Mormona Grāmatas stāsts
Kas notiek Mormona Grāmatā? Izmantojiet šos attēlus, lai mācītos par praviešiem un stāstiem šajā brīnumainajā Rakstu grāmatā.
-
Mormona Grāmata sākas ar pravieti vārdā Lehijs. Viņš brīdināja bezdievīgos Jeruzālemes iedzīvotājus nožēlot grēkus, taču tie viņu neklausījās. Tas Kungs lika Lehijam aizvest savu ģimeni, tajā skaitā, savu sievu Sāriju un savus dēlus — Lamanu, Lemuēlu, Samu un Nefiju — tuksnesī. (Skat. 1. Nefija 1–2.)
-
Lehijs sūtīja savus dēlus atpakaļ, lai viņi dabūtu Rakstus, kas bija rakstīti uz misiņa plāksnēm. Šajās plāksnēs bija ietverta viņu priekšteču vēsture un citas lietas, ko Tas Kungs viņu priekštečiem bija licis rakstīt. Lehijs un Nefijs labi rūpējās par šīm plāksnēm. Uz metāla plāksnēm viņi rakstīja arī to, kas notika ar viņu ģimeni. (Skat. 1. Nefija 3–5.)
-
Tas Kungs Lehijam iedeva kompasu, ko sauca par Liahonu, lai vadītu viņa ģimeni cauri tuksnesim uz apsolīto zemi. (Skat. 1. Nefija 16.)
-
Tas Kungs Nefijam lika uzbūvēt kuģi, lai aizvestu Lehija ģimeni uz apsolīto zemi. Nefijs paklausīja savam tēvam un Tam Kungam, bet Lamans un Lemuēls nepaklausīja. (Skat. 1. Nefija 17.)
-
Lehijs ar savu ģimeni devās uz apsolīto zemi ar kuģi, ko viņi uzbūvēja. (Skat. 1. Nefija 18.)
-
Lamans un Lemuēls turpināja neklausīt savam tēvam un Tam Kungam. Viņu pēcnācējus sauca par lamaniešiem. Nefijs turpināja būt paklausīgs savam tēvam un Tam Kungam. Viņa pēcnācējus sauca par nefijiešiem. (Skat. 2. Nefija 4–5.)
-
Kad Lehijs un Nefijs nomira, citi cilvēki, tostarp, Nefija brālis Jēkabs, bija atbildīgi par svarīgu mācību un notikumu pierakstīšanu uz plāksnēm. (Skat. Jēkaba gr. 1.)
-
Ēnoss lūdza savu grēku piedošanu, un viņam tapa piedots. (Skat. Ēnosa 1.)
-
Ķēniņš Benjamīns uzcēla torni, lai mācītu saviem ļaudīm evaņģēliju. (Skat. Mosijas 2–6.)
-
Kāds bezdievīgs ķēniņš — vārdā Noa — lika pravieti Abinadiju nodot nāvei. Taču Abinadija mācība pievērsa ticībai vienu no Noas priesteriem — vārdā Alma. (Skat. Mosijas 11–17.)
-
Alma aizbēga no ķēniņa Noas galma, mācīja evaņģēliju ļaudīm un kristīja viņus. (Skat. Mosijas 18.)
-
Almas dēls Alma, jaunākais, nebija paklausīgs. Viņš un viņa draugi, Mosijas dēli, bija bezdievīgi. Eņģelis viņiem lika nožēlot grēkus. Alma un Mosijas dēli nožēloja grēkus un atlikušo dzīvi veltīja evaņģēlija sludināšanai. (Skat. Mosijas 27–28.)
-
Kad Mosijas dēls Amons bija aizstāvējis ķēniņa Lamonija ganāmpulkus un ieguvis viņa uzticību, Amons daudzus lamaniešus pievērsa ticībai. (Skat. Almas 17–19.)
-
Augstākais virsnieks Moronijs pacēla brīvības karogu un cīnījās, lai aizstāvētu savu ļaužu brīvību. (Skat. Almas 46, 48.)
-
Helamans vadīja 2000 vīru karapulku, kas visi bija taisnīgi un gados jauni. (Skat. Almas 53, 56–58.)
-
Lamaniešu pravietis vārdā Samuēls pravietoja, ka drīz piedzims Jēzus Kristus. (Skat. Helamana 13–16.)
-
Citā pasaules daļā, Bētlemē, piedzima Jēzus Kristus. Viņš mācīja Savu evaņģēliju, dziedināja un svētīja cilvēkus, un izveidoja Savu Baznīcu. Pēc tam Viņš tika sists krustā un augšāmcēlās. (Skat. 3. Nefijs 1, 8–10.)
-
Pēc Savas Augšāmcelšanās Viņš apmeklēja taisnīgos nefijiešus un lamaniešus. Viņš mācīja viņiem Savu evaņģēliju, dziedināja un svētīja viņus, tāpat kā Viņš to darīja Jeruzālemes zemē. (Skat. 3. Nefijs 11–28.)
-
Tika izraudzīts 10 gadus vecs zēns vārdā Mormons, lai pieaugot rakstītu uz plāksnēm. 24 gadu vecumā viņš uz metāla plāksnēm sāka apkopot nozīmīgākos stāstus no visiem pierakstiem. (Skat. Mormona 1.)
-
Pirms savas nāves Mormons plāksnes iedeva savam dēlam Moronijam. Moronijs bija karapulka vadītājs. Viņš bija pēdējais nefijietis, kurš izdzīvoja lielajā kaujā starp lamaniešiem un nefijiešiem. (Skat. Mormona 6, 8.)
-
Pirms savas nāves Moronijs noglabāja plāksnes vietā, ko sauca Kumora. Aptuveni 1400 gadu pēc tam, kad Moronijs bija noglabājis plāksnes, 14 gadus vecs zēns vārdā Džozefs Smits lūdza Dievu, lai uzzinātu, kura baznīca ir pareizā. (Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:5–16.)
-
Džozefam Smitam parādījās Debesu Tēvs un Jēzus Kristus un pateica, ka neviena no baznīcām nav patiesa un pilnīga. Džozefam bija jāpalīdz atjaunot patiesā Jēzus Kristus Baznīca. (Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:17–20.)
-
Džozefu Smitu apmeklēja Moronijs un pateica viņam par noglabātajām plāksnēm. Kad Džozefs Smits būs vecāks, viņš varēs saņemt plāksnes un tās pārtulkot. (Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:27–54.)
-
Kad Džozefs Smits bija 21 gadu vecs, viņš devās uz Kumoras pakalnu un atrada plāksnes tajā vietā, kur Moronijs tās bija noglabājis. (Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:59.)
-
Ar Dieva spēka palīdzību Džozefs Smits pārtulkoja plākšņu saturu. Viņš publicēja šo tulkojumu. To sauc par Mormona Grāmatu. (Skat. Mormona Grāmatas titullapu un ievadu.)