„Kristus miers izskauž naidu”, Jauniešu spēkam, 2021. g. nov.
Svētdienas rīta sesija
Kristus miers izskauž naidu
Fragmenti
Jēzus Kristus paskaidroja, ka tā nav Viņa mācība — „uzkūdīt cilvēku sirdis ar dusmām vienam pret otru; bet [Viņa] mācība [ir], ka tādas lietas ir jāatmet” [3. Nefija 11:28–30]. …
Pēc Glābēja apmeklējuma Amerikas kontinenta iedzīvotāji bija vienoti. … Atšķirīgo viņos aizēnoja viņu vienotā mīlestība pret Glābēju, un viņi baudīja vienotību, būdami „Dieva valstības mantinieki” [4. Nefija 1:17]. Iznākums bija tāds, ka „nevarēja būt laimīgāku ļaužu, kas bija tikuši radīti ar Dieva roku” [4. Nefija 1:16].
Vienotība prasa piepūli. Tā pieaug, kad mēs savā sirdī izkopjam Dieva mīlestību un pievēršamies savai mūžīgajai sūtībai. Mūs vieno mūsu kopējā, primārā identitāte — tas, ka mēs esam Dieva bērni — un mūsu apņemšanās ievērot atjaunotā evaņģēlija patiesās mācības. Mūsu mīlestība pret Dievu un piederība Jēzus Kristus māceklībai raisa mūsos patiesas rūpes par citiem. …
Kad mūsu dzīvi ieskauj Kristus mīlestība, domstarpību gadījumā mēs izturamies lēnprātīgi, pacietīgi un laipni. Mēs vairs tik ļoti neraizējamies par savu personīgo jūtīgumu, kā par apkārtējo cilvēku jūtām. Mēs cenšamies samierināt un vienot. Mēs neiesaistāmies „apšaubāmās debatēs”, mēs netiesājam tos, ar kuriem neesam vienisprātis, un nemēģinām tos izsist no sliedēm. Tā vietā mēs pieņemam, ka tie, ar kuriem mēs neesam vienisprātis, dara labāko, ko var, atbilstoši savai dzīves pieredzei. …
Mans aicinājums ir būt drosmīgiem, izvirzot savu mīlestību pret Dievu un piederību Glābēja māceklībai augstāk par visiem citiem apsvērumiem. Ievērosim derību, kas raksturo mūsu māceklību, — tā ir derība būt vienotiem.