2011
Ja mēs nešaubāmies
2011. gada oktobris


Apmeklējuma mācības vēstījums

Ja mēs nešaubāmies

Studējiet šo materiālu un piemērotā brīdi apspriediet to ar māsām, kuras jūs apmeklējat. Izmantojiet jautājumus, kas jums palīdzēs stiprināt māsas, kuras jūs apmeklējat, un padarīt Palīdzības biedrību par aktīvu savas dzīves sastāvdaļu.

Ticība • Ģimene • Palīdzība

Mormona Grāmatā mēs lasām par priekšzīmīgiem jauniem vīriešiem, kuri bija ārkārtīgi varonīgi, drosmīgi un stipri. „Jā, viņi bija taisnības un prātīguma vīri, jo viņi bija mācīti turēt Dieva pavēles un staigāt taisnīgi Viņa priekšā” (Almas 53:21). Šie uzticīgie jaunie vīrieši parādīja cieņu savām mātēm, kuras bija viņu paraugi un skolotājas.

Helamana karavīru mātes dzīvoja laikā, kas bija atšķirīgs no mūsu laikiem. Viņi dzīvoja sarežģītos un bīstamos apstākļos, un jaunieši tika aicināti aizsargāt fizisko un garīgo brīvību. Tagad mēs dzīvojam pasaulē, kur „ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Efeziešiem 6:12).

Izaicinošā laikā nepieciešami stipri vecāki un paraugi, kas māca patiesību, ko zināja Helamana karavīri, proti: „Ja viņi nešaubīsies, Dievs tos izglābs” (Almas 56:47). Lai šo patiesību mācītu un ilustrētu ar piemēru, ir vajadzīga modrība. Tomēr mums nav jābaidās. Kad mēs zinām, kas mēs esam un kas ir Dievs, kā arī, kad mēs esam noslēguši derības ar Viņu, mums — līdzīgi šo karavīru mātēm — vienmēr būs laba ietekme.

Ļoti iespējams, ka katru no 2060 Helamana karavīriem ietekmēja viņa māte. Taču šīs mātes nerīkojās vienas. Šīs mātes noteikti bija vienotas ar citiem taisnīgiem vīriešiem un sievietēm savā ticībā un priekšzīmē, mācot par derību spēku. Tā laika jaunieši izprata savu vecāku derību, ko viņi bija noslēguši, — neiesaistīties karadarbībā. Un pat tad, kad tas šķita neiespējami, mīlošais Debesu Tēvs pavēra ceļu, lai šie vecāki varētu turēt savu derību un saglabāt savu brīvību (skat. Almas 56:5–9). Tāpat arī mums ir jātur savas derības, lai mūsu bērni un jaunieši — mūsu pašu bērni un citi bērni, un jaunieši mūsu bīskapijās, draudzēs, apkārtnē un sabiedrībā — izprastu un atbalstītu derību turēšanu.

Ja mēs godājam noslēgtās derības, Debesu Tēvs var sagatavot mums ceļu. Mums precīzi jādzīvo pēc savām derībām. Piemēram, mēs varam būt precīzi, lūdzot Dievu, studējot Rakstus, turot derīgu tempļa rekomendāciju, piedienīgi ģērbjoties un godājot Sabatu. Ja mēs to darām, mūsu bērni zinās un varēs teikt: „Mēs nešaubāmies, mūsu mātes to zināja” (Almas 56:48).

Pēdējo dienu svēto sieviete, kura atzīst, ka viņas spēks rodams Tā Kunga Izpirkšanā, nepadosies grūtos un drosmi atņemošos laikos. Turot savas derības, mēs gūstam panākumus, atbalstot, audzinot un aizsargājot bērnus un jauniešus, lai kādu dienu mēs par šo jauno paaudzi varētu teikt: „Es nekad nebiju [redzējusi] tik lielu drosmi, nē, starp visiem” (Almas 56:45).

Džūlija B. Beka, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente.

No Svētajiem Rakstiem:

Almas 53; 56–58

Roberta Keisija foto ilustrācija

Drukāt