Esiet gudri un esiet draugi!
Mācieties, lai iegūtu zināšanas un gudrību savā jaunībā, un uzmundriniet, un stipriniet apkārtējos!
Ja tiešām vēlaties labi dzīvot, jums jāseko Svēto Rakstu padomam: „Ak, atceries, mans dēls, un mācies gudrību savā jaunībā, jā, mācies savā jaunībā turēt Dieva baušļus” (Almas 37:35). Mācību procesu var apkopot šādi:
Mums visiem sākumā ir dots pamata intelekts. Mēs papildinām to ar zināšanām, ko gūstam, mācoties skolā un lasot grāmatas. Mēs papildinām to ar dzīves pieredzi. Un tad nonākam līdz ceturtajam solim — gudrībai. Tas tad arī ir viss, ko var piedāvāt pasaule. Taču mums ir pieejams tas, kā nav pasaulei. Kristoties un tiekot konfirmēti, mēs saņemam Svētā Gara dāvanu. Ja būsim uzticīgi likumiem, priekšrakstiem un derībām, ko esam uzņēmušies, ja regulāri un bieži uzņemsimies saistības Svētā Vakarēdiena sapulcēs un ievērosim priesterības un tempļa derības, mums vienmēr būs Svētā Gara dāvana, kas mūs mācīs un vadīs. Gars mudina mūs darīt un rīkoties. Mums visiem ir garīgās dāvanas un talanti (skat. M&D 46).
Gudrība apvienojumā ar garīgajām dāvanām palīdz mums būt sirdsgudriem. Gudrība ir svarīgākā no visām lietām, tādēļ pieņemies gudrībā, un visos savos centienos iegūsti sapratni (skat. Salamana pamācības 4:7). Svarīgi, lai mēs pieaugtu gudrībā un sapratnē jau kopš jaunības dienām.
Jaunības dienu pieredze palīdzēja man saprast, cik svarīga ir gudrība. Tā kā biju pilsētas puika, tēvs aizsūtīja mani pastrādāt onkuļa rančo Rietumjūtā. Esot tur, es nevarēju saprast, kādēļ liellopi bāž galvu cauri dzeloņdrāšu žogam, lai noplūktu zāli otrpus tā, ja tiem pieejamas tūkstošiem hektāru lielas ganības. Vai jūs esat domājuši, cik ļoti mēs tiem līdzināmies? Mēs pastāvīgi pārbaudām savu iespēju robežas, it īpaši jaunībā. Kā cilvēcīgām būtnēm — miesīgiem cilvēkiem — mums ir tieksme spiesties virsū dzeloņdrāšu žogam un bāzt cauri galvu. Kādēļ mēs tā darām?
Mēs varam gūt lielu prieku dzīvē arī bez savu robežu pārbaudīšanas. Paturiet prātā, ka „gudrība ir svarīgākā no visām lietām”, un, pielietojot šo gudrību, neejiet pa bezdievju tekām un neuzejiet uz ļaunu cilvēku ceļa! Neejiet pa to; vairieties no tā un ejiet tam secen! (skat. Salamana pam. 4:14–15). Netuvojieties tam! Nebāziet galvu cauri dzeloņdrāšu žogam!
Vai jums ir krietni draugi?
Kā redzat, mācot par gudrību, Salamana pamācībās mācīts arī par to, kā izvēlēties krietnus draugus: „Neej pa bezdievju tekām un neuzej uz ļaunu cilvēku ceļa!” (Salamana pam. 4:14). Mans dēls, neej ar viņiem pa vienu ceļu, atturi savas kājas no viņu tekām, jo viņu kājas nes uz ļaunu (skat. Salamana pam. 1:15–16).
Kā lai jūs zināt, ka jums ir krietni draugi? Es sniegšu jums divus piemērus. Ja jūs tos izmantosiet, jūs nekad neaizmaldīsieties svešās takās un nenoklīdīsiet no „šaurās jo šaurās takas, kas ved uz mūžīgo dzīvi” (2. Nefija 31:18).
-
Kopā ar krietniem draugiem ir viegli ievērot baušļus. Patiess draugs stiprina un palīdz mums dzīvot saskaņā ar evaņģēlija principiem, kas savukārt palīdz pastāvēt līdz galam.
-
Patiess draugs neliks jums izvēlēties starp saviem ceļiem un Tā Kunga ceļu, novirzot jūs no šaurās jo šaurās takas. Pa šo zemi klīst pretinieks, kas ļoti vēlas, lai mēs visi pakristu. Ja jūsu draugi velk jūs līdzi ļaunuma tekās, nekavējoties atstājiet viņus. Esiet gudri, izvēloties draugus!
Cik krietni draugi esat jūs paši?
Tagad es uzdošu grūtu jautājumu: cik krietni draugi esat jūs paši?
Dzīve ir kas vairāk par sevis glābšanu. Mēs esam pilnvaroti uzmundrināt un stiprināt arī visus apkārtējos. Tas Kungs vēlas, lai mēs atgrieztos pie Viņa visi kopā.
Jūs esat bākuguns, un nav nekā bīstamāka par apdzisušu bākuguni. Paturiet prātā, kas esat, — jūs esat gaisma pasaulei: saviem draugiem, brāļiem un māsām. Jūs esat tie, uz ko viņi skatās.
Salamana pamācību 4. nodaļā turpināts:
„Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs” (18.–19.pants).
Viņi patiesi nezina, kādēļ klūp. Viņiem nav gaismas, nav virziena.
Vai jūs zināt, kā ir paļauties uz bāku, ja tā nerāda gaismu? Mēs paliekam tumsā un nomaldāmies.
Ja lidmašīnā zūd elektrība, pilotam atliek paļauties tikai uz tiem rādītājiem, kas darbojas bez elektrības. Lidojot vienvietīgā kaujas lidmašīnā 12 km augstumā, kad skatu aizsedz mākoņi un līdzīgi veidojumi, pilots jūtas pilnīgi bezspēcīgs. Viņš ir zaudējis virzienu. Es to pieredzēju, un esmu priecīgs, ka varu būt te. Es nekad to neaizmirsīšu. Arī jūs kādu dienu varat nonākt līdzīgā situācijā. Nav nekā bīstamāka par apdzisušu bākuguni, īpaši tad, ja esam atkarīgi no tās gaismas.
Vai ir kāds, kam ir nepieciešama jūsu gaisma un vadība? Rādiet labu piemēru! Rādiet gaismu pasaulei, virziet un vadiet apkārtējos pa taisnīguma takām. Viņiem ir nepieciešama jūsu — uzticamas bākuguns — vadība. Esiet līdzās, kad esat kādam nepieciešami.
Gars ir kā vaduguns, kas nes prieku un dara laimīgu. Kaut mēs nekad nerīkotos tā, lai mums tiktu liegta Gara klātbūtne! Ak, cik dedzīgi es lūdzu, lai mēs nekad nepaliktu vieni un noskumuši šajā „tumšajā un drūmajā” pasaulē (1. Nefija 8:4)!
Lai Tas Kungs svētī jūsu centienus — mācīties un iegūt zināšanas un gudrību savā jaunībā! Kaut jūs iegūtu gudrību un sirdsgudrību attiecībā uz evaņģēlija mācībām caur paklausību un arī caur Gara, Svētā Gara, gaismu! Esiet krietni draugi! Uzmundriniet un stipriniet apkārtējos. Lai pasaule kļūst par labāku vietu tādēļ, ka esat dzīvojuši. Palīdziet saviem draugiem turēties uz šaurās jo šaurās takas, pastāvēt līdz galam un atgriezties ar godu.