Attīrīti caur grēku nožēlošanu
Pateicoties Dieva iecerei un Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam tikt attīrīti caur grēku nožēlošanas procesu.
Laicīgajā dzīvē mēs esam pakļauti cilvēku likumiem un Dieva likumiem. Man ir bijusi tā retā pieredze — spriest tiesu smagos nodarījumos pēc šo abu likumu punktiem —, agrāk esot par tiesnesi Jūtas Augstākajā tiesā un tagad esot par Augstākā prezidija locekli. Redzot, kā cilvēku likumi atšķiras no Dieva likumiem, es daudz lielākā mērā novērtēju Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas īstenumu un spēku. Saskaņā ar cilvēku likumiem, cilvēkam, kurš ir atzīts par vainīgu pašos smagākajos pārkāpumos, var tikt piespriests mūža ieslodzījums, bez jebkādas iespējas tikt apžēlotam. Taču mīlošā Debesu Tēva žēlastīgajā iecerē ir citādi. Es esmu redzējis, kā tie paši grēki var tikt piedoti jau laicīgajā dzīvē, pateicoties mūsu Glābēja īstenotās Izpirkšanas upurim par visu to cilvēku grēkiem, „kam ir salauzta sirds un nožēlas pilns gars” (2. Nefija 2:7). Kristus atpestī, un Viņa īstenotā Izpirkšana ir īstena.
Par mūsu Glābēja mīlošo līdzjūtību tiek runāts varenajā, garīgajā dziesmā, ko tikko izpildīja koris.
„Nāciet pie Jēzus, Viņš lūgsnas sadzird,
Kaut arī klīstat tumsībā jūs!
Viņš mīlot vadīs, ceļu jums rādīs,
Gaismai kur atmirdzēt būs.1
Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuris paver durvis uz to, „lai visi cilvēki varētu nožēlot grēkus un nākt pie Viņa” (Mācības un Derību 18:11; skat. arī Marka 3:28; 1. Nefija 10:18; Almas 34:8, 16). Almas grāmata vēsta par grēku nožēlošanu un piedošanu pat tādu cilvēku dzīvē, kuri ir bijuši ļauni un asinskāri (skat. Almas 25:16; 27:27, 30). Šodien es vēstīšu par cerību, kas tiek dāvāta mums visiem, ieskaitot tos, kuri ir zaudējuši piederību Baznīcai caur ekskomunikāciju vai savu pierakstu dzēšanu. Mēs visi esam grēcinieki, kuri var tikt attīrīti caur grēku nožēlošanu. „Nožēlot grēkus nav viegli,” iepriekšējā vispārējā konferencē mācīja elders Rasels M. Nelsons, „taču balva ir pūliņu vērta.”2
I Grēku nožēla
Grēku nožēla sākas ar mūsu Glābēju, un tā ir ieprieca, nevis slogs. Iepriekšējā decembra Ziemassvētku svētbrīdī prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Patiesa grēku nožēlošana nav atsevišķs notikums. Tā ir privilēģija, kas nekad nebeidzas. Tai ir būtiska loma pilnveides procesā un mierpilna prāta, mierinājuma un prieka iemantošanā.”3
Dažas no dižākajām mācībām par grēku nožēlošanu var atrast Mormona Grāmatā, Almas sprediķī, kad viņš uzrunāja Baznīcas locekļus, par kuriem viņš pēcāk sacīja, ka tie ir nonākuši „lielā neticībā”, „uzpūtušies … lepnībā” un „pievērsuši savas sirdis bagātībām un pasaules niecīgajām lietām” (Almas 7:6). Ikviens no šīs atjaunotās Baznīcas locekļiem var daudz mācīties no Almas iedvesmotajām mācībām.
Mēs sākam ar ticību Jēzum Kristum, jo „tas ir Viņš, kas nāk, lai uzņemtos pasaules grēkus” (Almas 5:48). Mums ir jānožēlo grēki, jo Alma mācīja: „Ja jūs nenožēlojat, jūs nekādā ziņā nevarat iemantot Debesu valstību.” (Almas 5:51.) Grēku nožēlošana ir izšķiroši būtiska Dieva ieceres sastāvdaļa. Tā kā, gūstot laicīgo pieredzi, pilnīgi visi cilvēki grēkos, tiekot šķirti no Dieva klātbūtnes, neviens nevar „tikt izglābts” bez grēku nožēlošanas (Almas 5:31; skat. arī Helamana 12:22).
Tas ir ticis mācīts jau kopš pirmsākumiem. Tas Kungs pavēlēja Ādamam: „Māciet to saviem bērniem, ka visiem cilvēkiem visur ir jānožēlo grēki, vai arī viņi nekādā ziņā nevarēs iemantot Dieva valstību, jo nekas netīrs nevar tur dzīvot jeb dzīvot Viņa klātbūtnē.” (Mozus gr. 6:57.) Mums ir jānožēlo visi savi grēki — visas savas darbības un ikviena bezdarbība, kas ir pretrunā Dieva baušļiem. Neviens no mums nav izņēmums. Vēl tikai pagājušajā vakarā prezidents Nelsons aicināja mūs, sakot: „Brāļi, mums visiem ir jānožēlo grēki.”4
Lai mēs varētu tikt attīrīti caur grēku nožēlošanu, mums ir jāatmet savi grēki un jāatzīst tie Tā Kunga un, ja tas ir nepieciešams, arī Viņa laicīgā soģa priekšā (skat. Mācības un Derību 58:43). Alma mācīja, ka mums ir jādara „taisnības darbi” (Almas 5:35). Tas viss ir daļa no Svētajos Rakstos tik bieži izteiktā aicinājuma — nākt pie Kristus.
Mums katru sabatu ir jāpieņem Svētais Vakarēdiens. Veicot šo priekšrakstu, mēs noslēdzam derības un saņemam svētības, kas palīdz mums pārvarēt visas darbības un vēlmes, kuras liedz mums iemantot to pilnību, ko mūsu Glābējs ir aicinājis mūs sasniegt (skat. Mateja 5:48; 3. Nefija 12:48). Ja mēs „[noraidām] jebkādu bezdievību un [mīlam] Dievu ar visu savu spēku, prātu un sirdi”, tad mēs varam kļūt „pilnīgi Kristū”, tiekot iesvētīti caur Viņa asins izliešanu, lai kļūtu „svēti, neaptraipīti” (Moronija 10:32–33). Kas par apsolījumu! Kas par brīnumu! Tik liela svētība!
II Atbildība un laicīgā tiesa
Viens no Dieva ieceres mērķiem attiecībā uz šo laicīgo pieredzi ir pārbaudīt mūs, „lai redzētu, vai [mēs darīsim] visu, ko Tas Kungs, [mūsu Dievs, mums] pavēlēs” (Ābrahāma 3:25). Šīs ieceres ietvaros no mums tiek prasīta atbildība Dieva un Viņa izraudzīto kalpu priekšā, un šī atbildība saistās gan ar laicīgās, gan dievišķās tiesas spriedumiem.
Tā Kunga Baznīcā laicīgo tiesu Baznīcas locekļiem vai tiem, kuri vēlas tikt kristīti, spriež vadītāji, kuri tiecas pēc dievišķiem norādījumiem. Viņiem ir pienākums pieņemt spriedumus par tiem, kuri mēģina nākt pie Kristus, lai iegūtu Viņa īstenotās Izpirkšanas spēku, mērojot derību ceļu uz mūžīgo dzīvi. Pieņemot laicīgos spriedumus, tiek noteikts, vai cilvēks ir gatavs kristībām. Vai cilvēks ir cienīgs saņemt tempļa apmeklējuma rekomendāciju? Vai cilvēks, kura vārds ir dzēsts no Baznīcas pierakstiem, ir pietiekami nožēlojis grēkus caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, lai tiktu uzņemts atpakaļ, tiekot kristīts?
Kad Dieva aicināts laicīgais soģis apstiprina, ka cilvēks ir gatavs turpmākajai pilnveidei, piemēram, tempļa privilēģijām, viņš neapliecina, ka šis cilvēks ir nevainojams, un viņš nepiedod grēkus. Elders Spensers V. Kimbals mācīja, ka pēc tā, ko viņš dēvē par laicīgo „sodu atcelšanu”, cilvēkam ir „jātiecas pēc galīgās grēku nožēlošanas, iegūstot debesu Dieva piedošanu, jo tikai Viņš var atlaist grēkus”.5 Un, ja grēcīgās darbības un vēlmes paliek nenožēlotas līdz Pēdējās tiesas brīdim, grēkus nenožēlojušais cilvēks paliek aptraipīts. Galīgā atskaitīšanās, ieskaitot galīgo attīrīšanos caur grēku nožēlošanu, ir mūsu katra un Dieva ziņā.
III Augšāmcelšanās un Pēdējā tiesā
Tā tiesa, kas visbiežāk tiek aprakstīta Svētajos Rakstos, ir Pēdējā tiesa, kas notiks pēc Augšāmcelšanās (skat. 2. Nefija 9:15). Daudzās rakstvietās tiek paziņots, ka mēs „visi stāvēsim [Kristus] soģa krēsla priekšā” (Romiešiem 14:10; skat. arī 2. Nefija 9:15; Mosijas 27:31), lai „tiktu tiesāti atbilstoši tam, kas tika darīts mirstīgajā ķermenī” (Almas 5:15; skat. arī Jāņa atkl. 20:12; Almas 41:3; 3. Nefija 26:4). Visi tiks tiesāti „atbilstoši saviem darbiem” (3. Nefija 27:15) un „atbilstoši viņu sirds vēlmēm” (Mācības un Derību 137:9; skat. arī Almas 41:6).
Šīs Pēdējās tiesas mērķis ir noteikt, vai mēs esam pieredzējuši to, ko Alma dēvē par vareno sirds pārmaiņu (skat. Almas 5:14, 26), caur kuru mēs kļūstam par jaunām radībām, kam „vairs nav tieksmes darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu” (Mosijas 5:2). Šajā ziņā soģis ir mūsu Glābējs, Jēzus Kristus (skat. Jāņa 5:22; 2. Nefija 9:41). Pēc Viņa spriestās tiesas mēs visi atzīsim, „ka Viņa [spriedumi] ir taisnīgi” (Mosijas 16:1; skat. arī Mosijas 27:31; Almas 12:15), jo, tā kā Viņš ir viszinošs (skat. 2. Nefija 9:15, 20), Viņš ir ieguvis pilnīgas zināšanas par visiem mūsu darbiem un vēlmēm — gan taisnīgajām un nožēlotajām, gan nenožēlotajām jeb neizmainītajām.
Šis Pēdējās tiesas process ir aprakstīts Svētajos Rakstos. Alma māca, ka mūsu Dieva taisnīgums pieprasa, lai augšāmcelšanās laikā „visas lietas tiktu atjaunotas to pareizā kārtībā” (Almas 41:2). Tas nozīmē, ka, „ja [cilvēku] darbi bija labi šinī dzīvē, un viņu sirds vēlmes bija labas, tad viņi tiks … pēdējā dienā atjaunoti tam, kas ir labs”. (Almas 41:3.) Turpretī, „ ja viņu darbi [vai viņu vēlmes ir ļaunas], viņi tiks atjaunoti ļaunam” (Almas 41:4–5; skat. arī Helamana 14:31). Tāpat arī pravietis Jēkabs mācīja, ka Pēdējās tiesas brīdī „tie, kas ir taisnīgi, arī paliks taisnīgi un tie, kas ir nešķīsti, arī paliks nešķīsti” (2. Nefija 9:16; skat. arī Mormona 9:14; 1. Nefija 15:33). Tas ir process, kas norisināsies, pirms mēs stāvēsim, kā teica Moronijs, „diženā Jehovas, gan dzīvo, gan mirušo Mūžīgā Soģa, iepriecinošās tiesas priekšā” (Moronija 10:34; skat. arī 3. Nefija 27:16).
Lai pārliecinātos, ka mēs būsim tīri Dieva priekšā, mums ir jānožēlo savi grēki pirms Pēdējās tiesas (skat. Mormona 3:22). Runājot ar savu grēcīgo dēlu, Alma teica, ka mēs nevaram noslēpt savus grēkus no Dieva: „Un, ja vien tu nenožēlosi grēkus, tie stāvēs kā liecība pret tevi pēdējā dienā.” (Almas 39:8; uzsvērums pievienots.) Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana paver mums vienīgo ceļu, kā iemantot vajadzīgo attīrīšanu, nožēlojot grēkus, un šī laicīgā dzīve ir tas laiks, kad mēs varam to izdarīt. Kaut arī mums ir mācīts, ka daļa no grēku nožēlošanas var norisināties arī garu pasaulē (skat. Mācības un Derību 138:31, 33, 58), mēs nevaram būt par to pārliecināti. Elders Melvins Dž. Balards mācīja: „Ir daudz vieglāk gūt virsroku un kalpot Tam Kungam, kad miesa un gars ir apvienoti vienā veselumā. Šis ir tas laiks, kad cilvēki ir daudz elastīgāki un atsaucīgāki. … Šī dzīve ir tas laiks, kad nožēlot grēkus.”6
Ja mēs nožēlojam grēkus, Tas Kungs garantē, ka mēs tiksim attīrīti no saviem grēkiem, kuros ietilpst gan mūsu darbi, gan vēlmes, un ka mūsu žēlastīgais soģis tos vairs nepieminēs (skat. Mācības un Derību 58:42; skat. arī Jesajas 1:18; Jeremijas 31:34; Ebrejiem 8:12; Almas 41:6; Helamana 14:18–19). Attīrīti caur grēku nožēlošanu, mēs varam kļūt mūžīgās dzīves cienīgi, ko ķēniņš Benjamīns raksturoja kā „[dzīvošanu] ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī” (Mosijas 2:41; skat. arī Mācības un Derību 14:7).
Īstenojot vēl vienu Dieva atjaunošanas ieceres mērķi (skat. Almas 41:2), Augšāmcelšanās atjaunos „visas lietas … to īstā un pilnīgā [veidolā]” (Almas 40:23). Tas ietver pilnīgu atbrīvošanu no visiem mūsu fiziskajiem trūkumiem un kroplībām, kas ir iegūtas laicīgajā dzīvē jau kopš dzimšanas brīža, gūstot traumas vai slimojot.
Vai šī atjaunošana attīrīs mūs no visām mūsu nešķīstajām un nepārvarētajām vēlmēm vai atkarībām? Tas nav iespējams. Mūsdienu atklāsmes dara mums zināmu, ka mēs tiksim tiesāti gan pēc mūsu vēlmēm, gan pēc mūsu darbiem (skat. Almas 41:5; Mācības un Derību 137:9) un ka mūs notiesās pat mūsu domas (skat. Almas 12:14). Amuleks mācīja, ka mēs nedrīkstam „[atlikt] savu grēku nožēlošanas dienu” līdz nāves brīdim (Almas 34:33), jo tam pašam garam, kas valda pār mūsu ķermeni šinī dzīvē — vai tas būtu Tā Kunga vai velna gars —, „būs vara valdīt pār [mūsu] ķermeni mūžīgajā pasaulē” (Almas 34:34). Mūsu Glābējs spēj un ir gatavs attīrīt mūs no ļaunā. Mums ir pienācis laiks vērsties pēc Viņa palīdzības, lai nožēlotu savas ļaunās un nepiedienīgās vēlmes un domas, lai mēs varētu būt tīri un gatavi stāties Dieva priekšā Pēdējās tiesas dienā.
IV Žēlastības rokas
Dieva ieceri un visus Viņa baušļus caurstrāvo Viņa mīlestība pret ikvienu no mums, kas ir „pati kārojamākā no visām lietām … un pats lielākais prieks dvēselei” (1. Nefija 11:22–23). Pravietis Jesaja, pat runājot par ļaunajiem, apliecināja — ja tie „atgriežas pie Tā Kunga, … Tas par [viņiem] apžēlojas, un … ir bagāts žēlastībā” (Jesajas 55:7). Alma mācīja: „Lūk, Viņš sūta uzaicinājumu visiem cilvēkiem, jo žēlastības rokas ir izstieptas tiem pretim.” (Almas 5:33; skat. arī 2. Nefija 26:25–33.) Pats augšāmceltais Kungs teica nefijiešiem: „Lūk, mana žēlastības roka ir izstiepta pret jums, un katru, kas nāks, to Es pieņemšu.” (3. Nefija 9:14.) Pateicoties šīm un daudzām citām Svēto Rakstu mācībām, mēs zinām, ka mūsu mīlošais Glābējs ir pastiepis Savas rokas, lai pieņemtu visus vīriešus un sievietes ar mīlošiem nosacījumiem, ko Viņš ir iedibinājis, lai mēs varētu baudīt pašas dižākās svētības, kuras Dievs ir sagatavojis Saviem bērniem.7
Zinot par Dieva ieceri un Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, es „ar pilnīgu cerības spožumu” liecinu, ka Dievs mūs mīl un ka mēs varam tikt attīrīti caur grēku nožēlošanas procesu. Mums ir apsolīts: „Ja jūs virzīsities uz priekšu, baudot Kristus vārdu, un pastāvēsit līdz galam, lūk, tā saka Tēvs: Jums būs mūžīgā dzīve.” (2. Nefija 31:20.) Es lūdzos un lūdzu par to, kaut mēs visi to darītu! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.