„Uz pareizā ceļa”

Oksanai Ursuļanai bija 17 gadu, kad viņa pirmoreiz sapnī redzēja Jēzu. Lai gan viņa nebija uzaugusi reliģiozā ģimenē, atkārtotās vīzijas turpmāko 10 gadu gaitā pārliecināja viņu, ka viņai vajadzētu tikt kristītai, kaut arī viņa nezināja — kurā baznīcā.

Kādudien viņa Google meklētājā ierakstīja frāzi „vīzijas par Jēzu” un izlasīja par Džozefu Smitu. Nebūdama pārliecināta par lasīto, Oksana aizvēra lapu, taču drīz vien atvēra to vēlreiz, lai papētītu dziļāk. Lai gan tiešsaistē viņa bija saskārusies ar kritiku par Mormona Grāmatu un Baznīcu, viņa pieprasīja bezmaksas Mormona Grāmatas eksemplāru, lai varētu izlasīt to pati personīgi. 2013. gada aprīlī vistuvāk kalpojošie misionāri devās no Jelgavas uz Bausku, kur Oksana dzīvoja kopā ar savu dzīvesbiedru Jāni un viņu sešgadīgo dēlu Edgaru.

Oksana uzreiz pastāstīja misionāriem par savu vēlmi tikt kristītai. Viņi bija sajūsmā, taču pateica, ka vispirms viņai un Jānim būs jātiek likumīgi laulātiem.

Tomēr Jānis neuzticējās organizētām baznīcām un brīdināja, lai Oksana piesargās no misionāriem. Nezaudējusi drosmi, Oksana sāka apmeklēt baznīcu bez Jāņa līdzdalības. Tā kā uz Jelgavu, kur svētdienās tikās tuvākā grupa, nekursēja neviens autobuss, Oksana ar Edgaru pavadīja nedēļas nogales savas māsas mājās, lai varētu apmeklēt baznīcu. „Baznīcas locekļi uzņēma mani atplestām rokām,” atceras Oksana, piebilstot, ka viņi palīdzēja mācīt viņu gan klātienē viņas mājās, gan caur Skype. Jānis vēl arvien atteicās tikties ar misionāriem. „Es lūdzu Dievu par to, lai Jāņa sirds tiktu mīkstināta,” atceras Oksana. „Debesu Tēvs uzklausīja manas lūgšanas, un Jānis atnāca.”

Pirmajā tikšanās reizē misionāri stāstīja par Šķīstības likumu un paskaidroja, kāpēc Oksanai un Jānim būtu svarīgi apprecēties. „Es negribēju ne precēties, ne šķirties,” prātojot par savām izjūtām, atceras Jānis, „bet es tik tiešām negribēju zaudēt savu dēlu, kuru ļoti mīlu.” Oksana turpināja lūgt par Jāni, un viņi sāka kopīgi lasīt Mormona Grāmatu. „Pateicoties Mormona Grāmatai un atjaunotajam evaņģēlijam, mūsu attiecības uzlabojās,” stāsta Oksana. Arī Jānis ievēroja pārmaiņas. „Es spēcīgi sajutu to, ka Dievs par mani rūpējas,” viņš teica, „un sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa.”

Oksana un Jānis savā kristību dienā 2013. gada septembrī.

2013. gada 20. septembrī Oksana un Jānis apprecējās un pēc tam tika kristīti upē. „Es ne mirkli neesmu nožēlojis savu izvēli, jo zinu, ka tā ir pareiza,” saka Jānis. Turpmāko pusotru gadu viņi krāja naudu, lai dotos uz templi. „Mēs arī ievērojām visus baušļus, lai būtu cienīgi apmeklēt Tā Kunga namu,” stāsta Oksana. Tempļa saistīšana bija viens no ģimenes dzīves kulminācijas brīžiem. „Neaizmirstams brīdis,” saka Oksana. „Labākā diena manā dzīvē.”