Izplatīti jautājumi par Mormona Grāmatu
Mēs visi saskaramies ar to, ka draugi, ģimenes locekļi, patiesi ieinteresēti vai naidīgi noskaņoti cilvēki mums uzdod jautājumus par Mormona Grāmatu. Šeit ir sniegtas dažas iespējamās atbildes.
Kas ir Mormona Grāmata, un kādā veidā tā līdzinās Bībelei?
Mormona Grāmata ir Svēto Rakstu grāmata, kas ir līdzīga Bībelei. Tā ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu.1 Bībele galvenokārt apraksta senās Israēla tautas dzīvi un mācības. Mormona Grāmata satur rakstus, ko sarakstījušas vairākas cilvēku grupas, kuras ieradās Amerikas kontinentā, tajā skaitā, ģimene, kas 600. g. pr. Kr. atstāja Jeruzālemi. Arī šie cilvēki bija cēlušies no Israēla nama. Tādējādi Mormona Grāmatu sarakstīja tās pašas izcelsmes cilvēki, taču citās pasaules daļās.
Mormona Grāmata, tāpat kā Bībele ir kas vairāk par vēsturisku pierakstu. Tā satur „Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību” (M&D 20:9): mācības, doktrīnas un pravietojumus, kas liecina par Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu.
Pravietis Džozefs Smits paskaidroja, ka Mormona Grāmata „mums vēsta, ka mūsu Glābējs pēc Savas Augšāmcelšanās parādījās šajā [Amerikas] kontinentā, ka viņš šeit nodibināja Savu evaņģēliju visā tā pilnībā, bagātībā, spēkā un svētībā; ka viņiem bija apustuļi, pravieši, mācītāji, skolotāji un evaņģēlisti pēc tās pašas kārtības, pēc tās pašas priesterības, tiem pašiem priekšrakstiem, dāvanām, spēkiem un svētībām, kā tas bija austrumu kontinentā; … ka pēdējam pravietim, kas bija viņu vidū, tika pavēlēts uzrakstīt viņu pravietojumu, vēstures un citu notikumu aprakstu saīsinājumu un noglabāt to zemē, un ka tas nāks gaismā un tiks apvienots ar Bībeli, lai piepildītu Dieva mērķus pēdējās dienās.”2
Baznīcas locekļi studē gan Bībeli, gan Mormona Grāmatu. Faktiski divi no četriem Svētdienas skolas mācību gadiem tiek veltīti Bībeles studijām. (Vairāk par šo tēmu skat. šī izdevuma 16., 24. un 52. lpp.)
Kas sarakstīja Mormona Grāmatu?
Tās galvenie autori bija tādi senie pravieši kā Nefijs, Jēkabs, Mormons un Mormona dēls Moronijs. Mormons apkopoja un saīsināja praviešu veiktos pierakstus par savu vēsturi, pravietojumiem un mācībām. Viņš pievienoja arī savu paša pieredzi. Mormons šo pierakstu iegravēja uz kopā sastiprinātām metāla loksnēm, kuras bija zelta krāsā un kuras bieži dēvē par zelta plāksnēm.
Kad Mormons nomira, Moronijs pabeidza pierakstu un noglabāja to pakalnā, lai saglabātu mūsdienām. 1823. gadā Moronijs kā eņģelis parādījās Džozefam Smitam un parādīja vietu, kur pieraksts bija noglabāts. Pēc četriem gadiem Džozefam tika ļauts iegūt pierakstus. Viņš „iztulkoja pierakstu ar Dieva dāvanu un spēku” no senas valodas, kurā tas bija sarakstīts, angļu valodā.3 Pēc tam viņš Mormona Grāmatu publicēja un izplatīja. (Vairāk par šo tēmu skat. šī izdevuma 22. un 72. lpp.)
Kas notika ar oriģinālo pierakstu — zelta plāksnēm?
Džozefs Smits ieguva plāksnes 1827. gada septembrī un paturēja tās līdz 1829. gada pavasarim. Vēlāk, kad 1838. gadā viņš rakstīja savas dzīves vēsturi, viņš paskaidroja, kas notika ar plāksnēm: „Kad, saskaņā ar norunu, vēstnesis [Moronijs] tās atprasīja, es viņam tās atdevu, un tās ir pie viņa līdz pat šai dienai, kura ir tūkstoš astoņi simti trīsdesmit astotā gada otrais maijs” (Džozefs Smits — Vēsture 1:60).
Kurš vēl redzēja zelta plāksnes?
Bez Džozefa Smita plāksnes redzēja un par to esamību liecināja vairāki citi vīrieši un sievietes. Vienpadsmit vīri, kas ir zināmi kā Trīs liecinieki un Astoņi liecinieki, pierakstīja savas liecības par to, ka viņi redzēja plāksnes, un Astoņu liecinieku gadījumā — par to, ka viņi turēja plāksnes savās rokās. Viņu liecības ir iekļautas katra Mormona Grāmatas eksemplāra sākumā.
Šie vīri ir Mormona Grāmatas spēcīgi liecinieki, iespējams, vēl jo vairāk tāpēc, ka daži no viņiem „uz laiku [kļuva] naidīgi pret Džozefu,” apgalvo elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Tomēr „līdz pat savai nāvei viņi liecināja, ka viņi ir redzējuši eņģeli un ir turējuši plāksnes”. „Tie mums tika parādīti ar Dieva un nevis cilvēka spēku,” viņi paziņoja. „Tādēļ mēs tiešām zinām, ka šis darbs ir patiess.”4
Vai ir kādi fiziski pierādījumi, ka Mormona Grāmata ir patiesa?
Lai arī mēs savu ticību nebalstām fiziskos pierādījumos, pastāv lingvistiski, vēsturiski un arheoloģiski pierādījumi, kas apstiprina Mormona Grāmatas patiesumu. Piemēram, agrāk tika izsmieta doma par rakstīšanu uz metāla plāksnēm, taču pēdējos gados ir atrasti vairāki metāla plākšņu paraugi ar svētiem uzrakstiem — daļa no tiem bija noglabāti akmens kastēs.
Valodnieki ir ievērojuši Mormona Grāmatas vārdus un frāzes, kas angļu valodā skan neveikli, taču to pilnīga jēga izprotama ebreju un tai radniecīgās valodās, ko varēja zināt Mormona Grāmatas ļaudis, — valodās, ko jaunais Džozefs Smits nezināja.
Taču ne šāda veida pierādījumi mūs pārliecina par Mormona Grāmatas patiesumu. Tas ir ticības un personīgās atklāsmes jautājums.
Kā lai es uzzinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa?
Vienīgais drošais veids, kā cilvēks pats var uzzināt, ir ar Svētā Gara spēku. Mormona Grāmatas pēdējā nodaļā ir dots aicinājums ikvienam, kas to lasa, pārdomā un patiesi vēlas zināt, vai tā ir patiesa, vaicāt Debesu Tēvam — Jēzus Kristus Vārdā. Tie, kuri tā dara, ar Svētā Gara spēku zinās, ka grāmata ir patiesa (skat. Moronija 10:3–5). Miljoniem Baznīcas locekļu ir lūguši Dievu un ar Svētā Gara liecību zina, ka Mormona Grāmata ir patiesa. (Vairāk par šo tēmu skat. šī izdevuma 4., 60. un 80. lpp.)
Mani mulsina Jāņa atkl. 22:18–19, kur mums ir teikts neko nepielikt Dieva vārdam.
Viena no mūsu pamatpārliecībām ir, ka Dievs vienmēr ir atklājis un vienmēr atklās Savu gribu Saviem bērniem uz Zemes. Mēs ticam, ka Bībele ir Dieva vārds, taču mēs neticam, ka tā satur visas atklāsmes, ko Dievs ir devis vai dos Saviem praviešiem. Pat mūsdienās Viņš turpina atklāt Savu gribu dzīvajiem praviešiem un apustuļiem, kas ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas pamats (skat. Efeziešiem 2:20).
Kad apustulis Jānis rakstīja Atklāsmes grāmatu, tā nebija pēdējā Bībeles grāmata. Vecā un Jaunā Derība nebija iesietas vienā Rakstu sējumā — kas tagad tiek saukts par Bībeli — līdz pat m. ē. trešajam gadsimtam.
Līdzīgi arī 5. Mozus 4:2 mums ir teikts neko nepielikt Mozus vārdiem. Protams, ka šis pants, kas atrodas Vecās Derības sākumā, nenozīmē, ka pārējās Bībeles grāmatas ir nederīgas. Ne Mozus, ne Jānis nerunāja par sējuma, kas tajā laikā vēl nepastāvēja, sagrozīšanu — viņi brīdināja par evaņģēlija patieso mācību sagrozīšanu.
Mormona Grāmata, kas satur evaņģēlija pilnību, nevis sagroza Dieva vārdu, bet to no jauna apstiprina. (Vairāk par šo tēmu skat. šī izdevuma 24. un 38. lpp.)
Es esmu dzirdējis, ka Mormona Grāmatā ir veiktas izmaiņas, kopš tā tika publicēta pirmo reizi. Kas tika izmainīts un kāpēc?
Lai saprastu atbildi uz šo jautājumu, nepieciešama neliela izpratne par Mormona Grāmatas tulkošanas un publicēšanas procesu.
1. Kad Džozefs Smits ar Dieva spēku tulkoja zelta plāksnes, viņš diktēja vārdus pierakstītājam. Pierakstot viņa vārdus, pierakstītāji reizēm pieļāva pareizrakstības un gramatiskās kļūdas. Piemēram, 1. Nefija 7:20 vārdi „were sorrowful” bija pierakstīti kā „ware sarraful”. Pierakstītāji nebija neizglītoti, taču tajā laikā pareizrakstība vēl nebija standartizēta.
2. Tulkojuma oriģinālais, ar roku rakstītais manuskripts pēc tam tika pārrakstīts, lai izgatavotu iespiešanai jaunu, ar roku rakstītu manuskriptu. Šajā stadijā tika izlabotas dažas pareizrakstības un gramatiskās kļūdas, un pievienotas pieturzīmes. Taču, pārrakstot vārdus, radās dažas jaunas kļūdas.
3. Iespiedējs centās rūpīgi sagatavot burtu salikumu. Tomēr šad un tad viņš ieviesa citas kļūdas. Piemēram, Almas 57:25 viņš nepareizi izlasīja vārdu „joy” (prieks) un tā vietā salika vārdu „foes” (ienaidnieki).
4. Pravietis Džozefs Smits rūpīgi izskatīja pirmos trīs Mormona Grāmatas izdevumus, un viņš turpināja veikt uzlabojumus un korekcijas. Taču dažas kļūdas palika līdz vēlākiem izdevumiem. 1981. gadā beidzot tika izlabota burtu salikuma kļūda Almas 16:5 , nomainot „whether” uz „whither” — saskaņojot to ar oriģinālo manuskriptu, kā pravietis bija iztulkojis no zelta plāksnēm.
5. Citas izmaiņas ietver jaunu sadalījumu nodaļās un pantos, kā arī zemteksta piezīmes un krusteniskās atsauces.
Dalies grāmatā
Neatkarīgi no tā, kādus jautājumus cilvēki uzdod par Mormona Grāmatu, grāmata pati sev ir vislabākā aizstāve. Tu vari liecināt par grāmatu, dalīties grāmatā un aicināt citus cilvēkus lūgt par to. Ja cilvēkam ir patiesa sirds un viņš patiesi vēlas uzzināt, vai grāmata ir patiesa, Tas Kungs „pasludinās [šim cilvēkam] patiesību par [to] ar Svētā Gara spēku” (Moronija 10:4).
Roberta Keisija foto ilustrācijas