Svarīgais viesis
Autori dzīvo Dāresalāmā, Tanzānijā, un Jūtā, ASV.
Kā Amons var palīdzēt savai ģimenei uzņemt viņu svarīgo viesi?
„Izveidojiet namu … kārtības namu, Dieva namu” (Mācības un Derību 88:119).
Bija sestdienas pēcpusdiena. Amons vēlējās izklaidēties.
„Mammu,” viņš teica, „vai drīkstu iziet ārā paspēlēties?”
„Vispirms tev jāsatīra sava istaba,” atbildēja mamma.
„Bet, mammu,” sacīja Amons, „vai mana istaba nevar pagaidīt?”
„Mēs vēlamies uzaicināt kādu svarīgu viesi. Tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu māja būtu tīra un kārtīga.”
„Svarīgu viesi?” Amons atkārtoja. „Mūsu mājās?”
„Jā, un tu vari palīdzēt viņu ieaicināt,” teica mamma. „Tāpēc ej un sakārto savu istabu.”
Amons bija sajūsmā. Viņam patika uzņemt viesus. Viņš prātoja, kas būs viņu viesis? Mērs? Skolas direktors? Varbūt tas būs bīskaps?
Amons aizgāja uz savu istabu. Vispirms viņš uz grīdas atrada savas netīrās zeķes. Viņš ielika tās netīrās veļas grozā. Pēc tam Amons nolika savas skolas grāmatas uz galda. Viņš vēlējās, lai viesis zina, ka viņam patīk apgūt jaunas lietas.
Amona lielā māsa Andžela iegāja viņa istabā. „Ko tu dari?” viņa vaicāja.
„Mamma teica, ka pie mums ieradīsies svarīgs viesis,” atbildēja Amons. „Viņa lūdza, lai es palīdzu sagatavoties viņa uzņemšanai.”
Viņi abi devās pie mammas, kas bija pie durvīm.
„Ko vēl mēs varam izdarīt, lai sagatavotos?” Amons teica. „Mēs vēlamies, lai mūsu svarīgais viesis justos laipni gaidīts.”
„Vai jums ir kādas idejas?” pajautāja mamma.
„Mēs varam pateikt karibu,” Amons sacīja. Svahili valodā tas nozīmē: „Jūs esat laipni gaidīts mūsu mājā. Jūs esat aicināts runāt.”
„Mēs varam klausīties,” sacīja Andžela. „Klausīties ir svarīgi.”
„Tās ir labas idejas,” teica mamma. „Redzēsim, ko teiks Baba (tētis), kad viņš ieradīsies mājās.”
Stundas laikā ieradās Baba.
Amons gaidīja. „Mamma teica, ka mēs ielūdzām svarīgu viesi pie mums uz mājām. Mēs visi gatavojamies.”
Baba pasmaidīja. „Man prieks par to. Nāc. Apsēdies. Parunāsim. Andžela, lūdzu, nāc arī tu.”
Kad viņi visi sanāca kopā, Baba teica: „Mēs ar mammu runājām par mūsu īpašo viesi un to, ko mēs varam darīt, lai viņš justos gaidīts. Vispirms es pateikšu, kurš ir mūsu viesis. Tas ir Svētais Gars. Viņš ir viens no svarīgākajiem visiem.”
Amons ar Andželu saskatījās. Tas nebija tas, ko Amons gaidīja!
„Un Viņš ir viesis, kuru mēs varam aicināt būt kopā ar mums visu laiku,” sacīja mamma. „Andžela, pēc savām kristībām tu tiki konfirmēta. Un tu saņēmi dāvanu. Vai atceraties, ko Baba teica svētības došanas laikā?”
„Viņš teica, lai es saņemu Svēto Garu.”
„Tieši tā,” apstiprināja mamma. „Tu tiki aicināta saņemt Svēto Garu. Tātad, Amon, kad es teicu, ka tu vari palīdzēt Viņu ieaicināt, ko es ar to domāju?”
Amons domāja. Viņš bija iecerējis uztaisīt kartīti, lai uzaicinātu viņu viesi. Bet kā viņš var uzaicināt Svēto Garu? „Es domāju, ka uzaicinu Viņu, kad daru tās lietas, kas liek Viņam justies gaidītam,” Amons teica.
„Tieši tā!” Baba apstiprināja. „Viens no veidiem, kā mēs varam Viņu ieaicināt, — satīrot un sakārtojot savu māju.”
„Vai tāpēc mamma gribēja, lai mēs sakārtojam savas istabas?” Amons jautāja.
„Jā!” atbildēja mamma. „Ko vēl mēs varam darīt, lai aicinātu Viņu būt kopā ar mums?”
„Mēs varam lūgt,” teica Amons. „Un lasīt Svētos Rakstus.”
„Mēs varam klausīties labu mūziku,” sacīja Andžela. „Mēs varam kopā dziedāt garīgās dziesmas.”
„Mēs varētu būt jauki un nestrīdēties,” piebilda Amons.
„Tieši tā,” apstiprināja Baba. „Kad mēs cenšamies darīt to, ko mācīja Jēzus Kristus, mēs aicinām Svēto Garu būt kopā ar mums. Un Viņš palīdzēs mūsu mājām kļūt par tādu vietu, kur mēs varam just mīlestību un mieru.”
Amons mirklīti padomāja. „Tev ir taisnība, Baba. Svētais Gars ir viens no vissvarīgākajiem viesiem!”
Marka Džermena ilustrācijas