Nelina N.

12 gadi, no Sofijas Bulgārijā

Tur, kur es dzīvoju, nav daudz Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu. Man bija jāgaida, kad tētis dos man atļauju kristīties, taču es to tik ļoti vēlējos! Katru dienu es lūdzu par to, lai viņš man atļautu kristīties.

Kādu dienu viņš man piezvanīja un pateica, ka drīkstu to darīt. Es biju ļoti priecīga! Es zināju, ka mana izvēle man palīdzēs sekot Kristus pēdās.

Būdama jauna Baznīcas locekle, es patiesi vēlējos kalpot, jo es nemitīgi redzēju, kā kalpo citi cilvēki. Es daudz lūdzu par to, lai Dievs man sūtītu kādu, kam kalpot. Reiz es naktī sapnī redzēju kādu sievieti metro, kurai bija nepieciešama palīdzība, jo viņa bija nokritusi no krēsla. Vēlāk mēs ar tēti braucām ar metro, un es redzēju, kā no krēsla nokrīt kāda sieviete. Tā bija tā pati sieviete, kuru redzēju sapnī! Man tā bija svēta pieredze — viņai palīdzēt.