„Apvienošanās vienā komandā”, Jauniešu spēkam, 2023. g. jūlijs
Apvienošanās vienā komandā
Šīs abas skolas laika sāncenses kļuva par draudzenēm mūža garumā.
Džefrija Bārkera Edvardsa fotogrāfijas
Māsai Dilai bija atlikušas tikai sešas misijas nedēļas Austrālijā, kad viņa uzzināja, ka pēdējās nedēļas pavadīs, kalpojot kopā ar māsu Tualu!
„Tas ir pēdējais, uz ko es būtu parakstījusies,” teic māsa Dila.
Māsa Dila un māsa Tuala bija saspēles vadītājas savu vidusskolu labākajās basketbola komandās Oklendā, Jaunzēlandē. Viņas bija sāncenses. Finālturnīros viņas bieži vien spēlēja viena pret otru, un tā nebija nekāda jaukā spēle.
„Lai sniegtu kaut nelielu ieskatu,” teic māsa Tuala, „mēs pametām laukumu ar skrambām un zilumiem.”
Māsa Dila un māsa Tuala pavadīja daudz laika, trenējoties un spēlējot basketbolu. „Basketbols bija visa mūsu dzīve,” teic māsa Dila.
Pēc vidusskolas absolvēšanas viņas abas sajuta iedvesmu kalpot misijā, lai gan neviena no viņām nekad iepriekš nebija saņēmusi šādu pamudinājumu.
Izvēles veikšana par labu kalpošanai
Māsas Tualas gadījumā savas gribas pieskaņošana Tā Kunga gribai prasīja laiku. „Man bija 21 gads, kad es pieņēmu lēmumu rīkoties saskaņā ar šo pamudinājumu,” viņa teic. „Es diezgan daudz ar to cīnījos, līdz nokļuvu lidmašīnā.”
Māsa Tuala ieradās Austrālijas misijā Covid-19 pandēmijas laikā, un, lai gan viņai ir gājis grūti, viņa ir ļoti pateicīga par to, ka ir izlēmusi kalpot.
„Es nevaru iedomāties, kā būtu, ja es būtu tā pati māsa Tuala, kāda biju 21 gada vecumā. Es patiešām jūtos tā, it kā būtu augusi.”
Māsa Dila saņēma „skaidru un tiešu” pamudinājumu kalpot misijā, saņemot savu patriarhālo svētību. Pēc kāda laika viņa nolēma rīkoties saskaņā ar šo pamudinājumu kalpot, jo „Tā Kunga griba vienmēr ir pareizais ceļš un vislabākā izvēle”. Pienāca aicinājums, un viņa sakravāja somas, lai kalpotu Austrālijā.
Apvienošanās vienā komandā … ieturot distanci
Tas vien, ka māsa Dila un māsa Tuala kalpoja tajā pašā misijā, nenozīmēja, ka viņas uzreiz kļuva par draudzenēm. Tā kā māsa Dila un māsa Tuala tik ilgi bija bijušas sāncenses, viņām joprojām bija grūti uzlūkot vienai otru jebkā citādi.
Patiesībā pirmajā dienā, kad māsa Tuala ieraudzīja māsu Dilu, viena no viņas pirmajām domām bija: „Es nezinu, vai viņai vajadzētu man iepatikties.”
Konflikta izbeigšana
Tā nu, kad māsa Tuala un māsa Dila tika norīkotas kopīgā kalpošanā, viņas pavisam noteikti jutās dīvaini.
Abām bija izveidojies viedoklis vienai par otru, pamatojoties uz to, kā viņas bija spēlējušas basketbola laukumā. Katra no viņām domāja, ka otra ir agresīva, konkurējoša un nejauka.
Taču, iepazīstot vienai otru, viss sāka mainīties. Māsa Dila saprata, ka māsa Tuala ir „pilnīgs pretstats” tam, par ko viņa vienmēr viņu bija uzskatījusi. „Viņa patiesībā ir ļoti mīloša personība — viena no mīlošākajām pāriniecēm, ar kuru es esmu kalpojusi,” teic māsa Dila.
Māsai Tualai bija līdzīga pieredze. Viņa nebija aptvērusi, ka viņas sāncensības jūtas pret māsu Dilu ir kļuvušas par „gluži neapzinātu konfliktu” viņas dzīvē.
Taču, kad viņa sāka saprast, kāda māsa Dila ir patiesībā, negatīvās konflikta un nosodījuma izjūtas nomainīja mīlestība un sapratne. Un, lai gan māsa Tuala domāja, ka māsa Dila ir klusa, viņa atklāja, ka „māsa Dila prot runāt”!
Savā jauniegūtajā draudzībā māsa Dila un māsa Tuala saprata, ka varbūt viņas tomēr nekad nav bijušas īstenas ienaidnieces.
„Basketbolā jūs savā prātā radāt domu, ka mums ir jāuzvar, un visas citas komandas ir ienaidnieces,” teic māsa Dila. „Un tad basketbols beidzas, un tu saproti — ak, viņas vairs nav ienaidnieces. Viņas droši vien nekad tā īsti nav bijušas ienaidnieces.”
Tagad māsa Dila un māsa Tuala saprot, ka viņas ir vienā un tajā pašā „komandā” — Dieva komandā.
Kristus pūļa vidū, Džūdita Mēra
Jēzus Kristus upuris ir paredzēts ikvienam
Abas māsas ir sajutušas Dieva roku viņu norīkojumā par pāriniecēm un zina, ka Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēks ir ļāvis viņām pieredzēt dziedināšanu un mainīties.
„Jēzus Kristus pienesa šo upuri, lai tas viss, kas iepriekš ir gājis greizi, varētu tikt dziedināts, vērsts par labu un uzlabots,” teic māsa Dila. „Mēs varam piedot. Mēs varam aizmirst. Mēs varam virzīties uz priekšu, un viss mainās.”
Māsa Tuala un māsa Dila tika ne vien dziedinātas pēc sava konflikta, bet arī iemācījās raudzīties uz citiem tā, kā viņas redz Dievs.
„Sākot kalpot un spējot ieraudzīt savu pārinieci un citus cilvēkus atšķirīgā gaismā, es sapratu, ka ikviena cilvēka stāstam ir nozīme,” teic māsa Tuala. „Un visiem ir nepieciešama Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana.”
Viņas iemācījās — lai gan tas var būt grūti, tomēr caur mīlestību divi cilvēki, kuri viens otru reiz uzskatīja par ienaidniekiem, var apvienoties.
„Nav svarīgi, kāds ir jūsu vecums un kāda ir jūsu etniskā piederība,” teic māsa Tuala, „vai jūs esat ateists vai reliģiozs cilvēks.
Ja es spēju sastrādāties ar cilvēku, ar kuru man patiesībā iepriekš nav bijušas nekādas lieliskās attiecības, un mēs abas spējam apvienoties viena galvenā mērķa sasniegšanai, tad to var arī citi cilvēki.”