Brazīliešu jaunieši saista ģimenes vēsturi un tempļa darbu
Hosē A. Moskao bija ievērojis kādu tendenci — jauniešiem, kuri apmeklēja Kampinas Brazīlijas Templi, bija daudz brīvā laika.
Brālis Moskao, Ģimenes vēstures centra direktors, kas atradās blakus templim, zināja, ka daudzi jaunieši uz templi ierodas no liela attāluma, tādēļ vairums no viņiem atbrauc autofurgonos un paliek uz vairākām dienām. Līdz ar to bija brīvs laiks starp kristību sesijām un ēdienreizēm, lai sagaidītu savus vecākus un vadītājus, kuri piedalījās citos tempļa priekšrakstos.
Viņš nodomāja, ka varbūt viņš varētu piedāvāt jauniešiem kādu iespēju tā vietā, lai klīstu pa tempļa apkārtni, kad vien viņiem bija brīvs laiks.
Un viņš to piedāvāja.
Uzaicinājums
Viņš sāka aicināt jauniešus uz vēstures centru un piedāvāt viņiem mācīties, kā veikt FamilySearch indeksēšanu.
No sākuma daži vairījās vai vilcinājās. Taču brālis Moskao teica, ka tad, kad viņš bija runājis ar viņiem par cilvēku glābšanu no tumsas un viņu vārdu iznešanu gaismā, paklausot dzīvā pravieša vārdiem, jaunieši tika aizkustināti (skat. David A. Bednar, „The Hearts of the Children Shall Turn” [Bērnu sirdis pievērsīsies], Liahona un Ensign, 2011. g. nov., 24.–27. lpp.).
Tas, ka templis un Ģimenes vēstures centrs atrodas līdzās, ir zīmīgi — tas uzskatāmi parāda, ka templis un ģimenes vēsture ir viena liela darba divas daļas. Džordžs A. Oukess, Kampinas Brazīlijas Tempļa prezidents, teica, ka šī ir viena no patiesībām, ko sāk mācīties tempļa apgabala jaunieši.
„Pirms viņu iesaistīšanas ģimenes vēstures un indeksēšanas darbā — viņiem tempļa apmeklējuma galvenais mērķis bija kristības mirušo labā. Tagad viņu tempļa darbu papildina indeksēšanas pieredze,” viņš teica.
Ievads
Kad Ģimenes vēstures centrā ierodas jaunieši, brālis Moskao un misionāri, kuri brīvprātīgi kalpo centrā, neformālā veidā iepazīstina jauniešus ar šādiem principiem:
-
Viņi kļūst par atsvabinātājiem Ciānas kalnā (skat. Obadjas 1:21).
-
Viņi paklausa pravieša aicinājumam (skat. „Bērnu sirdis pievērsīsies”).
-
Viņi izglābj cilvēkus no tumsas — no ilgi aizmirstu mikrofilmu un putekļainu reģistru, un baznīcas grāmatu tumsas. Indeksēšana nes šos vārdus gaismā un padara tos pieejamus, lai šo cilvēku ģimenes varētu tos atrast.
-
Iesaistoties šajā darbā, viņi piedalās kalpošanā, kas attiecināma uz „pašu brīnišķīgāko no visiem jautājumiem, kas piederas mūžīgajam evaņģēlijam, proti, kristīšanos par mirušajiem” (M&D 128:17).
-
Viņi izmantos savu laiku mirušo glābšanas diženajā darbā, kas svētī ģimenes.
-
Mēs visi esam daļa no Dieva ģimenes, tādēļ, indeksējot to cilvēku vārdus, kurus viņi nepazīst, viņi aizvien palīdz savai ģimenei.
-
Kad viņi ir sapratuši, kā veikt indeksēšanu, viņiem ir iespēja mācīt savas ģimenes locekļus un citus jauniešus savās bīskapijās un draudzēs, lai arī viņi piedalītos šajā darbā.
Pēc tam brālis Moskao un misionāri izmanto centra datorus, lai parādītu pusaudžiem, kā sākt indeksēšanu un kā instalēt un lietot programmatūru, atgriežoties mājās. Brālis Moskao teica, ka tad, kad viņi ir sapratuši šī darba nozīmi, „viņi sāk indeksēt ar milzīgu spēku”.
Darba entuziasms
Šo entuziasmu apliecina skaitļi. 2012. gada pirmajos divos mēnešos apmeklētāji indeksēja 6370 vārdus; 3305 no tiem indeksēja jaunieši — vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Lai pielāgotos pieaugošajai indeksēšanas interesei, Kampinas ģimenes vēstures centrs ir pagarinājis savu ierasto darba laiku no plkst. 8.00 līdz 18.00 un ir atvērts līdz pat plkst. 22.00.
Taču jaunieši turpina indeksēšanu arī tad, kad devušies prom no tempļa. Atgriežoties mājās, viņi turpina būt par „vairāk nekā 170 000 aktīvo indeksētāju armiju, kas pašlaik ir Baznīcā”, kā saka brālis Moskao. Veicot indeksēšanas darbu, daudzi jaunieši sasniedz programmu „Pienākums pret Dievu” un „Personības attīstība” mērķus.
Ietekmes spēks — darīt labu
Šogad Izabella A., 16 gadi, no Vilavēlas, Espirito Santo, Brazīlijas, kopā ar savu māti un māsu devās uz templi; pēdējā brauciena dienā apritēja gads kopš viņas vecmāmiņas nāves. Izabella tika kristīta par savu vecmāmiņu, un viņas māte paveica citus tempļa priekšrakstus vecmāmiņas labā.
„Šī brauciena laikā es sajutu, ka man jāpaveic kaut kas labs,” paskaidroja Izabella. „Es vēlējot iemācīties indeksēt, un man palīdzēja brālis Hosē Moskao.
Kad es tiku kristīta par savu vecmāmiņu, Gars mani dziļi aizskāra. Es sapratu, ka aiz priekškara gaida bezgalīgi daudz cilvēku, un viņiem ir nepieciešama mana palīdzība. Es sapratu, ka es varu sniegt nedaudz sava laika, lai kalpotu, un ka es varu daudz ko paveikt šo cilvēku labā. Indeksēšana ir mīlestības darbs.”