Neliela papildu palīdzība
Klausīties par dinozauru kauliem būtu daudz interesantāk, nekā apmeklēt logopēdu.
„Aleks, tev ir laiks doties pie logopēda,” Dženkinsas jaunkundze teica.
Alekss nokāra galvu. Logopēdija bija īpaša nodarbība, ko viņam nācās apmeklēt. Viņam bija grūti izrunāt dažus vārdus un skaņas. Tādēļ viņam dažas reizes nedēļā bija jāvingrinās izrunā runas nodarbību laikā. Ikreiz, kad viņam nācās pamest ierastās nodarbības, viņš jutās tik apkaunots!
Viņš pacēla galvu un palūkojās uz skolotāju. „Vai es varētu to izlaist?” viņš nočukstēja. „Tikai šodien?”
Šodien uz Aleksa klasi bija jāatnāk Timonsa kungam, kurš stāstīs par dinozauriem. Timonsa kungs strādāja muzejā, kur bija milzum daudz foršu dinozauru kaulu. Viņš pat gatavojās atnest līdzi kādu tūkstošiem gadu senu kaulu! Alekss negribēja palaist to garām.
Dženkinsas jaunkundze pasmaidīja. „Tev tik un tā ir jādodas uz savu runas nodarbību. Taču tu vari paspēt atgriezties uz Timonsa kunga runas noslēgumu.”
Alekss centās viņai uzsmaidīt, taču nespēja. Viņš lēni devās uz logopēdijas klasi. Šajā nodarbībā viņi atkal un atkal vingrinājās vienas un tās pašas skaņas izrunāšanā. Mācīties par dinozauriem būtu bijis daudz interesantāk.
„Es neciešu šo muļķīgo skaņu izrunāšanu,” viņš teica savai logopēdei. „Es jūtos kā bēbis.”
„Tu nebūt neesi mazulītis,” viņa teica. „Mums visiem kādreiz ir nepieciešama neliela papildu palīdzība. Vai tu zini, ka arī es tavā vecumā apmeklēju logopēdu?”
Tas palīdzēja Aleksam justies nedaudz labāk. Pārējo nodarbības laiku viņš cītīgi vingrinājās skaņu izrunāšanā.
Atgriežoties Dženkinsas jaunkundzes klasē, Alekss pamanīja, ka viņa draudzene Kortnija dodas projām.
„Kurp tu dodies?” viņš vaicāja.
Kortnija nodūra skatienu. „Man ir grūtības ar lasīšanu. Man ir jādodas uz īpašu lasīšanas nodarbību.” Kortnija izskatījās nokaunējusies.
„Hei, tas nekas,” Alekss teica. „Es tikko atgriezos no savas runas nodarbības. Es visu šo laiku pavadīju, atkal un atkal izrunājot vienu un to pašu skaņu.” Alekss sarauca degunu.
„Vai tiešām?”
Viņš pamāja ar galvu. „Es apmeklēju logopēdu jau divus gadus.”
„Kā tas nākas, ka es par to nezināju?” Kortnija jautāja.
Alekss paraustīja plecus. „Es nevienam to neesmu teicis. Es baidījos, ka citi par mani smiesies.”
„Es nekad par tevi nesmiešos,” Kortnija teica. „Man prieks, ka tu atgriezies laikus, lai apskatītu dinozaura kaulu. Tas tik tiešām ir foršs!” viņa piekrītoši pamāja ar galvu. „Man tagad jāiet. Tiksimies vēlāk!”
Drīz vien Alekss uzzināja, ka viņi ar Kortniju nav vienīgie, kuri apmeklē īpašās nodarbības. Tomijs apmeklēja nodarbības, kas palīdzēja attīstīt sociālās prasmes. Un Bekija darbojās ar īpašu skolotāju, lai pēc gūtā savainojuma stiprinātu roku.
Tagad, domājot par savām runas nodarbībām, Alekss vairs nejutās tik slikti. Viņš gribēja palīdzēt arī citiem bērniem justies labāk. Viņš vingrinājās lasīšanā kopā ar Kortniju un pusdienlaikā aprunājās ar Tomiju. Ikvienam dažkārt ir nepieciešama neliela papildu palīdzība, un tas nav slikti!
Man tiek sniegta papildu palīdzība lasīšanā.
Man tiek sniegta papildu palīdzība sociālo prasmju attīstīšanā.
Man tiek sniegta papildu palīdzība, lai stiprinātu manu roku.
Marka Robisona ilustrācijas