Pionieri katrā zemē
Olga Šnederflera
Pirmā tempļa matrone no Čehoslovākijas
Olga zināja, ka kādu dienu dosies uz templi.
Olga skatījās uz tempļa attēlu, kas karājās pie viņas sienas. Viņa nopūtās. Ja vien viņas ģimene varētu doties uz templi! Bet tuvumā nebija neviena tempļa, un izbraukt no savas valsts bija pārāk sarežģīti.
Olga tika kristīta pirms dažiem gadiem. Bet tolaik misionāri bija spiesti pamest valsti. Baznīcas locekļiem vairs neļāva apmeklēt Baznīcu. Viņi pat nedrīkstēja runāt ar citiem par savu ticību.
Olga joprojām turpināja dzīvot pēc evaņģēlija. To darīja arī viņas vīrs Jirijs. Viņi lūdza un lasīja Svētos Rakstus. Viņi noturēja mājvakarus un mācīja savus bērnus. Svētdienās viņi savā mazajā dzīvoklītī noturēja Svētā Vakarēdiena sanāksmi. Pie sienām viņi piekarināja daudzus tempļa attēlus.
Un, kad Olga un viņas ģimene jutās vientuļi, viņi atcerējās, ka visā pasaulē ir tūkstošiem Baznīcas locekļu.
Kādu dienu notika kaut kas aizraujošs. Prezidents Rasels M. Nelsons, Svētdienas skolas vispārējais prezidents, ieradās apmeklēt viņu valsti. Olga smaidīja, paspiezdama prezidenta Nelsona roku. Tad viņš deva viņai īpašu solījumu. „Māsa, kādu dienu jūs apmeklēsit templi.”
Olga sajuta sirdī siltumu. „Paldies!” viņa nočukstēja.
Pagāja mēneši. Pēc tam gadi. Olga ar ilgām skatījās uz tempļa attēliem, kuri karājās pie sienām. Doties uz templi šķita neiespējami!
Pēc četriem gadiem Olgu un Jiriju uzaicināja doties uz vispārējo konferenci Soltleiksitijā, Jūtas štatā, ASV. Olga uztraucās, ka viņi nevarēs turp nokļūt. Viņu valstī vēl aizvien bija sarežģīti apstākļi. Lai ceļotu, bija nepieciešams sakārtot daudzus dokumentus. Bet kaut kā viss nokārtojās. Olga sajuta patīkamu satraukuma sajūtu vēderā, kad viņu lidmašīna pacēlās lidojumam uz ASV. Bija noticis brīnums!
Olga kopā ar Jiriju devās uz konferenci un klausījās pravieti. Viņi apskatīja Tempļa skvēru un devās uz apmeklētāju centru. Taču vislabākais no visa bija tempļa apmeklējums!
Ģērbusies baltās drēbēs, Olga sajutās gluži kā debesīs, noslēdzot īpašās derības ar Dievu. Viņa arī tika saistīta ar Jiriju. Prezidenta Nelsona apsolījums piepildījās!
Olga ar Jiriju atgriezās mājās. Laikam ejot, valstī daudzas lietas sakārtojās. Beidzot viņi varēja apmeklēt baznīcu, un misionāri varēja atkal mācīt.
Kādu dienu iezvanījās telefons. Tas bija prezidents Tomass S. Monsons. Viņš aicināja Olgu kļūt par Freibergas Vācijas tempļa matroni. Jiriju aicināja par tempļa prezidentu.
Stāvot savā garajā, baltajā kleitā Freibergas templī, Olga smaidīja. Kādreiz šķita, ka templis ir ļoti tālu. Taču tagad viņa varēja tur būt katru dienu! Tas bija brīnišķīgs sapņa piepildījums.