Apmeklējuma mācības vēstījums, 2010. gada augusts

Stipriniet ticību un personīgo taisnīgumu

Studējiet šo materiālu un piemērotā brīdi apspriediet to ar māsām, kuras jūs apmeklējat. Izmantojiet jautājumus, kas palīdzēs jums stiprināt māsas, kuras jūs apmeklējat, un padarīt Palīdzības biedrību par aktīvu savas dzīves sastāvdaļu.

Ticība • Ģimene • Kalpošana

No Svētajiem Rakstiem

Jesajas 2:2–3; M&D 109:22–23; 110:8–10

Mūsu atbildība būt cienīgiem kalpot templī

„Derības, kuras mēs noslēdzam, un ar tām saistītie priekšraksti, kurus mēs saņemam templī, kļūst par caurlaidi, kas ļauj mums ienākt Dieva klātbūtnē. Šīs derības paceļ mūs pāri mūsu pašu spēkiem un pāri mūsu perspektīvai. Mēs noslēdzam derības, lai parādītu savu ziedošanos Dieva valstības celšanai. Mēs kļūstam par derības ļaudīm, kad tiekam pakļauti derībai ar Dievu. Visas apsolītās svētības ir mūsu, ja uzticamies šīm derībām. …

Ko šīs Baznīcas sieviete var darīt, lai viņai būtu tiesības uz tempļa svētībām?

Caur Savu pravieti Tas Kungs aicina tos, kas vēl nav saņēmuši tempļa svētības, darīt visu, kas varētu būt nepieciešams, lai būtu cienīgi tās saņemt. Viņš aicina tos, kas jau ir saņēmuši šīs svētības, atgriezties templī, cik bieži vien iespējams, lai vēlreiz baudītu šo pieredzi, lai paplašinātu savu redzesloku un sapratni par Viņa mūžīgo ieceri.

Būsim cienīgi, lai varētu turēt derīgu tempļa rekomendāciju. Dosimies uz templi, lai saistītu savas ģimenes uz mūžu. Atgriezīsimies templī, cik bieži vien mūsu apstākļi to ļauj. Sniegsim saviem mirušajiem radiniekiem iespēju saņemt paaugstinājuma priekšrakstus. Baudīsim garīgo spēku un atklāsmes, ko mēs saņemam, regulāri apmeklējot templi. Būsim uzticīgi un noslēgsim un turēsim tempļa derības, lai pilnībā saņemtu Grēku Izpirkšanas svētības.”¹

Silvija H. Alreda, pirmā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā.

No mūsu vēstures

Prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008) mācīja, ka Palīdzības biedrība aug no māsu vēlēšanās kalpot tempļos:

„Kērtlandes Tempļa būvniecības laikā sievietes tika aicinātas samalt savus porcelāna traukus mazās daļiņās, lai tās, sajaucot kopā ar apmetumu, varētu tik izmantotas tempļa sienu apdarei, kuras, uztverot saules un mēness gaismu un atstarojot šo gaismu, padarītu skaistāku celtnes fasādi.

Tajā laikā, kad naudas bija pavisam maz, bet ticība pārpilnībā, strādnieki ziedoja savus spēkus un resursus, lai uzceltu Tā Kunga namu. Sievietes nodrošināja viņus ar labākajām maltītēm, ko viņas varēja pagatavot. Edvards V. Tūlidžs, ziņoja, ka laikā, kad sievietes šuva tempļa priekškaru, Džozefs Smits, viņas vērojot, teica: „Māsas, jūs vienmēr esat noderīgas. Māsas vienmēr ir pirmās un priekšgalā visos labos darbos. Marija bija pirmā pie augšāmcelšanās; un māsas tagad ir pirmās, lai veiktu tempļa iekšdarbus.” …

„Atkal Navū, kad templis vēl tika celts, dažas sievietes apvienojās, lai uzšūtu kreklus strādniekiem. Šo notikumu iespaidā divdesmit no šiem strādniekiem 1842. gada 17. marta ceturtdienā sapulcējās pravieša veikala augšējā istabā.”² Tādejādi aizsākās Palīdzības biedrība.

Ko es varu darīt?

Kādu atbalstu es varu piedāvāt māsām, kuras es apmeklēju, lai palīdzētu sagatavoties un apmeklēt templi?
Kā es varu atklāt agrīnās Baznīcas māsu mantojumu, kas ziedojās, lai saņemtu tempļa svētības?
Kā es varu iegūt tiesības uz tempļa svētībām?

© 2010 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Printed in Germany. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/09. Tulkojuma apstiprinājums: 6/09. Visiting Teaching Message, August 2010 tulkojums. Latvian. 09368 153