Mormona Grāmata uzrunāja mani
Džīna Bērda, Jūta, ASV
Kad mūsu jaunākajam bērnam, Amandai, bija divi gadi, viņai diagnosticēja leikēmiju. Gadījums bija smags, un pēc ķīmijterapijas netika panākta audzēja remisija. Viņai bija jāveic kaulu smadzeņu pārstādīšana.
Kamēr mans vīrs un divi dēli atradās mājās Jūtas štatā, mēs ar Amandu no septembra līdz janvāra sākumam palikām citā štatā. Mums neizdevās kopā nosvinēt Ziemassvētkus, taču pēc pēdējās apsekošanas mēs atgriezāmies mājās.
Kad mēs pēc atgriešanās mājās devāmies pirmajā vizītē uz slimnīcu, lai veiktu pārbaudes, ārsti atkal atrada leikēmijas šūnas Amandas asinīs. Pārstādīšana nebija izdevusies. To uzzinot, es jutos pilnīgi satriekta. Mūsu ģimene bija piedzīvojusi daudz uztraukumu, darba, nošķirtības un grūtu brīžu. Tagad mums vienalga bija jāzaudē sava meita.
Tajā pēcpusdienā es atgriezos mājās pie saviem diviem dēliem. Kamēr mēs gaidījām manu vīru atgriežamies no darba, mēs paņēmām savas Mormona Grāmatas un sākām lasīt. Mēs bijām 2. Nefija 9. nodaļā. Lasot mani uzrunāja šie vārdi:
„Es runāju uz jums šos vārdus, lai jūs varētu priecāties un pacelt savas galvas uz visiem laikiem to svētību dēļ, ko Dievs Tas Kungs dāvās jūsu bērniem.
Jo es zinu, ka jūs esat daudz meklējuši, daudzi no jums, lai zinātu to, kam jānāk; tāpēc es zinu, ka jūs zināt, ka mūsu miesai ir jānīkst un jāmirst; tomēr savā miesā mēs redzēsim Dievu. …
Jo, kā nāve ir nākusi pār visiem cilvēkiem, lai piepildītu diženā Radītāja žēlsirdīgo ieceri, tā ir vajadzīgs augšāmcelšanās spēks. …
Ak, cik liela ir mūsu Dieva labestība, Dieva, kas sagatavo ceļu mūsu izglābšanai no šī drausmīgā briesmoņa ķetnām, jā, no šī briesmoņa, nāves …
Un Viņš nāk pasaulē, lai Viņš varētu izglābt visus cilvēkus, ja viņi paklausīs Viņa balsij; jo lūk, Viņš izcieš sāpes par visiem cilvēkiem; jā, katras dzīvas radības sāpes, gan vīriešu, gan sieviešu un bērnu, kuri pieder Ādama ģimenei.
Un Viņš tās izcieš, lai visi cilvēki varētu augšāmcelties, lai visi varētu stāvēt Viņa priekšā tai lielajā un tiesas dienā” (2. Nefija 9:3–4, 6, 10, 21–22).
Kad es lasīju šos vārdus, telpu piepildīja Svētais Gars. Es jutu, ka mans Debesu Tēvs zina, ka es to biju uzzinājusi tajā dienā. Es jutu, ka pravieša Jēkaba vārdi, kas bija rakstīti vairāk nekā pirms 2000 gadiem, bija uzrakstīti man tai dienai un tie nāca tieši no Glābēja. Viņš zināja sāpes un bēdas, ko es izjutu, uzzinot, ka mana meita nomirs. Un Viņš bija klāt, lai mierinātu manu ģimeni ar apsolījumu, ka Viņš ir sagatavojis ceļu un ka kādu dienu, pateicoties Augšāmcelšanās spēkam, „savā miesā mēs redzēsim Dievu”.
Amanda nodzīvoja gandrīz vienu gadu, taču es nekad neesmu aizmirsusi Mormona Grāmatas vārdus, kas mani uzrunāja manās grūtībās, un Tas Kungs man deva cerību, mierinājumu un izpratni par Viņa plānu.