautājumus jūsu personīgajām pārdomām un lūgšanu pilnai studēšanai” par šo tehnoloģiju pareizu izmantošanu.
-
Vai dažādu tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu izmantošana aicina vai kavē pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni jūsu dzīvē?
-
Vai laiks, ko veltāt, izmantojot dažādus tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļus vairo vai ierobežo jūsu spējas dzīvot, mīlēt un kalpot nozīmīgā veidā?
Mana 2009. gadā paustā vēstījuma nosaukums bija „Lietas, kādas tās patiesībā ir”. Tas bija toreiz.
Mana šīsdienas vēstījuma nosaukums ir „Lietas, kādas tās patiesībā ir 2.0”. Tas ir tagad.
Esiet gudri
Mana šīsdienas vēstījuma aizsākumi ir meklējami svētbrīža runas noslēgumā, ko es sniedzu šī gada janvārī Brigama Janga Universitātē.
„Cenšoties apgūt Jēzus Kristus evaņģēliju un pildīt darbu, kas jums ir uzdots, es it īpaši jūs mudinu — esiet gudri, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos rīkus. Tādas inovācijas kā mākslīgais intelekts [var] gan (1) palīdzēt jums saņemt varenas svētības, gan (2) mazināt un nomākt jūsu tikumisko rīcības brīvību. Lūdzu, neļaujiet mūsdienu tehnoloģiju šķietamajai precizitātei, ātrumam un vienkāršībai vilināt jūs uz to, lai izvairītos vai apietu taisnīgu darbu, kas ieaicina jūsu dzīvē jums nepieciešamās svētības. Mani dārgie brāļi un māsas, garīgajai attīstībai nav īsceļu vai ātru risinājumu.”
Tagad es pievērsīšos trim aspektiem, kurus uzsvēru iepriekšējā apgalvojumā: mākslīgais intelekts, tikumiskā rīcības brīvība un taisnīgs darbs.
Mākslīgais intelekts
Mākslīgais intelekts, ko saīsināti bieži dēvē par MI, ir tehnoloģija, kas ļauj datoriem un iekārtām imitēt cilvēka intelektu un problēmu risināšanas spējas. Pēdējos gados mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība un pielietošana ir pilnveidojusies ārkārtīgi strauji un ietekmējusi gandrīz visas cilvēku darbības jomas — medicīnu, zinātni, izglītību, arhitektūru un būvniecību, komunikāciju, ekonomiku, mazumtirdzniecību, ražošanu un daudzas, daudzas citas. Tā kā mākslīgā intelekta izmantošana kļūst arvien izplatītāka, prezidenta Makeja pravietotās neierobežotās briesmas un neaprakstāmās iespējas kļūst aizvien acīmredzamākas.
Šī ievērojamā tehnoloģija piedāvā iespējas paplašināt zināšanas, uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, atvieglot saziņu un sakarus, veicināt personīgo mācīšanos un izaugsmi, kā arī sekmēt radošumu un inovācijas.
Mākslīgais intelekts var arī aizēnot mūsu patieso identitāti, kas ir — mīlošā Debesu Tēva dēli un meitas, novērst mūsu uzmanību no mūžīgajām patiesībām un taisnīga darba, kas nepieciešams garīgai izaugsmei, tas var vairot lepnumu un likt mums aizvien mazāk atzīt to, ka esam atkarīgi no Dieva, kā arī izkropļot vai aizstāt nozīmīgu cilvēcisku saskarsmi.
„Kad viņi ir mācīti, viņi domājas gudri esam, un viņi neklausa Dieva padomam, jo viņi to atliek malā, domādami, ka viņi paši zina, tāpēc viņu gudrība ir muļķība un tā nedod tiem labumu. Un viņi ies bojā.
„Bet būt mācītam ir labi, ja paklausa Dieva padomiem.”
Padomājiet par šādu bīstamu gadījumu. Mākslīgā intelekta radītais partneris — mīļotā meitene vai puisis —, var būt „rūpīgi izstrādāts, lai [piedāvātu] saistošu un atkarību izraisošu pieredzi, apmierinot dažādas emocionālās un sociālās vajadzības”.
„Šī personalizēšana liek sajust abpusēju saikni un sapratni, padarot saziņu ar šiem virtuālajiem partneriem ļoti pievilcīgu. Šo valdzinājumu vēl vairāk palielina šī partnera pieejamība 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un sarežģījumu iztrūkums, kas bieži sastopams [autentiskās] cilvēku attiecībās. Sākot ar to, ka šie mākslīgā intelekta radītie partneri atceras svarīgus datumus, un beidzot ar to, ka tie vienmēr atbild saprotošā veidā, šie MI [partneri] ir ieprogrammēti pildīt idealizētas partnera lomas, padarot tos [īpaši] atkarību izraisošus” un izkropļojot priekšstatus par „lietām, kādas tās patiesībā ir” cilvēku attiecībās.
Turklāt virtuālie partneri, kas īpaši izstrādāti, lai būtu pievilcīgi cilvēka emocionālajām vajadzībām un mainītos līdzi ar tām, var sagraut attiecības, kas iepriekš bijušas drošas. Gluži kā oglekļa monoksīds, šādas virtuālās attiecības var kļūt par reālo attiecību „neredzamo slepkavu”. Viltus emocionālā tuvība var izspiest reālajā dzīvē sastopamo emocionālo tuvību — to, kas saista divus cilvēkus. Persona var rast mierinājumu un remdinājumu virtuālajā partnerī tādā veidā, kas grauj vīra un sievas savstarpējo paļaušanos vienam uz otru. Un daži cilvēki var iekrist šajās lamatās, neapzinoties, ka pārkāpj ekskluzīvās saistības pret laulāto, jo virtuālais partneris nav „īsts” un nav uzskatāms par citu personu.
Vienmēr atcerieties, ka mākslīgā intelekta radītais partneris ir tikai matemātisks algoritms. Jūs tam nesimpatizējat. Jūs tam nerūpat. Tas patiesībā nezina, vai jūs pastāvat vai ne. Es atkārtošu: tas ir datora vienādojumu kopums, kas jūs uzskatīs par objektu, uz kuru iedarboties, ja jūs tam ļausiet. Lūdzu, neļaujiet tehnoloģijai jūs ievilināt, lai jūs kļūtu par objektu.
Šis piemērs ir tikai viens no miljoniem iespējamajiem mākslīgā intelekta radītajiem apdraudējumiem.
Mans nolūks nav izteikt pieņēmumu, ka mākslīgais intelekts pēc būtības ir slikts; tas tā nav. Es arī nesaku, ka mums nevajadzētu izmantot mākslīgā intelekta daudzās iespējas piemērotos veidos, lai mācītos, sazinātos, uzlabotu un padarītu dzīvi gaišāku, celtu un stiprinātu Baznīcu; protams, mums to vajadzētu darīt. Mums nevajadzētu baidīties no mākslīgā intelekta vai censties no tā paslēpties. Taču kā izmantot šī pārsteidzošā tehnoloģiskā rīka iespējas taisnīgā veidā ir iespējams apzināt tikai tad, ja mēs zinām par tā apdraudējumiem un izsargājamies no tiem.
Lai orientētos šajā sarežģītajā garīguma un tehnoloģiju krustpunktā, pēdējo dienu svētajiem vajadzētu pazemīgi un ar lūgšanu (1) apzināt evaņģēlija principus, kas sniegs vadību mākslīgā intelekta izmantošanā, un (2) no visas sirds tiekties pēc Svētā Gara klātbūtnes un atklāsmes, kas ir garīgā dāvana.
Es jūs aicinu pārskatīt un studēt Mākslīgā intelekta izmantošanas vadošos principus, ko šī gada sākumā izstrādāja un izplatīja Baznīca. Šie principi informē par to, kā Baznīca izmanto mākslīgo intelektu, un tie sniedz spēcīgu pamatu, uz kura jūs varat veidot savu personīgo aizsardzību pret riskiem, kas ir saistīti ar nepiemērotu tehnoloģiju izmantošanu.
Savā pirmajā vispārējās konferences uzrunā kā pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents Rasels M. Nelsons uzsvēra, cik liela nozīme mūsu dzīvē ir personīgajai atklāsmei. Viņš teica: „Kopš šī brīža līdz pat Savam atgriešanās brīdim mūsu Glābējs un Pestītājs, Jēzus Kristus, īstenos dažus no Saviem varenākajiem darbiem. Mēs pieredzēsim brīnumainus apliecinājumus tam, ka Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, varenībā un godībā prezidē pār šo Baznīcu. Tomēr turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un mierinošās un pastāvīgās ietekmes.”
Mēs pateicamies Tev, ak Dievs, par pravieti, un šovakar mēs pateicamies par prezidenta Deivida O. Makeja un prezidenta Rasela M. Nelsona brīdinājumiem.
Tikumiskā rīcības brīvība
Es iepriekš norādīju uz to, ka mākslīgajam intelektam ir potenciāls mazināt un nomākt mūsu tikumisko rīcības brīvību. Ko šis apgalvojums nozīmē un kā varētu rasties šāda ietekme?
Tēva diženās laimes ieceres galvenie mērķi ir nodrošināt Viņa gara bērniem iespējas saņemt fizisko ķermeni, lai mācītos atšķirt „labu no ļauna” caur laicīgās dzīves pieredzēm, lai varētu garīgi augt un mūžīgi pilnveidoties. Un tikumiskā rīcības brīvība ir Dieva ieceres centrālais elements, lai īstenotu Savu dēlu un meitu nemirstību un mūžīgo dzīvi.
Jēdziens tikumiskā rīcības brīvība ir pamācošs. Iespējamie sinonīmi vārdam tikumisks ir labs, godīgs, krietns un godājams. Iespējamais skaidrojums frāzei rīcības brīvība ir izvēle veikt darbību, aktivitāti un darbu. Līdz ar to mēs varam uztvert tikumisko rīcības brīvību kā spēju un privilēģiju pašiem izvēlēties rīkoties tādā veidā, kas ir labs, godīgs, krietns un godājams.
Dieva radītais ietver „gan lietas, lai tās darbotos, gan lietas, lai uz tām iedarbotos”. Un svarīgi ir arī tas, ka tikumiskā rīcības brīvība ir dievišķi radīts „neatkarīgas rīcības spēks”, kas mūs kā Dieva bērnus pilnvaro — kļūt par tādiem, kas rīkojas, un nebūt vienkārši tādiem, ar kuriem rīkojas.
Tas Kungs sniedza Ēnoham norādījumus tieši par šo doktrīnas aspektu.
„Skaties šos savus brāļus; viņi ir Manu roku darbs, un Es devu tiem viņu zināšanas tajā dienā, kad Es radīju tos; un Ēdenes dārzā devu Es cilvēkam viņa rīcības brīvību;
un taviem brāļiem esmu Es sacījis un arī devis pavēli, ka viņiem ir jāmīl citam citu un ka viņiem ir jāizvēlas Mani, viņu Tēvu.”
Lūdzu, ņemiet vērā, ka būtiskākie mērķi, lai īstenotu rīcības brīvību, ir mīlēt citam citu un izvēlēties Dievu. Ņemiet vērā, ka mums ir pavēlēts, — nevis tikai pamācīts, mudināts vai ieteikts — bet gan pavēlēts izmantot savu rīcības brīvību, lai vērstos pie citiem, mīlētu cits citu un izvēlētos Dievu.
Ir iemesls, kāpēc pazīstamajai dziesmai „Rīkojies taisnīgi” ir šāds nosaukums. Mēs neesam svētīti ar tikumisko rīcības brīvību, lai darītu visu, ko vēlamies un kad vien vēlamies. Tā vietā, saskaņā ar Tēva ieceri, mēs esam saņēmuši tikumisko rīcības brīvību, lai meklētu mūžīgo patiesību un rīkotos saskaņā ar to. Tā kā mēs „rīkoja[mies] paši”, mums ir „dedzīgi jānododas labai lietai un daudz kas jādara pašiem pēc savas brīvas gribas, un jāīsteno daudz taisnīguma”.
Tikumiskās rīcības brīvības ārkārtīgi svarīgā nozīme ir izcelta Svēto Rakstu stāstā par pirmsmirstīgo padomi. Lucifers sacēlās pret Tēva ieceri, un, kas ir zīmīgi, viņa nepakļaušanās bija vērsta tieši uz tikumiskās rīcības brīvības principu.
„Tādēļ, tāpēc ka Sātans sacēlās pret Mani un mēģināja iznīcināt cilvēka rīcības brīvību, … Es liku, lai viņš tiktu nogāzts.”
Pretinieka savtīgais plāns bija atņemt Dieva dēliem un meitām sevis pārvaldīšanas dāvanu, ar kuru viņi paši varētu rīkoties taisnīgumā. Viņa nolūks bija tāds, lai Debesu Tēva bērni kļūtu par objektiem, kurus var tikai izrīkot.
Zeme tika radīta kā vieta, kur varētu pārbaudīt, vai Debesu Tēva bērni „ darīs visu, ko Tas Kungs, viņu Dievs, tiem pavēlēs”. Galvenais Radīšanas un mūsu tikumiskās rīcības brīvības mērķis ir noskaidrot, vai jūs un es veiksim izvēles un rīkosimies tā, lai kļūtu par tādiem, kādiem Tas Kungs mūs aicina kļūt. Kā to ir paziņojis prezidents Nelsons: „Dievs, mūsu Debesu Tēvs, vēlas, lai jūs izvēlētos nākt mājās pie Viņa. Viņa mūžīgās izaugsmes iecere nav sarežģīta, un tā ciena jūsu rīcības brīvību.”
Mūsu cerība un lielākā vēlme ir celestiālā godība kopā ar savām ģimenēm Debesu Tēva un Viņa Mīļotā Dēla, Tā Kunga Jēzus Kristus, klātbūtnē. Šī un daudzu citu iemeslu dēļ prezidents Nelsons mūs ir aicinājis „domāt celestiāli”.
Tagad uzmanieties. Vieglā lietošana, šķietamā precizitāte un ātrais atbildēšanas laiks, kas raksturīgs mākslīgajam intelektam, var radīt potenciāli vilinošu, atkarību izraisošu un nomācošu ietekmi uz mūsu tikumisko rīcības brīvību. Tā kā mākslīgais intelekts ir ietērpts zinātniskā progresa ticamības un solījumu apmetnī, mēs lētticīgi varam padoties vilinājumam — nodot mūsu dārgo tikumisko rīcības brīvību tehnoloģijai, kas spēj domāt tikai telestiāli. Tā darot, mēs varam pakāpeniski mainīties un pārtapt no tādiem, kas rīkojas, uz tādiem, ar kuriem izrīkojas. Un mēs varam neapzināti palīdzēt Luciferam sasniegt šajā mirstīgajā dzīvē to, ko viņš nespēja paveikt pirmsmirstīgajā dzīvē.
Patiesība ir zināšanas par lietām, kādas tās īstenībā ir. Mākslīgais intelekts nevar imitēt, atdarināt vai aizstāt Svētā Gara ietekmi mūsu dzīvē. Lai arī cik zinoša un izsmalcināta mākslīgā intelekta tehnoloģija galu galā kļūtu, tā vienkārši nekad nevarēs sniegt liecību par Tēvu un Dēlu, atklāt patiesību par visu vai iesvētīt tos, kuri būs nožēlojuši grēkus un kristījušies.
Patiesība ir zināšanas par lietām, kādas tās īstenībā būs. Ja mēs būsim gudri, saglabāsim un pielietosim savu tikumisko rīcības brīvību, lai mīlētu Dievu un kalpotu saviem brāļiem un māsām, un ņemsim Svēto Garu par savu pavadoni, mēs varēsim izvairīties no maldināšanas un gūsim garīgo labklājību šajā izaicinājumu un svētību pilnajā laikā, kurā mēs dzīvojam.
Taisnīgs darbs
Izpratne par Debesu Tēva laimes ieceri mums palīdz saprast, ka garīgajai izaugsmei ir nepieciešams taisnīgs darbs.
Kā Dieva dēls vai meita „katrs [no mums] ir apveltīts ar dievišķu dabu un sūtību”, un mēs esam no Viņa mantojuši garīgās spējas. Mūsu Debesu Tēvs un Viņa Mīļotais Dēls ir Radītāji, un Viņi ir uzticējuši mums šajā mirstīgajā dzīvē daļiņu no Sava radīšanas spēka. Mūsu īpašā spēja strādāt un radīt ir garīgi nozīmīga tieši tādēļ, ka tā ir Tēva ieceres centrā un ir viena no mūsu dievišķā potenciāla augstākajām izpausmēm.
Prezidents Tomass S. Monsons paskaidroja: „Dievs atstāja šo pasauli nepabeigtu, lai [vīrieši un sievietes] varētu strādāt, uz tās pielietojot savas prasmes. Viņš atstāja elektrību mākonī, naftu zemes dzīlēs. Viņš atstāja upes bez tiltiem, mežus neizcirstus un pilsētas neuzceltas. Dievs dāvā [mums] izaicinājumu — neapstrādātus materiālus, un nevis vieglumu, kas nāk līdz ar pabeigtām lietām. Viņš atstāj mums neuzzīmētas gleznas, neizdziedātas dziesmas un neatrisinātas problēmas, lai mēs varētu uzzināt radīšanas prieku un godību.”
Tikumiskā rīcības brīvība, kļūšana par tādu, kas rīkojas, un taisnīgs darbs — šie aspekti ir saistīti patiesi spēcīgā veidā. Piemēram, padomājiet par ticības Jēzum Kristum definīciju, kā tā ir rakstīta Lectures on Faith (Lekcijās par ticību):
„Ticība [Kristum ir] pirmais no atklātās reliģijas principiem, … visa taisnīguma pamats … un visu saprātīgo būtņu rīcības princips.”
Garīgā dāvana — ticība Kristum — ietver mūsu rīcības brīvības pielietošanu, lai rīkotos un Viņam sekotu, dzīvotu saskaņā ar Viņa mācībām, ievērotu Viņa baušļus, sasaistītos ar Viņu caur derībām, paļautos uz Viņa solījumiem un pazemībā pieņemtu Viņa gribu un noteikto laiku mūsu dzīvē. Ir būtiski rīkoties saskaņā ar Glābēja pasludināto doktrīnu un pareizajiem principiem, jo „ticība bez darbiem ir nedzīva”.
Lekcijās par ticību mēs arī uzzinām, ka „ticība nav tikai rīcības princips, bet arī spēka princips … kā debesīs, tā arī virs zemes”. Ticība Jēzum Kristum vienmēr noved pie taisnīgiem darbiem, kas vairo mūsu garīgās spējas un spēku.
Tamdēļ uzticīgie Kristus mācekļi ir strādnieki, kuri dedzīgi iesaistās, „jo viņos ir spēks, ar ko viņi rīkojas paši”. Uzticīgie mācekļi pastāvīgi un apzinīgi, atbilstoši savām individuālajām spējām un apstākļiem, rīkojas paši, kaut ko paveicot vai radot viņu laicīgās un garīgās dzīves aspektos un kalpojot citiem.
Izpratne par to, ka ticība Glābējam ir rīcības un spēka princips, norāda uz nepārtrauktu taisnīga darba modeli, kas ir fundamentāla paļaušanās un uzticēšanās Viņam, kā arī mācīšanās un izaugsmes avots. Šo svarīgo iemeslu dēļ darbam ir būtiska loma mūsu garīgajā attīstībā.
Prezidents Ezra Tāfts Bensons mācīja: „Mūsu evaņģēlijs ir darba evaņģēlijs — mērķtiecīgs, nesavtīgs, īstenots patiesas Kristus mīlestības garā. Tikai tā mēs varam augt un iegūt dievišķas īpašības. Tikai tā mēs varam kļūt par vērtīgiem darbarīkiem Tā Kunga rokās.”
Vienas no manām lielākajām bažām ir tādas, ka pārmērīga paļaušanās uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām novedīs mūs pie slinkuma un paviršības garīgajā ziņā, un mēs zaudēsim svētības, kas ir iespējamas, pateicoties taisnīgam darbam.
Es prātoju, cik dievkalpojuma uzstāšanās un Svētdienas skolas, priesterības un Palīdzības biedrības stundas nākamajā svētdienā būs mākslīgā intelekta ģenerētas. Mēs varam izteikt vienkāršu pavēli savai digitālajai ierīcei, pagaidīt dažas sekundes vai minūtes un, re — jums ir tas, kas ir nepieciešams. Bet vai jums tiešām ir tas, kas ir nepieciešams?
Es ticu, ka mākslīgais intelekts var pienācīgi palīdzēt apkopot informāciju, kritiski izturēties pret mūsu domāšanu, novērtēt mūsu rakstīšanas stilu un paātrināt iteratīvo mācīšanās procesu „rindiņu pēc rindiņas [un] priekšrakstu pēc priekšraksta”. Taču dievišķās spējas — radīt un strādāt — pieder tikai un vienīgi katram no mums kā Dieva dēliem un meitām. Ar mākslīgā intelekta palīdzību mēs bez šaubām varam ģenerēt un radīt brīnišķīgu saturu dievkalpojuma runai. Taču mērķis nav tikai radīt vai prezentēt iespaidīgu saturu, bet gan strādāt un kļūt par tādiem, kādus Dievs vēlas un ilgojas mūs redzēt.
Es personīgi neizmantoju šo tehnoloģiju, lai ģenerētu vai radītu melnrakstu savām runām, rakstiem vai citu projektu saturam. Tām jābūt manām uzcītīgajām pūlēm, manam radošajam darbam, bet, pats svarīgākais — maniem centieniem būt atvērtam Svētā Gara iedvesmai.
Taču es izmantoju šo tehnoloģiju, lai kritiski palūkotos uz savu darbu. Piemēram, kad es pabeidzu rakstīt šo uzrunu, ko tagad jums sniedzu, es palūdzu kādai mākslīgā intelekta lietotnei izanalizēt un raksturot šīs uzrunas toni, kas paredzēta pasaules mēroga jauno pieaugušo auditorijai, kuri ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi. Lūk, atsauksmes, ko es saņēmu:
„Šīs runas tonis ir svinīgs un pamācošs, jo tās autors smeļas Svēto Rakstu atsaucēs un personīgajā pieredzē, lai mācītu par to, cik svarīgi ir atšķirt garīgās patiesības no pasaulīgajām ilūzijām. Šī runa ir arī cerības pilna un iedrošinoša, jo autors aicina jaunos pieaugušos tiekties pēc atklāsmes un sekot Glābēja piemēram viņu ikdienas dzīvē. Runas mērķis ir iedvesmot savus klausītājus uz ticību un rīcību, kā arī brīdināt viņus par briesmām, ko rada Sātana meli.”
Pamatojoties uz šo pārskatu, es veicu dažas izmaiņas, kas, cerams, uzlaboja vispārējo vēstījumu.
Mani dārgie brāļi un māsas, lūdzu, vienmēr atcerieties: mums nevajadzētu pārdot savu garīgo pirmdzimtību, kas ir „[zināšanas par] radīšanas prieku un godību”, iemainot to pret tehnoloģiju „virumu”.
„Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.
Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.”
Pļaujas likums ir patiess — kā vakar, tā šodien un mūžīgi.
Lai turpinātu nepārtraukti pievērsties Tam Kungam, ir nepieciešams mērķtiecīgs, ilgtspējīgs un taisnīgs darbs. Mums ir jācenšas būt par tādiem, kuri pielieto ticību Glābējam un rīkojas, kā arī izvairās no tā, lai kļūtu tādi, ar kuriem izrīkojas.
Vienmēr atcerieties: lai kļūtu par uzticīgu mācekli, ir nepieciešams mērķtiecīgs, ilgtspējīgs un taisnīgs darbs. Mums ir jācenšas būt par tādiem, kuri pielieto ticību Glābējam un rīkojas, kā arī izvairās no tā, lai kļūtu tādi, ar kuriem izrīkojas.
Personīgajai atklāsmei ir nepieciešams mērķtiecīgs, ilgtspējīgs un taisnīgs darbs. Mums ir jācenšas būt par tādiem, kuri pielieto ticību Glābējam un rīkojas, kā arī izvairās no tā, lai kļūtu tādi, ar kuriem izrīkojas.
Lai pienācīgi tiektos pēc Gara dāvanām, ir nepieciešams mērķtiecīgs, ilgtspējīgs un taisnīgs darbs. Mums ir jācenšas būt par tādiem, kuri pielieto ticību Glābējam un rīkojas, kā arī izvairās no tā, lai kļūtu tādi, ar kuriem izrīkojas.
Skaidrības labad jāsaka, ka mēs nevaram nopelnīt vai pretendēt uz Dieva svētībām tikai ar saviem individuālajiem darbiem. Dieva griba un Viņa laiks nosaka, kā un kad mēs saņemsim Viņa sirsnīgo žēlastību. Taču jums un man ir garīgais pienākums — pašiem strādāt, radīt un mācīties.
Apsolījums un liecība
Brīdinājuma balss, kādā es runāju 2009. gadā bija nopietna, uzstājīga un steidzama, jo tehnoloģiju radītais apdraudējums un iespējas, par kurām mēs runājam, toreiz tikai sāka parādīties. Tas bija toreiz.
Brīdinājuma balss, kādā es runāju šodien ir daudz nopietnāka, uzstājīgāka un steidzamāka, jo tehnoloģiju radītais apdraudējums un iespējas, par kurām mēs runājam, šobrīd ir visur un vienmēr. Tas ir tagad.
Svētais Gars liecina par patiesību. Jūs un es esam atbildīgi par to, lai Svētais Gars vienmēr varētu apliecināt patiesumu un autentiskumu visam, ko mēs sakām un ar ko dalāmies, gan formā, gan saturā. Apsolījums katram no mums ir tāds, ka mēs varam iemācīties pareizi izmantot šo tehnoloģiju ar Svētā Gara spēka sniegtajām norādēm, aizsardzību un brīdinājumiem.
Es svētīju jūs un apsolu, ja mēs „[griezīsimies] pie [Glābēja] katrā domā” un tieksimies pēc Svētā Gara klātbūtnes, mēs būsim svētīti, staigājot Tā Kunga Gara lēnprātībā un iemantojot Viņā mieru. Un mēs nešaubīsimies, nebaidīsimies un atpazīsim patiesību it visā, mēs pat redzēsim „lietas tādas, kādas tās patiesībā ir”.
Es liecinu par to, ka Debesu Tēvs dzīvo un Viņš ir diženās laimes ieceres autors. Es liecinu par to, ka Jēzus Kristus ir Tēva Vienpiedzimušais un Mīļotais Dēls. Un es liecinu, ka Viņš ir augšāmcēlies. Viņš dzīvo. Viņš ir mūsu Pestītājs un mūsu Glābējs. Un es liecinu, ka mēs esam svētīti ar to, ka dzīvojam ievērojamā laikā — evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā. Es priekpilni liecinu par šīm patiesajām mācībām Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.