Zināšanu meklēšana Svētā Gara vadībā
Mums ir jāiemācās saskatīt patiesību, balstoties ne tikai uz savu prātu, bet arī uz Svētā Gara kluso un mierīgo balsi.
Dārgie brāļi un māsas! Tas Kungs ir atkārtoti mums norādījis: „Meklējiet zināšanas, patiesi studējot un arī ar ticību.”1 Mēs varam saņemt gaismu un izpratni ne tikai pielietojot savu loģisko domāšanu, bet arī caur Svētā Gara vadību un iedvesmu.
Šis papildu zināšanu avots ne vienmēr ir bijis manas dzīves sastāvdaļa.
Mana dārgā sieva Irēna un es pievienojāmies Baznīcai pirms 31 gada, kad mēs vēl bijām jaunlaulātie. Mēs abi uzaugām Kolumbijā, bet dažus mēnešus pēc mūsu kāzām manas karjeras dēļ mēs pārcēlāmies uz Vāciju. Mēs bijām ļoti jauni, ar lielām cerībām un gaidām; tas mums bija īpaši aizraujošs un laimīgs laiks.
Kamēr es koncentrējos uz savu karjeru, Irēna juta, ka mēs saņemsim kādu vēsti no debesīm, nezinot kādā veidā un kad. Tāpēc viņa ļāva ienākt mūsu mājā dažādiem pārdevējiem, kas tirgoja enciklopēdijas, putekļsūcējus, pavārgrāmatas, virtuves ierīces utt., vienmēr gaidot šo unikālo vēstījumu.
Kādā vakarā viņa man teica, ka divi jauni vīrieši tumšos uzvalkos klauvēja pie mūsu durvīm un ka viņa sajuta pavisam skaidru un izteiktu pamudinājumu — ļaut viņiem ienākt. Viņi teica, ka vēlējās ar viņu runāt par Dievu, bet viņi atgriezīsies citreiz, kad arī es būšu mājās. Vai tas varēja būt gaidāmais vēstījums?
Viņi sāka mūs apciemot un viņu vadībā mēs lasījām Svētos Rakstus un sākām saprast Jēzus Kristus, mūsu Glābēja un Izpircēja, lielo nozīmi. Drīzumā mēs nožēlojām, ka tikām kristīti kā mazi bērni, jo tā nebija apzināta derība. Tomēr atkārtota kristīšanās arī nozīmētu kļūšanu par šīs jaunās Baznīcas locekļiem, tāpēc, pirmkārt, mums patiešām vajadzēja saprast visu par šo ticību.
Bet kā mēs varējām zināt, ka tas, par ko mūs māca misionāri attiecībā uz Mormona Grāmatu, Džozefu Smitu un pestīšanas ieceri, ir patiess? No Tā Kunga vārdiem mēs sapratām, ka mēs varētu „no viņu augļiem … tos pazīt”.2 Tāpēc ļoti sistemātiskā veidā mēs sākām pārbaudīt Baznīcu, meklējot šos augļus caur mūsu racionālā prāta skatījumu. Ko mēs redzējām? Nu, mēs redzējām:
-
Draudzīgus un laimīgus cilvēkus un brīnišķīgas ģimenes, kas saprata, ka mēs esam radīti, lai justu prieku šajā dzīvē, nevis tikai ciešanas un bēdas.
-
Baznīcu, kurā nebija algotu garīdznieku, bet kuras locekļi paši pieņēma uzdevumus un pienākumus.
-
Baznīcu, kurā Jēzus Kristus un ģimenes bija visa centrā, kurā tās locekļi gavēja vienu reizi mēnesī un ziedoja naudu, lai palīdzētu nabagiem un trūcīgajiem, un kurā tika veicināti veselīgi paradumi, mācot mūs atturēties no kaitīgām vielām.
Papildus:
-
Mums patika uzsvars uz personīgo izaugsmi, izglītību, smago darbu un pašpaļāvību.
-
Mēs uzzinājām par ievērojamo humānās palīdzības programmu.
-
Un mēs bijām pārsteigti par vispārējām konferencēm un brīnišķīgo mūziku, un dziļajiem garīgajiem principiem, ar ko tajās dalījās.
To visu redzot, mēs nevarējām atrast nevienu pašu vainu Baznīcai. Gluži pretēji, viss, ko mēs redzējām, mums ļoti patika. Tomēr mēs nevarējām izlemt kristīties, jo mēs gribējām pirms tam visu uzzināt.
Taču pat mūsu neizlēmībā Tas Kungs mūs pacietīgi gatavoja, Viņš mūs veidoja, un Viņš palīdzēja mums atklāt, ka mums vajadzētu iemācīties atšķirt patiesību ne tikai ar mūsu racionālo prātu, bet arī ar ļoti kluso un mierīgo Svētā Gara balsi, kas uzrunā īpaši mūsu sirdis.
Šī balss un sajūta, kas pēc tam sekoja, atnāca vienā vakarā pēc 10 mēnešu ilgām evaņģēlija studijām, kad mēs lasījām Mosijas 18. nodaļu: „Tā kā jūs vēlaties … nest viens otra slogus, … mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums, … ja tā ir jūsu sirds vēlēšanās, kas jums ir pret to, lai taptu kristīti Tā Kunga Vārdā?”3
Šis Rakstu fragments no Mormona Grāmatas stipri ietekmēja mūsu sirdis un dvēseles, un mēs pēkšņi sajutām un zinājām, ka tiešām nebija iemesla nekristīties. Mēs sapratām, ka šajos pantos minētās vēlmes bija arī mūsu sirds vēlmes un ka tieši tam ir īstā vērtība. Tās bija svarīgākas nekā visu lietu saprašana, jo mēs jau zinājām pietiekami daudz. Mēs vienmēr bijām paļāvušies uz mīlošā Debesu Tēva vadošo roku un bijām pārliecināti, ka Viņš turpinās mūs vadīt.
Tāpēc tajā pašā dienā mēs noteicām kristību datumu un visai drīz, beidzot, mēs nokristījāmies!
Ko mēs iemācījāmies no šīs pieredzes?
Pirmkārt, mēs iemācījāmies, ka varam pilnībā paļauties uz mīlošo Debesu Tēvu, kurš nepārtraukti cenšas mums palīdzēt kļūt par tādu cilvēku, par kādu Viņš zina, ka mēs varam kļūt. Mēs apstiprinājām Viņa vārdu dziļo patiesību, kad Viņš teica: „Es došu cilvēku bērniem rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur; un svētīti ir tie, kas paklausa Maniem priekšrakstiem, jo viņi mācīsies gudrību; jo tam, kas pieņem, Es došu vēl.”4
Otrkārt, mēs uzzinājām, ka papildus mūsu racionālajam prātam, cits zināšanu apguves aspekts var mums dot norādījumus un izpratni. Tā ir klusā un maigā Viņa Svētā Gara balss, kas uzrunā mūsu sirdis, kā arī mūsu prātus.
Man patīk salīdzināt šo principu ar mūsu spēju redzēt. Mūsu Debesu Tēvs mums ir devis nevis vienu, bet gan divas fiziskā ķermeņa acis. Lai pienācīgi redzētu, mums pietiek ar vienu aci, bet otrā acs mums sniedz citu perspektīvu. Kad abas perspektīvas tiek apvienotas mūsu smadzenēs, tās rada mūsu apkārtnē esošo trīsdimensiju attēlu.
Līdzīgi arī mums tiek doti divi informācijas avoti caur mūsu fiziskajām un garīgajām spējām. Mūsu prāts rada vienu izpratni caur mūsu fiziskajām sajūtām un caur mūsu domāšanu. Taču caur Svētā Gara dāvanu Tēvs mums ir devis arī otru perspektīvu, kas patiešām ir vissvarīgākā un patiesākā, jo tā nāk tieši no Viņa. Bet, tā kā Svētā Gara čuksti bieži ir ļoti smalki, daudzi cilvēki nenojauš par šo papildus avotu.
Kad šīs divas perspektīvas tiek apvienotas mūsu dvēselēs, viens pilnīgs attēls parāda patieso realitāti. Patiesībā, caur Svētā Gara papildus sniegto perspektīvu zināmi „uzskati”, kas tiek attēloti, pateicoties tikai mūsu domāšanai, var būt maldinoši vai acīmredzami kļūdaini. Atcerieties Moronija vārdus: „Ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu”.5
Būdams Baznīcas loceklis 31 gadu, esmu pieredzējis daudzas reizes, ka paļaušanās tikai uz mūsu racionālo prātu un garīgās izpratnes noliegšana vai ignorēšana, ko mēs varam saņemt caur Svētā Gara čukstiem un iespaidiem, līdzinās dzīvošanai ar vienu aci. Bet, pārnestā nozīmē runājot, mums patiesībā ir dotas „divas acis”. Tikai abu skatījumu apvienošanās var dot mums patiesu un pilnīgu priekšstatu par visām patiesajām mācībām un par visu, ko mēs pieredzam savās dzīvēs, kā arī par pilnīgu un pamatīgu mūsu kā dzīvā Debesu Tēva bērnu identitāti un mērķi.
Man ir ticis atgādināts par to, ko prezidents Rasels M. Nelsons mums mācīja pirms gada, kad viņš teica: „Turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un mierinošās un pastāvīgās ietekmes.”6
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka —
-
mums ir mīlošs Tēvs Debesīs un ka mēs visi piekritām ierasties šajā pasaulē, kas ir šīs dievišķās ieceres daļa;
-
Jēzus ir Kristus; Viņš dzīvo un ir mans Glābējs un Izpircējs.
-
Džozefs, pazemīgais lauku zēns, tika aicināts un kļuva par varenu pravieti, kas uzsāka šo laiku pilnības atklāšanu, ar visām tās atslēgām, spēku un pilnvarām, kas nāk no Dieva svētās priesterības.
-
Mormona Grāmata ir otra liecība par Jēzu Kristu un ka ģimenēm ir lemts būt kopā mūžīgi.
-
Mūsu Kungs, Jēzus Kristus, vada šo Viņa atjaunoto Baznīcu caur mūsu pašreizējo pravieti, prezidentu Raselu M. Nelsonu.
šīs un daudzas citas vērtīgās patiesības ir kļuvušas par garīgajiem celtniecības blokiem tam, par ko Dievs palīdz man kļūt; es ar nepacietību gaidu daudzas jaunas mācības, kuras Viņš joprojām vēlas, lai es — un jūs — saņemtu, kamēr mēs ejam pa šo brīnišķīgo dzīvi un „[mācāmies] … patiesi studējot, un arī ar ticību”.
Es zinu, ka šīs lietas ir patiesas, un es liecinu par tām Jēzus Kristus Vārdā, āmen.