„Pilots Tā Kunga pulkā”, Jauniešu spēkam, 2024. g. janv.
Pilots Tā Kunga pulkā
Lamāram F. no Īstmidlendas Anglijā ir lieli mērķi, kas palīdz viņam turpināt „augsto lidojumu” pat tad, kad neklājas viegli.
Fotogrāfijas izsniegusi Satomi Folketa
„Cik vien sevi atceros, es vienmēr esmu gribējis vadīt lidmašīnas,” saka 17 gadus vecais Lamārs F. Kad kāds draugs, ar ko Lamārs sadraudzējās, piedaloties ratiņkrēslu sacensībās, viņam pastāstīja par kādu britu labdarības organizāciju, kas palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iemācīties vadīt lidmašīnu, Lamārs ar lielu degsmi vēlējās pamēģināt.
Sapņi debesu augstumos
Viņš pieteicās divās labdarības programmās. Viena no tām — Jauniešu topošo pilotu programma (JTPP) — tika radīta īpaši jauniešiem, vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Šīs programmas un citas privātstundas vedina viņu soli tuvāk viņa lielajam mērķim — saņemt savu privātā pilota licenci.
Arī ģimene ir sniegusi viņam iedvesmu. Lamāra audžutēvs bija pirmais cilvēks, kurš raisīja viņā interesi par lidošanu, katru gadu vedot viņu uz gaisa parādēm. Vēlāk, kad četru gadu vecumā viņu adoptēja cita ģimene, Lamāra interese par aviāciju turpināja augt, noraugoties, kā viņa jaunais tētis cenšas iegūt pilota licenci. „Es smeļos iedvesmu no viņa un gribu kļūt par pilotu,” saka Lamārs. Tagad Lamāra tētis var lidot kopā ar viņu lidmašīnās ar vienu propelleri un piecām sēdvietām, ar ko Lamārs mācās lidot.
Lamāra vecāki (fotogrāfijā no abām pusēm) ir viņa lielākie atbalstītāji.
Pirmo reizi lidojot ar īstu lidmašīnu, Lamārs bija satraucies, mēģinot visu atcerēties. „Es noskaitīju īsu, klusu lūgšanu, pirms pacēlos gaisā, un ar mani viss bija kārtībā,” viņš stāsta. Tagad, kad viņš kaut ko lidojot piemirst, šīs mazās, klusās lūgšanas viņam palīdz paveikt to, kas ir nepieciešams. Pat ja viņa tētis neatrodas aizmugurējā sēdeklī, Lamārs zina, ka viņam vienmēr līdzās ir Debesu Tēvs.
Tā Kunga pulks
Lidošana nav vienīgais, kas liek Lamāra dvēselei priekā planēt. „Mani vienmēr ir interesējuši britu militārie spēki, sākot ar karalisko kronēšanu līdz pat bēru ceremonijām,” viņš stāsta.
„Savas invaliditātes dēļ es pats nevaru iestāties militārajos spēkos,” saka Lamārs. Taču viens no viņa iepriekšējiem Jauno vīriešu vadītājiem, kurš bija karavīrs, ir Lamāru iedrošinājis. „Viņš man vienmēr ir atgādinājis, ka man nav jākalpo pasaulīgajos militārajos spēkos, jo es jau esmu iesaukts Tā Kunga pulkā,” saka Lamārs. „Atrodoties Tā Kunga pulkā, es zinu — lai arī kas notiktu manā dzīvē un lai ko man nodarītu citi cilvēki, man blakus ir Jēzus Kristus.”
Brālis Beiliss, Lamāra Jauno vīriešu vadītājs, viņu iedvesmoja iestāties „Tā Kunga pulkā”.
Viņa apmeklētajā īpašo vajadzību koledžā Lamārs cenšas palīdzēt citiem sava vecuma jauniešiem pievienoties Tā Kunga pulkam, daloties ar viņiem evaņģēlijā. „Bieži vien cilvēki mani ignorē,” viņš stāsta, „taču citreiz viņi izrāda interesi. Dažu manu īpašo vajadzību dēļ tuvākajā laikā man nebūs iespējams kalpot pilna laika misijā. Taču es uzskatu, ka man nav nepieciešama vārda nozīmīte, lai būtu par misionāru!”
Tā kā Lamāra bīskapijā nav daudz jauniešu, lielākā daļa viņa draugu nav Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi. Skolā ne vienmēr ir viegli, it īpaši tādēļ, kā saka pats Lamārs, ka tur ir dikti daudz kārdinājumu. „Daudzi skolēni runā par nepiedienīgām lietām un klausās nepiedienīgu mūziku. Ikreiz, kad kaut kas tāds notiek, es vienkārši dodos prom uz citu telpu, kur tas nenotiek.”
Esiet stipri
Kad uzrodas kārdinājumi vai citi neizrāda interesi uzklausīt evaņģēliju, Lamārs tur augstā vērtē savu mīļāko rakstvietu: „Bet es un mans nams — mēs kalposim Tam Kungam.” (Jozuas 24:15.)
„Šī rakstvieta man ir palīdzējusi stingri turēties pie savas ticības Jēzum Kristum,” viņš stāsta. Tā ir īpaši nozīmīga Lamāram arī viņa ģimenes apstākļu dēļ. Kad Lamāram bija 10 gadi, viņa tēvs pārstāja apmeklēt baznīcu. „Es toreiz biju mazs, tāpēc līdz galam to neizpratu,” viņš stāsta. „Es centos viņu pārliecināt atgriezties. Taču esmu sapratis, ka tā tas nenotiek. Man ir jādod viņam laiks.”
Lamāram joprojām ir tuvas attiecības ar savu tēti, un viņš katru dienu tētim izrāda mīlestību, stāstot, kas notika baznīcā, vai pavadot laiku kopā ar viņu. „Viņš man ir mācījis, ka, par spīti tam, ko tu piedzīvo, tev ir vienmēr jābūt stipram.” Uzrunājot jauniešus, kuru ģimenes locekļi nav aktīvi Baznīcā, viņš piebilst: „Esiet stipri! Turieties pie savas ticības! Nepadodieties, lai kas arī notiktu!”
Vēršanās pie Kristus, kad klājas grūti
Lamārs ir radis drosmi Kristū arī citos personīgos pārbaudījumos. „Dažkārt mani pārņem visai smaga trauksme,” Lamārs stāsta. „Man šķiet, ka galvenā Persona, kas sniedz man drosmi turpināt censties, ir pats Jēzus Kristus. Viņš piedzīvoja tik daudz grūtību un tomēr turpināja pildīt savu misiju.”
Kad Lamāram gadās kāda sevišķi slikta diena, viņš bieži iztēlojas, ka Glābējs viņu iedvesmo, sakot: „Tu to vari! Tu vari izturēt pilnīgi visu!”
Tāpat viņš gūst spēku arī no savas mammas un tēta, saviem draugiem un citiem tuviem cilvēkiem. „Manā dzīvē bija laiks, kad es devos pa nepareizo ceļu,” Lamārs atzīst. Taču, pateicoties labai atbalsta sistēmai, viņš varēja atjaunot savu virzienu un stiprināt savu liecību par Jēzu Kristu.
„Es vēl joprojām veidoju savu liecību,” viņš stāsta, „taču ir tik brīnišķīgi — būt iekļautam Tā Kunga pulkā un būt piederīgam Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai. Man tas ļoti patīk.”
Viņa ceļojumā ir savi kāpumi un kritumi, taču Lamārs zina, kas ļauj viņam turpināt augsto lidojumu. „Lai ar kādiem pārbaudījumiem un problēmām tu saskartos, Debesu Tēvs vienmēr būs līdzās, jo tu Viņam rūpi un Viņš tevi mīl.”