2010
Uzticamie draugi
jūlijs 2010


Augstākā Prezidija vēstījums, 2010. gada jūlijs

Uzticamie draugi

Viens no lielākajiem cieņas apliecinājumiem, ko Glābējs var mums izrādīt, ir nosaukt mūs par „draugiem”. Mēs zinām, ka Viņš ar pilnīgu mīlestību mīl visus Sava Debesu Tēva bērnus. Bet tiem, kas ir bijuši uzticīgi, Viņam kalpojot, Viņš ir izvēlējies šo īpašo apzīmējumu. Jūs atceraties vārdus no Mācības un Derību 84. nodaļas: „Un vēl Es saku jums, Mani draugi, jo no šī brīža Es saukšu jūs par draugiem, ir noderīgi, lai Es jums dotu šo pavēli, ka jūs kļūstat tāpat kā Mani draugi tanīs dienās, kad Es biju ar viņiem, ceļodams sludināt evaņģēliju Savā spēkā” (M&D 84:77).

Mēs kļūstam par Viņa draugiem, kad Viņa vietā kalpojam citiem. Viņš ir pilnīgs piemērs tam, kādi draugi mēs kļūsim. Viņš vēlas tikai to, kas ir labākais Viņa Debesu Tēva bērniem. Viņu laime ir Viņa laime. Viņš izjūt viņu bēdas kā Savas, jo Viņš ir samaksājis par visiem viņu grēkiem, uzņemoties uz Sevi visas viņu vājības, nesot visas viņu grūtības un sajūtot visas viņu skumjas. Viņa nolūki ir tīri. Viņš nemeklē Sev atzinību, bet dod visu godu Savam Debesu Tēvam. Nevainojams draugs, Jēzus Kristus, ir pilnīgi nesavtīgs, piedāvājot citiem laimi.

Katrs no mums, kas ir noslēdzis kristīšanās derību, ir apsolījis, ka sekos Viņa piemēram un nesīs viens otra slogus, kā to darītu Viņš (Mosijas 18:8).

Dažu nākamo dienu laikā jums būs daudzas iespējas kļūt par draugu Viņa vietā. Tas var notikt tad, kad jūs iesit pa putekļainu ceļu. Tas var notikt tad, kad jūs sēdēsit vilciena vagonā. Tas var notikt tad, kad jūs meklēsit vietu, kur apsēsties Baznīcas sanāksmē. Ja jūs uzmanīgi skatīsities, jūs redzēsit kādu nesam smagu nastu. Tā var būt bēdu nasta, vientulības nasta vai arī aizvainojuma nasta. Šo nastu jūs ieraudzīsit tikai tad, ja būsit lūguši pēc Gara, lai Tas dod jums acis, kas redzētu sirds dziļumus, un ja būsit apsolījuši pacelt gurdenās rokas.

Atbilde uz jūsu lūgšanu varētu būt veca drauga seja, kāds, ko jūs neesat redzējuši jau gadiem, bet kura vajadzības pēkšņi ienāca jūsu prātā un sirdī, un jūs tās izjutāt kā savas. Ar mani tā ir noticis. Veci draugi, kas atradās tālu prom un kurus es nebiju redzējis jau gadiem ilgi, ir sasnieguši mani, lai sniegtu man uzmundrinājumu, un vienīgi Dievs varēja pateikt viņiem par manām rūpēm.

Dzīvie Dieva pravieši ir lūguši mūs būt par uzticamiem draugiem tiem, kas ir ienākuši Baznīcā kā jaunpievērstie, un doties glābt tos, kuri ir novirzījušies no ceļa. Mēs to varam izdarīt, mēs to izdarīsim, ja mēs vienmēr atcerēsimies Glābēju. Kad mēs vērsīsimies pie cilvēkiem, lai sniegtu palīdzību un atvieglotu ciešanas, Viņš būs kopā ar mums. Viņš vedīs mūs pie tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība. Viņš svētīs mūs ar spēju just to, ko jūt viņi. Ja mēs neatlaidīgi centīsimies kalpot šiem cilvēkiem, mums arvien biežāk tiks dota dāvana just Viņa mīlestību pret tiem. Tas dos mums drosmi un spēku uzticībā vērsties pie cilvēkiem atkal un atkal.

Gan šeit uz zemes, gan mūžībā mēs sajutīsim prieku par to, ka esam laipni gaidīti Viņa uzticīgo draugu pulkā. Es lūdzu par šo svētību visiem mums un tiem, kam mēs kalpojam.

Kā mācīt no šī vēstījuma

Ģimenes locekļi visdrīzāk piedalīsies aktīvi tad, kad tiem tiks lūgts kaut ko saskatīt, kad tie pētīs Svētos Rakstus un praviešu vārdus (skat. Teaching, No Greater Call [1999], 55. lpp.). Kad jūs lasīsit šo rakstu, palūdziet ģimenes locekļiem noskaidrot principus, kas palīdzēs viņiem būt cienīgiem saukties par Tā Kunga draugu.

Teaching, No Greater Call ir rakstīts: „Ja jums ir Kristum līdzīga mīlestība, jūs būsit labāk sagatavots, lai mācītu evaņģēliju. Jūs tiksit iedvesmots, lai palīdzētu citiem iepazīt Glābēju un sekot Viņam” (12). Nosakiet rakstā tos principus, kas varētu jums palīdzēt būt par labāku mājskolotāju. Apspriediet šos principus ar savu mājskološanas pārinieku un lūgšanu pilni apdomājiet to, kā būt par „uzticamiem draugiem” tiem, kam jūs kalpojat.