Almas grāmata: mācības mūsdienām
Nefijieši bija uzticīgi un pārvarēja likstas, ar ko tolaik saskārās, apliecinot, ka Tas Kungs dāvās mums svētības un aizsardzību, kas vajadzīga, lai veiksmīgi pārvarētu grūtības, ar ko saskaramies mūsdienās.
Savas valdīšanas beigās ķēniņš Mosija ierosināja aizstāt monarhiju ar iekārtu, kuru pārvalda tautas izvēlēti soģi. Piedāvātajai sistēmai bija jābalstās uz Dieva dotiem likumiem, kurus īstenotu ļaužu izraudzīti soģi.
Piedāvātā sistēma pamatojās uz rīcības brīvības principu — indivīdi, nevis ķēniņš, uzņemas atbildību rīkoties saskaņā ar likumu un atskaitīties par to. Tā kā „nav [ierasts], ka tautas balss vēlētos kaut ko pretēju tam, kas ir taisnīgi” (Mosijas 29:26), šī sistēma varēja daudz labāk pasargāt gan individuālās tiesības, gan taisnīgumu sabiedrībā kopumā.
Mosijas ierosinājuma rezultātā ļaudis „sāka kvēli vēlēties, lai katram cilvēkam būtu vienādas iespējas viscaur visā zemē; jā, un katrs cilvēks izteica gatavību atbildēt par saviem grēkiem” (Mosijas 29:38).
Almas grāmata aptver 40 gadu ilgu vēsturisko periodu, kas nāca pēc tam, kad ļaudis bija pieņēmuši ierosināto sistēmu. Almas pierakstu pēdējās nodaļas (43.–62. nodaļa) vēsta par intensīvu pārbaudījumu un grūtību periodu. Šajā īsajā periodā, kas ilga 19 gadus, ļaudis sastapās ar iekšpolitiskām grūtībām, ārpolitiskiem draudiem un praktiski nepārtrauktiem militāriem konfliktiem.
Valdošo sistēmu divreiz apdraudēja iekšpolitiskie konflikti, kad kāds vēlējās iecelt sevi par ķēniņu un liegt cilvēkiem tiesības pašiem izvēlēties vadītājus, kā arī brīvi pielūgt. Tajā pašā laikā ļaudīm vajadzēja aizsargāties no vairākkārtējiem ārējiem uzbrukumiem no lamaniešu puses, kas bija apņēmušies iznīcināt nefijiešu valdību un pakļaut nefijiešus verdzībai.
Ļoti ticams, ka vērā ņemamas grūtības radīja arī graujošais iespaids, ko, kaut arī netīši, daudzie sarežģījumi atstāja uz ekonomisko situāciju. Apkopojot svētos pierakstus, Mormons juta iedvesmu sniegt detalizētu aprakstu par šo periodu. Patiesībā, ja viņš būtu sniedzis tikpat detalizētu informāciju par pārējo 1000 gadu ilgo nefijiešu vēsturi, Mormona Grāmatai būtu vairāk nekā 2500 lappuses!
Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) mācīja:
„Mormona Grāmata … tika rakstīta mūsdienām. Nefijiešiem nebija šīs grāmatas, tāpat arī senajiem lamaniešiem. Tā tika paredzēta mums. … Dieva, kas redz visu kopš paša sākuma, iedvesmots [Mormons] saīsināja gadsimtu gaitā veiktos pierakstus, izvēloties stāstus, uzrunas un notikumus, kas būtu mums visnoderīgākie. …
Mums pastāvīgi vajadzētu uzdot sev jautājumu: „Kādēļ Tas Kungs iedvesmoja Mormonu (vai Moroniju, vai Almu) iekļaut to šajos pierakstos? Ko es no tā varu mācīties un kas no tā man var palīdzēt tagad, dzīvojot šajā laikmetā?”1
Mūsdienu Pēdējo dienu svētie visā pasaulē saskaras ar daudzām grūtībām, ar ko savā vēsturiskajā periodā saskārās nefijieši, ieskaitot centienus liegt Baznīcas locekļiem tiesības pielūgt un izteikties apkārtējai sabiedrībai nozīmīgos jautājumos. Daži no Pēdējo dienu svētajiem ir izjutuši ārēja uzbrukuma un militāra konflikta draudus no pretspēka, kas apņēmies iznīcināt viņu valsti un atņemt brīvību.
Par laimi, ar pārcilvēcīgiem pūliņiem, ziedošanos un Tā Kunga palīdzību nefijieši spēja pārvarēt savas grūtības. Dažas no mācībām par to, kā viņi veiksmīgi tika galā ar savām grūtībām, var vadīt mūs un palīdzēt rast drosmi, lai sastaptos ar mūsdienu grūtībām.
1. Formulējiet pareizas vēlmes un motivāciju.
Caur visām grūtībām taisnīgie nefijieši guva spēku no apziņas, ka rīkojas pareizas motivācijas vadīti. Viņu vienīgais nolūks bija „[aizsargāt] sevi un savas ģimenes, un savas zemes, savu valsti, un savas tiesības, un savu reliģiju” (Almas 43:47). Viņi vēlējās pasargāt savu rīcības brīvību — tiesības rīkoties taisnīgi un atbildēt pašiem par savu rīcību, nevis klausīt tam, ko pavēl ķēniņš. Viņu nodoms bija saglabāt vienlīdzību likuma priekšā, jo īpaši brīvību pielūgt Dievu un saglabāt savu Baznīcu (skat. Almas 43:9, 45).
Sabiedrībā pastāv un vienmēr būs sastopami spēki, kas tiecas manipulēt ar sabiedrības viedokli, lai gūtu varu un personīgu labumu. Pastāv kārdinājums pārņemt viņu motivāciju, pārvēršot konfliktu cīņā par varu. Tā Kunga ceļš paredz, lai mēs vienmēr rīkotos, pamatojoties tikai un vienīgi uz skaidrām vēlmēm un motivāciju, kā to darīja nefijieši. Tas ļāva viņiem saņemt debesu spēkus, lai pārvarētu grūtības „Tā Kunga spēkā” (Almas 46:20; skat. arī Almas 60:16; 61:18).
Līdzīgi arī mūsdienās, stājoties pretī grūtībām, mums pastāvīgi jāieskatās savā sirdī, lai pārliecinātos, ka mūsu vēlmes un motivācija ir skaidra un balstīta uz Jēzus Kristus evaņģēlija principiem. Ja mēs rīkojamies (vai arī manipulējam, liekot citiem rīkoties) savtīgu motīvu, pašlabuma vai citu pazemošanas vēlmes vadīti, mēs negūsim debesu palīdzību, kas nepieciešama, lai pārvarētu mūsu grūtības.
2. Esiet laipni un dāsni pret tiem, kam nav veicies.
Kad nefijiešu agrākajiem ienaidniekiem, anti-nefij-lehija tautai, draudēja iznīcība, nefijieši balsoja, lai dotu viņiem zemi, kur dzīvot un sākt jaunu dzīvi, kā arī nodrošināja viņu aizsardzību (skat. Almas 27:21–22; 43:11–12). Tā kā anti-nefij-lehijieši bija zvērējuši nekad vairs nepacelt kara ieročus, tā vietā viņi šajā grūtajā laikā atdeva „lielu daļu no savas mantas, lai uzturētu” (Almas 43:13) nefijiešu karapulkus. Neskatoties uz to, nav rakstīts, ka nefijieši izturētos pret šiem imigrantiem citādi kā vien ar cieņu un mīlestību, lai gan viņi noteikti bija viegls mērķis tiem, kas vēlējās izraisīt iekšpolitiskas nesaskaņas.
Nefijiešu laipnā attieksme pret Amona tautu, kā viņi tika saukti, izraisīja atbildes reakciju, kas galu galā palīdzēja izveidot vienu no iedvesmojošākajām karaspēka vienībām, par ko minēts vēsturiskajos pierakstos — 2000 jauno kareivju. Ironiskā kārtā, iespējams, tieši šo jaunekļu kalpošana bija atslēga, kas pasargāja nefijiešu sabiedrību no pāragras iznīcības.
Iekšēju nesaskaņu, ārēju uzbrukumu un ekonomisku grūtību brīžos mums ir tieksme vērsties pret tiem, kas „nav tādi kā mēs”. Ir viegli viņus kritizēt un tiesāt. Mēs varam sākt apšaubīt gan to, cik lietderīgi un lojāli viņi ir kā sabiedrības locekļi, gan to, kādu iespaidu viņi atstāj uz ekonomisko labklājību. Šādas negācijas nesaskan ar Glābēja pavēli — mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu — un noved pie polarizācijas, strīdiem un izolācijas. Ja nefijiešu sabiedrība pret Amona ļaudīm būtu neviesmīlīga, iespējams, pateicības vietā jaunajā paaudzē valdītu aizvainojums. Tā vietā, lai piedāvātu 2000 uzticīgu kareivju, jaunā paaudze varētu atsvešināties un no jauna pieslieties lamaniešiem.
Vēlme — būt laipniem un dāsniem pret trūkumcietējiem — bija būtisks faktors nefijiešu tautas pasargāšanā un ļāva nefijiešiem saņemt debesu svētības, kad viņi bija nonākuši izmisumā. Dieva ļaudīm ir nepieciešama šī svētība arī mūsdienās.
3. Uzklausiet un sekojiet iedvesmotiem vadītājiem.
Tas Kungs zināja par grūtībām, ar kurām sastapsies nefijieši, tādēļ Viņš aicināja iedvesmotus vadītājus, lai palīdzētu viņiem tikt galā ar šīm grūtībām. Lai gan virsnieks Moronijs bija tikai kareivis, viņš saņēma iedvesmu — sagatavot krūšu bruņas, roku bruņas, bruņucepures un biezas drēbes, kas aizsargātu viņa ļaudis (skat. Almas 43:19). Tā rezultātā nefijiešiem cīņā klājās daudz labāk nekā lamaniešiem (skat. Almas 43:37–38). Vēlāk Moronijs lika ļaudīm rakt zemes uzbērumus ap visām pilsētām un šo zemes uzbērumu augšā uzcelt baļķu žogus un karkasus (skat. Almas 50:1–3). Šie iedvesmotie sagatavošanās darbi palīdzēja pasargāt nefijiešus no iznīcības.
Kamēr Moronijs gatavojās karam, Helamans un viņa brāļi sludināja Dieva vārdu un mudināja ļaudis būt taisnīgiem, lai Tā Kunga Gars varētu viņus vadīt un pasargāt. Ieklausoties iedvesmotu vadītāju laicīgajos un garīgajos norādījumos, nefijieši tika pasargāti. Ar neveiksmēm un ciešanām ļaudis sastapās tikai tad, kad sabiedrībā sākās šķelšanās un viņi atteicās uzklausīt iedvesmotus brīdinājumus.
Mēs esam svētīti ar iespēju dzīvot laikā, kad Tas Kungs ir aicinājis mūsdienu praviešus, gaišreģus un atklājējus brīdināt un vadīt mūs, lai palīdzētu būt gataviem šībrīža grūtībām. 1998. gadā prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008) deva iedvesmotus norādījumus un brīdināja Baznīcas locekļus:
„Pienācis laiks savest kārtībā mūsu mājas.
Tik daudzi no mums dzīvo uz savu ienākumu robežas. Patiesībā daļa no mums dzīvo uz parāda. …
Ekonomika ir trausla padarīšana. … Zīmes liecina, ka tuvojas vētrains laiks, un būs labāk, ja mēs ņemsim to vērā.”2
Nesen es runāju ar kādu vīru, kurš bija dzirdējis Prezidenta Hinklija teikto un sajutis Gara pamudinājumu. Viņi ar sievu izlēma izņemt ieguldījumus, izpirkt savu māju un izkļūt no parādiem.
Tagad šis vīrs ir pašpaļāvīgs. Turpmākai ekonomiskai lejupslīdei bija pavisam minimāls iespaids uz viņa ģimeni. Vēl vairāk, pateicoties tam, ka viņš bija kļuvis pašpaļāvīgs, viņi ar sievu varēja kalpot misijā.
Prezidents Tomass S. Monsons ir aicināts mūsu laikam. Viņa dzīve un mācības ir vēsts, ko Dievs sūta, lai mūs šobrīd pasargātu un svētītu. Laikā, kad daudzi raizējas par to, kā viņiem trūkst, Prezidents Monsons māca mums būt pateicīgiem par daudzajām svētībām, ko Tas Kungs mums ir dāvājis. Un laikā, kad daudzi koncentrējas uz savām problēmām, Prezidents Monsons mudina mūs glābt un palīdzēt, aizmirstot par sevi un svētījot citus. Uzklausot Prezidenta Monsona norādījumus, ģimenes būs garīgi pasargātas un gūs svētības, kas nepieciešamas mūsdienās.
Es esmu pateicīgs, ka dzīvoju laikā, kad evaņģēlijs ir atjaunots. Esmu pateicīgs, ka Tas Kungs sagatavoja Mormona Grāmatu mūsdienām. Nefijieši uzticīgi izturēja savas likstas, apliecinot, ka Tas Kungs pasargās mūs un dāvās svētības, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi tiktu galā ar mūslaiku grūtībām.
Panāciet šurp, Valters Reins, publicēts ar Baznīcas vēstures muzeja atļauju
Viņi paļāvās uz Dievu, Valters Reins, publicēts ar Baznīcas vēstures muzeja atļauju
Virsnieks Moronijs un brīvības karogs, Klarks Kellijs Praiss