Stiprināti ar Vārdu
DŽOŠUA A. PENA UN GLORIJAS HAIJETAS fotogrāfijas publicētas ar Lorēnas Dž. atļauju
Pusaudži liecina par brīžiem, kad mācījušies, guvuši mierinājumu un vadību no Svētajiem Rakstiem.
Mēs lūdzām, lai jaunieši pastāsta mums par brīžiem, kad viņiem palīdzējis kāds no iegaumētajiem Rakstu pantiem, par ko 2011. gada oktobra Vispārējā konferencē runāja elders Ričards Dž. Skots, no Divpadsmit apustuļu kvoruma (skat. sānjoslu). Šeit apkopotas dažas no viņu atbildēm.
Miers manai dvēselei
„Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu” (M&D 121:7).
Svēto Rakstu pants, kas man laika gaitā devis lielāko mierinājumu, ir Mācības un Derību 121:7, kad pravietis Džozefs Smits Libertī cietumā sauc pēc Debesu Tēva palīdzības. Es iegaumēju šo pantu, apmeklējot semināru, un atsaucu atmiņā ikreiz, kad nepieciešams mierinājums. Tas atgādina, ka mans Tēvs Debesīs mani mīl un zina par maniem pārbaudījumiem. Esmu vērsusies pie šī panta, lai gūtu mieru vilšanās un vājuma brīžos.
Šis pants palīdzēja man, kad aizgāju uz ballīti, kas izvērtās par vietu, kur man, kā zināms, nevajadzētu atrasties. Es pieklājīgi atteicos, kad draugi aicināja mani iedzert un uzsmēķēt. Šis pants deva man nepieciešamo spēku, lai pastāvētu par saviem uzskatiem.
Šis pants palīdzēja man arī, pieņemot kādu smagu lēmumu. Jau piecus gadus mēs ar draudzeni bijām nešķiramas. Mēs kopīgi spēlējām sporta spēles, kopīgi devāmies pārgājienos un pavadījām kopā katru nedēļas nogali. Taču tad viņa sāka pavadīt laiku ar gados vecāku draugu bariņu, ar kuriem es nevēlējos saieties. Beigu beigās viņa lika man izvēlēties, vai vēlos draudzēties ar viņu, vai arī turēties pie saviem uzskatiem attiecībā uz Gudrības vārdu un šķīstības likumu. Biju satriekta. Es nezināju, ka pastāvēt par to, kam ticu, var izrādīties tik grūti. Tomēr es izvēlējos sadraudzēties ar citām meitenēm, pastāvīgi paturot prātā Debesu Tēva solījumu Džozefam Smitam, ka viss nokārtosies.
Nekas nav tā vērts, lai atkāptos no savas ticības, un, izvēloties pareizi, es izjūtu patiesu un ilgstošu prieku. Šis Svēto Rakstu pants ir stiprinājis manu liecību un palīdzējis, kad man tas bijis nepieciešams.
Lorēna Dž. 16 gadi, Arkanzasa, ASV
Vājības kļūst par spēku
Pēc dažiem mēnešiem man bija jāliek vidusskolas iestājeksāmeni, taču es nejutos tam gatava. Biju pārliecināta, ka man nav pa spēkam tos nolikt. Tā nu es vērsos pie sava Debesu Tēva lūgšanā. Lūdzot manā prātā ienāca vārdi: „Ja cilvēki nāks pie Manis, Es parādīšu tiem viņu vājības. Es dodu cilvēkiem vājības, lai tie varētu būt pazemīgi; un Mana labvēlība ir pietiekama visiem cilvēkiem, kas pazemojas Manā priekšā; jo, ja tie pazemojas Manā priekšā un tiem ir ticība Manī, tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku” (Etera 12:27).
Es atskārtu, ka, lūdzot Debesu Tēvam spēku stāties pretī grūtībām un pārbaudījumiem, Viņš svētī un palīdz pārvarēt vājības. Uzticēt savas raizes Tam Kungam bija labākais no visiem lēmumiem, ko varēju pieņemt. Viņš ir labākais skolotājs, un es zinu, ka Viņš man palīdzēja.
Irvins O. 16 gadi, Salvadora
Lūdz vienmēr
„Lūdz vienmēr, lai tu varētu iznākt kā uzvarētājs; jā, lai tu varētu uzvarēt Sātanu un lai tu varētu izbēgt no Sātana kalpu rokām, kuri atbalsta viņa darbu” (M&D 10:5).
Šis pants palīdz man stāties pretī kārdinājumiem. Kad taisos darīt kaut ko, kas, kā zinu, ir nepareizi, man prātā iešaujas šis pants un tā vēstījums. Ikreiz, kad jūtu šo pamudinājumu un lūdzu, es saņemu palīdzību, kas nepieciešama, lai pārvarētu kārdinājumus, ar kuriem sastopos.
Džesijs F. 17 gadi, Jūta, ASV
Es esmu ar tevi
„Esi pacietīgs ciešanās, jo to būs daudz; bet paciet tās, jo raugi, Es esmu ar tevi, līdz pat tavu dienu galam” (M&D 24:8).
Šī Svēto Rakstu panta iegaumēšana ir izvērtusies par svētību, īpaši tādos brīžos, kad esmu nobijusies vai jūtos vientuļa. Kad vien to atminos, mana drosme pieaug un es jūtos labāk. Kā jaunajiem vīriešiem un sievietēm — mums ir nepieciešama vadība un atbalsts, it īpaši sastopoties ar lieliem pārbaudījumiem un grūtībām. Lai gan dažkārt nākotne šķiet neskaidra un nedroša, es zinu, ka varu paļauties uz To Kungu un sajust Viņa sirsnīgo apskāvienu.
Kad biju maziņa, mājās un Sākumskolā mācīja, ka, ja vien darīšu savu daļu, Tas Kungs vienmēr būs man līdzās. Pateicoties tam un arī šim Rakstu pantam, zinu, ka vienmēr varu ar Viņu rēķināties.
Sofija I. 15 gadi, Urugvaja
Veldena K. Andersena un Christian Ibanez, fotogrāfijas