Mormona Grāmata — mūsu reliģijas noslēgakmens
1985. gada 10. novembrī Ezra Tafts Bensons kļuva par 13-to Baznīcas prezidentu. Viņu atceras saistībā ar viņa nelokāmo liecību par Mormona Grāmatas spēku un to, ka viņš uzsvēra tās nozīmīgumu ikdienas Rakstu studēšanā, misionāru darbā un evaņģēlija mācīšanā. Šogad aprit 25 gadi kopš šīs 1986. gada oktobra Vispārējās konferences uzrunas.
Mani mīļotie brāļi un māsas, šodien es vēlos runāt par vienu no visnozīmīgākajām dāvanām, kas mūsdienās ir dota pasaulei. Šī dāvana, par ko es domāju, ir svarīgāka par jebkuru izgudrojumu, kas radies industriālo un tehnoloģisko revolūciju ceļā. Šī dāvana cilvēcei ir daudz vērtīgāka pat par daudzajiem brīnišķīgajiem sasniegumiem, ko mēs redzam mūsdienu medicīnā. Tā cilvēcei ir vērtīgāka par aviācijas vai starpplanētu satiksmes attīstību. Es runāju par Mormona Grāmatas dāvanu, kas cilvēcei tika dota pirms 156 gadiem.
Šī grāmata tika sagatavota ar Tā Kunga roku vairāk nekā tūkstoš gadu ilgā laika posmā, pēc tam tā tika Viņa paslēpta, lai savā skaidrībā tiktu saglabāta mūsu paaudzei. Iespējams, ka nav nekā, kas skaidrāk liecinātu par šīs mūsdienu Svēto Rakstu grāmatas nozīmīgumu kā tas, ko pats Tas Kungs ir teicis par to.
Ar Savu paša muti Viņš sniedza liecību, 1) ka tā ir patiesa (M&D 17:6), 2) ka tā satur patiesību un Viņa vārdus (M&D 19:26), 3) ka tā tika pārtulkota ar spēku no augšienes (M&D 20:8), 4) ka tā satur Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību (M&D 20:9; 42:12), 5) ka tā tika dota ar iedvesmu un ir apstiprināta citiem ar eņģeļu kalpošanu (M&D 20:10), 6) ka tā pierāda, ka Svētie Raksti ir patiesi (M&D 20:11) un 7) ka tie, kas pieņems to ticībā, saņems mūžīgo dzīvi (M&D 20:14).
Vēl viena spēcīga liecība saistībā ar Mormona Grāmatas nozīmīgumu gūstama, pievēršot uzmanību laika posmam, t. i., Atjaunošanas sākumam, kurā Tas Kungs noteica tās nākšanu klajā. Par to pārāka bija tikai Pirmā vīzija. Šajā brīnumainajā vīzijā pravietis Džozefs Smits uzzināja par Dieva patieso dabu un to, ka Dievam ir darbs viņam. Mormona Grāmatas nākšana klajā notika pēc tam.
Padomājiet par to, ko tas nozīmē. Mormona Grāmatas nākšana klajā notika pirms priesterības atjaunošanas. Tā tika publicēta tikai dažas dienas pirms Baznīcas organizēšanas. Mormona Grāmata tika dota svētajiem, pirms viņiem tika dotas atklāsmes, kas aprakstīja tādas svarīgas mācības kā trīs godības pakāpes, celestiālā laulība vai darbs mirušo labā. Tā iznāca pirms priesterību kvorumu un Baznīcas organizēšanas. Vai tas mums kaut ko neliecina par to, kā Dievs raugās uz šo svēto darbu?
Kad mēs aptveram Tā Kunga nodomu attiecībā uz šo grāmatu, mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka Viņš mums arī sniedz nopietnus brīdinājumus par to, kā mums tā jāsaņem. Norādot, ka tie, kuri pieņems Mormona Grāmatu ticībā un darīs taisnības darbus, saņems mūžīgās dzīves kroni (skat. M&D 20:14), Tas Kungs arī sniedz šādu brīdinājumu: „Bet tiem, kas nocietinās savas sirdis neticībā un noliegs to, tas pārvērtīsies viņiem par nosodījumu” (M&D 20:15).
1829. gadā Tas Kungs brīdināja svētos — neniekoties ar svētām lietām (skat. M&D 6:12). Mormona Grāmata noteikti ir svēta lieta, un tomēr daudzi niekojas ar to vai, citiem vārdiem, uztver to nevērīgi, izturas tā, it kā tā būtu nenozīmīga.
1832. gadā, kad daži agrīnie misionāri atgriezās no savām misijām, Tas Kungs pārmeta tiem nevērīgu izturēšanos pret Mormona Grāmatu. Šādas attieksmes rezultātā, Viņš teica, viņu prāti ir tikuši aptumšoti. Nevērīgā izturēšanās pret šo svēto grāmatu ne vien veicināja gaismas zudumu viņos pašos, tā arī noveda visu Baznīcu zem nosodījuma — pat visus Ciānas bērnus. Un tad Tas Kungs teica: „Un viņi paliks zem šī nosodījuma, līdz viņi nožēlos grēkus un atcerēsies jauno derību, tieši Mormona Grāmatu” (M&D 84:54–57).
Vai fakts, ka Mormona Grāmata mums ir vairāk nekā pusotru gadsimtu, ir padarījis to mazāk nozīmīgu mūsdienās? Vai mēs atceramies jauno derību, tieši Mormona Grāmatu? Bībelē mums ir Vecā Derība un Jaunā Derība. Vārds testaments ir grieķu vārda atveidojums angļu valodā, ko var tulkot arī kā derība. Vai Tas Kungs to domāja, kad Viņš Mormona Grāmatu nodēvēja par „jauno derību”? Tā patiešām ir vēl viena Jēzus derība vai liecība. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs Mormona Grāmatas nosaukumam nesen pievienojām vārdus „Vēl viena liecība par Jēzu Kristu”.
Ja agrīnie svētie tika norāti par nevērīgu izturēšanos pret Mormona Grāmatu, vai tad mēs tiekam mazāk nosodīti, ja mēs izturamies tāpat? Pats Tas Kungs sniedz liecību par tās mūžīgo nozīmību. Vai neliels skaits cilvēku var novest visu Baznīcu nosodījumā, ja viņi niekojas ar svētām lietām? Ko mēs teiksim Tiesas dienā, kad mēs stāvēsim Viņa priekšā un izjutīsim Viņa pārbaudošo skatienu, ja mēs būsim starp tiem, kuri ir aizmirsuši jauno derību?
Ir trīs svarīgi iemesli, kāpēc Pēdējo dienu svētajiem Mormona Grāmatas studēšanu jāpadara par ikdienu visas dzīves garumā.
Pirmais — Mormona Grāmata ir mūsu reliģijas noslēgakmens. To teica pravietis Džozefs Smits. Viņš liecināja, ka „Mormona Grāmata ir vispareizākā no visām grāmatām uz zemes un mūsu reliģijas noslēgakmens”.1 Noslēgakmens ir galvenais arkas akmens. Tas satur kopā visus pārējos akmeņus, un, ja to izņem, arka sabrūk.
Mormona Grāmata ir mūsu reliģijas noslēgakmens trīs iemeslu dēļ. Tā ir noslēgakmens mūsu liecībai par Kristu. Tā ir mūsu doktrīnas noslēgakmens. Tā ir liecības noslēgakmens.
Mormona Grāmata ir noslēgakmens mūsu liecībai par Jēzu Kristu, kurš Pats ir stūrakmens visam, ko mēs darām. Tā ar spēku un skaidrību sniedz liecību par Viņa realitāti. Atšķirībā no Bībeles, kuras tekstu daudzu paaudžu laikā ir ietekmējuši pārrakstītāji, tulkotāji un samaitāti garīdznieki, Mormona Grāmata no rakstītāja pie lasītāja ir nonākusi tikai caur viena cilvēka iedvesmotu tulkošanu. Tādēļ tās liecība par Meistaru ir skaidra, precīza un spēka pilna. Taču tā ir kas vairāk. Daudzi cilvēki mūsdienu kristīgajā pasaulē noliedz Glābēja dievišķumu. Tie apšauba Viņa brīnumaino piedzimšanu, Viņa nevainojamo dzīvi un Viņa slavas pilnās Augšāmcelšanās realitāti. Mormona Grāmatā par visu šo lietu patiesumu tiek mācīts skaidri un nepārprotami. Tā sniedz arī Izpirkšanas doktrīnas vispilnīgāko skaidrojumu. Šī dievišķi iedvesmotā grāmata patiešām ir noslēgakmens, sniedzot pasaulei liecību, ka Jēzus ir Kristus.2
Mormona Grāmata ir arī Augšāmcelšanās doktrīnas noslēgakmens. Kā iepriekš minēts, pats Tas Kungs ir paziņojis, ka Mormona Grāmata satur „Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību” (M&D 20:9). Tas nenozīmē, ka tā satur visas mācības, visas atklāsmes, kas jebkad atklātas. Drīzāk tas nozīmē, ka Mormona Grāmatā mēs atrodam to doktrīnu pilnību, kas nepieciešamas mūsu glābšanai. Un tās tiek mācītas skaidri un vienkārši, lai pat bērni varētu mācīties par glābšanu un paaugstināšanu. Mormona Grāmata piedāvā tik ļoti daudz no tā, kas paplašina mūsu izpratni par glābšanas doktrīnām. Bez tās daudzas citos Rakstos sniegtās mācības nebūtu tik skaidras un vērtīgas.
Visbeidzot — Mormona Grāmata ir mūsu liecības noslēgakmens. Līdzīgi kā arka sabrūk, ja tai tiek izņemts noslēgakmens, tāpat arī visas Baznīcas pastāvēšana balstās uz Mormona Grāmatas patiesumu. Baznīcas pretinieki to skaidri saprot. Tādēļ tie tik ļoti cenšas oponēt Mormona Grāmatas patiesumam, jo, ja to var apšaubīt, līdz ar to arī var apšaubīt pravieti Džozefu Smitu. Tāpat arī mūsu tiesības uz priesterības atslēgām, Atjaunošanu un atjaunoto Baznīcu. Taču līdzīgā veidā — ja Mormona Grāmata ir patiesa — miljoniem cilvēku tagad ir liecinājuši, ka viņiem ir Gara liecība, ka tā patiešām ir patiesa — tad cilvēkam ir jāpieņem arī Baznīcas tiesības uz Atjaunošanu un visu, kas ar to saistīts.
Jā, mani mīļotie brāļi un māsas, Mormona Grāmata ir mūsu reliģijas noslēgakmens — mūsu liecības noslēgakmens, mūsu doktrīnas noslēgakmens un noslēgakmens mūsu liecībai par mūsu Kungu un Glābēju.
Otrs svarīgais iemesls, kāpēc Mormona Grāmata mums jāpadara par savas studēšanas pamatu, ir tas, ka tā tika sarakstīta mūsdienām. Nefijiešiem nekad nebija šīs grāmatas, ne arī seno laiku lamaniešiem. Tā bija paredzēta mums. Mormons rakstīja nefijiešu civilizācijas beigu posmā. Saņemot Dieva iedvesmu, kurš redz visu kopš iesākuma, viņš apkopoja gadsimtu gaitā veiktos pierakstus, izvēloties stāstus, runas un notikumus, kas mums būtu visnoderīgākie.
Ievērojamākie Mormona Grāmatas rakstītāji liecināja, ka rakstīja nākamajām paaudzēm. Nefijs teica: „Dievs Tas Kungs man solīja, ka šie pieraksti, ko es rakstu, tiks pasargāti un saglabāti, un nodoti maniem pēcnācējiem no paaudzes paaudzē” (2. Nefija 25:21). Viņa brālis Jēkabs, kurš pārņēma viņa pilnvaras, rakstīja līdzīgus vārdus: „Jo [Nefijs] sacīja, ka viņa tautas vēsturei jātiek iegravētai uz viņa citām plāksnēm un ka man ir jāglabā šīs plāksnes un jānodod tās saviem pēcnācējiem no paaudzes paaudzē” (Jēkaba gr. 1:3). Gan Ēnoss, gan Jaroms liecināja, ka arī viņi rakstīja nevis saviem pašu ļaudīm, bet nākamajām paaudzēm (skat. Ēnosa 1:15–16; Jaroma 1:2).
Pats Mormons teica: „Jā, es runāju uz jums, jūs, Israēla nama atlikums” (Mormona 7:1). Un Moronijs, pēdējais no iedvesmotajiem rakstītājiem, patiesībā redzēja mūsu dienas un laiku. „Lūk,” viņš teica, „Tas Kungs ir parādījis man lielas un brīnumainas lietas par to, kas drīz nāks tanī dienā, kad šīs lietas parādīsies starp jums.
Lūk, es runāju uz jums, it kā jūs būtu klāt, bet tomēr jūs neesat. Bet lūk, Jēzus Kristus man ir parādījis jūs un es zinu jūsu darbus” (Mormona 8:34–35).
Ja viņi redzēja mūsdienas un izvēlējās to, kas mums būtu visvērtīgākais, vai tas nenorāda uz to, kā mums būtu jāstudē Mormona Grāmata? Mums pastāvīgi vajadzētu uzdot jautājumu: „Kādēļ Tas Kungs iedvesmoja Mormonu (vai Moroniju, vai Almu) iekļaut šo šajā pierakstā? Kuras no tām mācībām man palīdzētu dzīvot šajā laikā un laikmetā?
Piemērs pēc piemēra tiks atrasti, kas sniegs atbildi uz šo jautājumu. Piemēram, Mormona Grāmatā mēs atrodam paraugu tam, kā sagatavoties Otrajai atnākšanai. Grāmatas lielākā daļa koncentrējas uz dažām desmitgadēm pirms Kristus ierašanās Amerikas kontinentā. Rūpīgi studējot šo laika periodu, mēs varam noteikt, kāpēc daži cilvēki tika iznīcināti briesmīgos sodos, kas notika pirms Viņa atnākšanas un kas citus cilvēkus atveda uz Pārpilnības zemi, lai stāvētu pie tempļa un liktu savas rokas Viņa roku un kāju rētās.
Mormona Grāmatā mēs mācāmies, kā Kristus mācekļi dzīvoja kara laikā. Mormona Grāmatā mēs redzam slepenu savienību ļaunumu, kas attēlots uzskatāmā un stindzinošā realitātē. Mormona Grāmatā mēs atrodam mācības, kā izturēties pret vajāšanām un atkrišanu. Mēs daudz mācāmies par to, kā veikt misionāru darbu. Un vairāk par visu citu Mormona Grāmatā mēs redzam materiālisma briesmas un to, cik bīstami ir pievērst savas sirdis pasaules lietām. Vai kāds var apšaubīt, ka šī grāmata bija domāta mums un ka tajā mēs rodam lielu spēku, lielu mierinājumu un lielu aizsardzību?
Trešais iemesls, kāpēc Pēdējo dienu svētajiem Mormona Grāmata ir tik vērtīga, ir dots tajā pat pravieša Džozefa Smita izteikumā, kas tika citēts iepriekš. Viņš teica: „Es pateicu brāļiem, ka Mormona Grāmata ir vispareizākā no visām grāmatām uz zemes un mūsu reliģijas noslēgakmens, un cilvēks, dzīvojot pēc tās norādījumiem, nokļūs tuvāk Dievam nekā pēc jebkuras citas grāmatas.” Šis ir trešais iemesls, kāpēc jāstudē šī grāmata. Tā mums palīdz nokļūt tuvāk Dievam. Vai dziļi mūsu sirdīs nav kaut kas, kas ilgojas nokļūt tuvāk Dievam, kļūt līdzīgākiem Viņam mūsu ikdienas dzīvē un pastāvīgi sajust Viņa klātbūtni? Ja tā ir, tad Mormona Grāmata mums to palīdzēs īstenot vairāk nekā jebkura cita grāmata.
Nav tā, ka Mormona Grāmata mums tikai māca patiesību, lai arī tā patiešām to dara. Nav tā, ka Mormona Grāmata tikai sniedz liecību par Kristu, lai arī tā patiešām to dara. Taču ir kas vairāk. Grāmatā ir spēks, kas sāks ieplūst jūsu dzīvē tajā brīdī, kad jūs šo grāmatu sāksiet nopietni studēt. Jūs atradīsiet lielāku spēku, lai pretotos kārdinājumiem. Jūs atradīsiet spēku, lai izvairītos no maldiem. Jūs atradīsiet spēku turēties uz taisnās un šaurās takas. Svētie Raksti tiek saukti par dzīvības vārdiem (skat. M&D 84:85), un Mormona Grāmatai labāku raksturojumu nevar atrast. Kad jums radīsies izsalkums un slāpes pēc šiem vārdiem, jūs atradīsit dzīvību aizvien lielākā pārpilnībā.
Mūsu mīļotais brālis, prezidents Marions G. Romnijs, … liecināja par svētībām, kas var nākt to cilvēku dzīvē, kuri lasīs un studēs Mormona Grāmatu. Viņš teica:
„Es esmu pārliecināts, ka, ja vecāki — gan paši, gan kopā ar saviem bērniem — savās mājās ar lūgšanu un regulāri lasīs Mormona Grāmatu, šīs svarīgās grāmatas gars sāks caurstrāvot viņu mājas un visus, kas tajās dzīvo. Pieaugs godbijības gars, pieaugs savstarpējā cieņa un uzmanība citam pret citu. Strīdu gars izgaisīs. Vecāki sniegs saviem bērniem padomus lielākā mīlestībā un gudrībā. Bērni būs daudz atsaucīgāki un paklausīgāki savu vecāku padomiem. Pieaugs taisnīgums. Mūsu mājās un dzīvē būs pārpilnam ticības, cerības un žēlsirdības — tīrās Kristus mīlestības — kas nesīs mieru, prieku un laimi.”3
Šie solījumi — lielāka mīlestība un saskaņa mājās, lielāka cieņa vecāku un bērnu starpā, lielāks garīgums un taisnīgums — nav tukši solījumi, bet tieši tas, ko domāja pravietis Džozefs Smits, kad viņš teica, ka Mormona Grāmata mums palīdzēs tuvināties Dievam.
Brāļi un māsas, es no visas sirds jūs lūdzu, lai jūs pilnā nopietnībā apdomātu Mormona Grāmatas nozīmi — gan sev personīgi, gan visai Baznīcai kopā.
Vairāk nekā pirms 10 gadiem es par Mormona Grāmatu izteicos šādi:
„Vai tam, kā mēs atsaucamies uz šo grāmatu, ir mūžīgas sekas? Jā — vai nu mums par svētību, vai par nosodījumu.
Katram Pēdējo dienu svētajam šīs grāmatas studēšana būtu jāpadara par ikdienu dzīves garumā. Pretējā gadījumā cilvēks pakļauj briesmām savu dvēseli un nevērīgi izturas pret to, kas visai viņa dzīvei būtu sniedzis garīgu un intelektuālu vienotību. Pastāv atšķirība starp tādu pievērsto, kurš ir cēlis uz Kristus klints caur Mormona Grāmatu un turas pie dzelzs margas, un tādu, kurš to nedara.”4
Šodien es jums no jauna apstiprinu šos vārdus. Nepaliksim nosodījumā, kas nes postu un sodu, vieglprātīgi izturoties pret šo lielo un brīnumaino dāvanu, ko Tas Kungs mums ir devis. Tā vietā iegūsim apsolījumus, lolojot šo dāvanu savās sirdīs.
Mācības un Derību 84. nodaļas 54. līdz 58. pantā mēs lasām:
„Un jūsu prāti iepriekš ir bijuši aptumšoti neticības dēļ, un tādēļ, ka jūs esat nevērīgi izturējušies pret to, ko jūs esat saņēmuši —
šī uzpūtība un neticība ir novedusi visu baznīcu zem nosodījuma.
Un šis nosodījums gulstas uz visiem Ciānas bērniem, patiesi visiem.
Un viņi paliks zem šī nosodījuma, līdz viņi nožēlos grēkus un atcerēsies jauno derību, tieši Mormona Grāmatu un iepriekšējās pavēles, ko Es tiem esmu devis, ne tikai runāt, bet rīkoties atbilstoši tam, ko Es esmu rakstījis —
lai viņi varētu nest Tēva valstībai pienācīgu augli, savādāk tur paliek pletne un sods, kas tiks izlieti pār Ciānas bērniem.”
Kopš iepriekšējās Vispārējās konferences es esmu saņēmis daudzas vēstules no svētajiem — gan jauniem, gan veciem — no visas pasaules, kuri ir pieņēmuši izaicinājumu — lasīt un studēt Mormona Grāmatu.
Mani ir aizkustinājuši viņu stāsti par to, kā ir mainījusies viņu dzīve un kā savas apņemšanās rezultātā viņi ir nokļuvuši tuvāk Tam Kungam. Šīs brīnišķīgās liecības ir no jauna apstiprinājušas manā dvēselē pravieša Džozefa Smita vārdus, ka Mormona Grāmata patiesi ir „mūsu reliģijas noslēgakmens” un ka vīrietis un sieviete, „dzīvojot pēc tās norādījumiem, nokļūs tuvāk Dievam nekā pēc jebkuras citas grāmatas.”
Es lūdzu, lai Mormona Grāmata kļūtu par mūsu dzīves noslēgakmeni.