Īpašā grāmata
„Tagad ir tava kārta lasīt, tēt!” Bernīse teica. Viņa atvēra Svētos Rakstus. Maman (mamma) un tētis apsēdās viņai līdzās uz dīvāna.
Tētis nolasīja pirmo pantu. „Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus.”
„Es zinu, ka Viņš mīl Savus bērnus,” Bernīse atkārtoja.
„Tomēr,” tētis turpināja, „es nezinu visu lietu nozīmi.”
Tomēr bija grūts vārds. Bernīse vēl nemācēja lasīt, un viņa vēl nezināja visu vārdu nozīmi. Taču viņai ļoti patika atkārtot dzirdētos vārdus, kad viņi ar ģimeni kopīgi lasīja Svētos Rakstus.
Nākamajā dienā, kad pienāca Svēto Rakstu lasīšanas laiks, tētis bija sagatavojis kādu pārsteigumu. „Man tev ir kaut kas īpašs,” viņš teica. Viņš iedeva Bernīsei grāmatu. Uz tās vāka bija attēloti cilvēki un laiva.
„Vai tā ir domāta man?” Bernīse vaicāja. Viņa cieši piespieda grāmatu sev klāt.
„Tā ir tev,” tētis teica. „Ieskaties tajā!”
Bernīse atvēra grāmatu. Viņa iepleta acis. Tur bija tik daudz krāsainu attēlu.
„Kāds ir tās nosaukums?” Bernīse jautāja.
Tētis norādīja uz vārdiem, kas bija rakstīti uz vāka. „Mormona Grāmatas stāsti,” viņš teica.
Bernīse vilka ar pirkstu pa vārdiem, kas bija uz vāka. „Mormona Grāmatas stāsti,” viņa atkārtoja.
„Tur ir tie paši stāsti, ko mēs lasām Svētajos Rakstos,” maman teica.
Bernīse norādīja uz vienu no attēliem. „Kas ir šis cilvēks?” viņa jautāja.
„Hmm. Vai tu redzi loku un bultas?” maman vaicāja.
Bernīse pamāja ar galvu.
„Vai tu atceries, kā mēs lasījām par kādu, kuram bija salūzis loks?” jautāja tētis.
„Tas ir Nefijs?” Bernīse atjautāja.
„Jā, tas ir Nefijs,” tētis atbildēja.
Bernīse pasmaidīja. „Paldies, tēt! Paldies, maman! Man ļoti patīk šī grāmata.”
Katru vakaru Bernīse kopā ar maman un tēti lasīja savu Svēto Rakstu grāmatu. Viņa norādīja uz attēliem. Viņa iemācījās izteikt dažus grūtus vārdus. Un viņa iemācījās pati izlasīt dažus vienkāršus vārdus!
Svēto Rakstu lasīšana viņu iepriecināja. Viņa priecājās, ka var tos lasīt kopā ar maman un tēti!
Ādama Rekorda ilustrācija