„Kā kļūt par īstu čempionu”, Jauniešu spēkam, 2023. gada marts.
Kā kļūt par īstu čempionu
Felipe ir viens no pasaulē labākajiem tādās cīņas mākslās kā karatē, džudo un JCM. Taču kalpošana misijā ir viņa prioritāte.
Šērlijas Brito fotogrāfijas
Felipe F. no Paras, Brazīlijā, nav parasts 18‑gadnieks. Viņš ir piedalījies profesionālās jauktās cīņas mākslas (JCM), džudo un karatē sacensībās. Un viņam tas diezgan labi padodas. Viņš ir uzvarējis starptautiskajās „Dzelzs vīra” JCM sacensībās. Viņš ir divkārtējs Paras štata čempions, Brazīlijas vicečempions un starptautiskais vicečempions džudo. Un viņš ir desmitkārtējs Paras štata čempions, desmitkārtējs Brazīlijas čempions, Dienvidamerikas čempions, Panamerikas čempions un trīskārtējs pasaules čempions karatē. Iespaidīgi!
Viņa veiksmes pamats
Felipe trenējas jau no septiņu gadu vecuma. Taču viņš uzskata, ka viņa panākumu atslēga ir Dievs. „Es vienmēr lūdzu Tā Kunga palīdzību,” viņš stāsta.
Pēdējā Panamerikas karatē čempionāta laikā Felipe nejutās sevišķi pašpārliecināts. Bet tad viņa tētis viņam iedeva priesterības svētību. „Pēc tam mans prāts kļuva mierīgāks, un tas man todien palīdzēja uzvarēt čempionātā. Pēdējos divos mačos, kuros uzvarēju, man bija atlikusi tikai viena sekunde. Ikvienam likās, ka tas ir neiespējami. Es veicu negaidītu kustību, kas man palīdzēja uzvarēt, un, manuprāt, tas notika, pateicoties mana tēva svētībai.”
Vairāku gadu gaitā viņa tētis ir devis viņam daudz svētību. Felipe zina, ka svētības saņemšana ne vienmēr nozīmē to, ka viņš uzvarēs, taču tic tam, ka Tas Kungs var viņam palīdzēt koncentrēties un pilnveidot savus talantus. „Tas man palīdz būt pārliecinātākam,” saka Felipe. „Es zinu — lai kāds būtu rezultāts, Tā Kunga roka ir bijusi ar mani.”
Arī visa viņa ģimene viņu ļoti atbalsta. Kādā JCM turnīrā Felipe redzēja savu ģimeni sēžam tribīnēs. „Viņi visi bija tur un mani uzmundrināja. Man trūka vārdu.” Viņš piebilda: „Es esmu ārkārtīgi pateicīgs par savu tēti un mammu, kuri man ir parādījuši pareizo ceļu.”
Felipe uzskata, ka iešana pa šo ceļu ir palīdzējusi viņam sportā. Viņa draugi bieži vien par viņu smējās, kad viņš nedarīja to pašu, ko viņi. Taču Felipe to nenožēlo. „Evaņģēlijs dāvā svētības, un tāpat palīdz gūt panākumus arī sportā! Tas, ka es neeju uz ballītēm ar draugiem un ēdu pareizi, ietekmē rezultātu.”
Lēmums kalpot misijā
Tagad, 18 gadu vecumā, Felipem ir daudz iespēju. Viņš nesen tika aicināts trenēties prestižā JCM akadēmijā, un viņam ir piedāvājumi no menedžeriem visā pasaulē. Bet sākumā viņš vēlas kalpot misijā.
„Šī man bija viegla izvēle,” viņš saka. „Tas Kungs ir pirmajā vietā. Pārējais var pagaidīt, jo Viņš vienmēr tevi svēta, ja esi paklausīgs.”
Felipes vecākais brālis Juniors, kurš nesen atgriezās no misijas, bija viens no tiem, kurš viņu motivēja. Viņš teica Felipem, ka nav nekā labāka par kalpošanu misijā un ka viņš tajā dotos pat tad, ja citi censtos viņu pārliecināt par pretējo.
Un ir tādi cilvēki, kuri ir ieteikuši Felipem palikt. Daudzi viņa radinieki nav Baznīcas locekļi. „Viņi nesaprot, ka kalpošana misijā ir vērtīgāka par kļūšanu bagātam un slavenam. Es vienkārši cenšos mācīt evaņģēliju, kad rodas tāda iespēja,” stāsta Felipe. Viena no šādām iespējam noveda pie iespaidīgas misionāru pieredzes.
Nesen bija nomiris Felipes brālēns, un Felipes tēvocis sēroja par sava dēla nāvi. Felipe viņam pastāstīja par pestīšanas ieceri. Pēc tam viņa tēvocis viņu apskāva un atvainojās, ka bija ieteicis viņam nedoties misijā. „Viņš man pateica, ka man ir dota dāvana — aizkustināt cilvēku sirdis — un ka man ir jākalpo,” atceras Felipe. „Tas man bija īpašs brīdis — kāds, kurš nezināja, kas ir misija, saprata tās patieso mērķi.”
Felipes dzīvē ir bijuši tādi brīži, kad viņš nav bijis pārliecināts par kalpošanu misijā. „Es katru dienu lasu Svētos Rakstus, un kādu vakaru man radās lielas šaubas par savu izvēli. Es sāku domāt: „Vai man vajadzētu palikt un vēl kādu brīdi sacensties?” Taču tad es Mormona Grāmatā izlasīju, kā nefijieši sāka kļūt nepateicīgi un lepni. Jēkabs viņiem mācīja likt To Kungu pirmajā vietā. [Skat. Jēkaba 2:12–21.] Tobrīd šaubas par manu izvēli pagaisa.”
„Tagad es zinu, ko vēlos, un zinu, ka, atgriežoties no misijas, kaut kādā ziņā tikšu svētīts. Es varētu nodarboties ar JCM vai darīt ko citu, bet es zinu, ka Dievs mums dod to, kas mums ir vajadzīgs.”
Ikdienas lūgšanas spēks
Felipe ne vienmēr ir juties tik sajūsmināts un pārliecināts par misiju vai Baznīcu. „Manā dzīvē bija laiks, kad es nebiju spēcīgs evaņģēlijā, un man vienmēr šķita, ka man kaut kā trūkst,” viņš stāsta. „Vai jūs zināt kādu cilvēku, kurš vienkārši iet uz baznīcu, bet nedara neko citu? Tāds biju arī es.” Kad viņš bija aprunājies ar savu brāli un bīskapu par kalpošanu misijā, viņš nolēma sākt katru dienu lūgt un lasīt Svētos Rakstus.
„Es domāju, ka man palīdzēja ikdienas lūgšana. Es uzaugu Baznīcas locekļu ģimenē un kādu laiku netiecos pēc šīs sarunas ar Dievu, jo biju uzaudzis ticīgās mājās un domāju, ka ar to pietiek. Taču tagad es katru dienu tiecos pēc liecības.”
Čempions — pateicoties Tam Kungam
Felipe zina, ka pareizās izvēles ne vienmēr nesīs viņam uzvaru un nodrošinās to, ka viss notiek pēc viņa prāta. „Es atceros, kā devos uz kādām sacensībām, domājot, ka esmu sagatavojies, un zaudēju jau pirmajā raundā. Kādā citā reizē es tiku savainots un man bija jāpaliek mājās. Es atceros, ka agri pamodos un, skatoties griestos, prātoju, vai tas viss maz ir tā vērts. Dažkārt es vienkārši vēlējos pagriezties uz otriem sāniem un atkal aizmigt, tomēr es cēlos un devos trenēties. Būt par čempionu nenozīmē tikai izbaudīt uzvaras brīdi. Čempions ir tas, kurš sevi pārvar katru dienu, pārvar savas neveiksmes, pārvar pārbaudījumus.”
Glābējs kalpo par Felipes motivāciju grūtību pārvarēšanai it visos dzīves aspektos. „Ja mēs vēlamies kļūt tādi, kā Viņš, mums ir jādara tas, ko dara Viņš, vienmēr jācenšas būt nelokāmiem, stiprināt sevi un piedomāt pie tā, ko darītu Viņš. Cenšanās līdzināties Viņam iedvesmo mani manās ikdienas gaitās. Kad es redzu kaut ko tādu, ko varu sevī mainīt, es lūdzu Dievu un lūdzu piedošanu, vienmēr cenšoties būt labāks. Īsts čempions ir cilvēks, kurš, pieredzot daudzus kritienus, pat pēc vilšanās ceļas augšā un turpina doties uz priekšu.”
„Es esmu čempions, pateicoties Tam Kungam,” saka Felipe. „Es nezinu, kur es būtu, ja nebūtu Viņa. Taču es esmu pārliecināts, ka man nebūtu visa tā, kas man ir šobrīd. Dzīvošana saskaņā ar evaņģēliju ir padarījusi mani par čempionu gan dzīvē, gan sportā.”