Jaunieši
Dalīties ar draugu
Kādu dienu, kad es gatavojos savai semināra nodarbībai, ar mani notika kaut kas skaists un neparasts. Kad es pārlasīju stundu nākamajai dienai, es ieraudzīju kādas skolas draudzenes seju, un man bija stipra sajūta, ka man jādalās savā liecībā ar viņu.
Neskatoties uz iedvesmas skaidrību, es biju nobijusies. Es biju noraizējusies, ka mana draudzene varētu mani atraidīt, jo īpaši tāpēc, ka viņa neizskatījās pēc tādas meitenes, kas būtu ieinteresēta pievienoties Baznīcai.
Es domāju par māsas Merijas N. Kukas, no Jauno sieviešu vispārējā prezidija, runu, kurā viņa izaicina mūs smagi strādāt un būt drosmīgiem.1 Es gribēju būt drosmīga; un tā es uzrakstīju šai meitenei vēstuli un liecināju par Baznīcas patiesumu un manu mīlestību pret Mormona Grāmatu. Nākamajā dienā es ieslidināju Mormona Grāmatu kopā ar savu vēstuli viņas somā.
Man par pārsteigumu, mana draud zene bija ļoti atsaucīga. Kopš tās dienas viņa man stāstīja par to, ko viņa bija iemācījusies savās Mormona Grāmatas studijās. Dažas nedēļas vēlāk es iepazīstināju viņu ar misionāriem. Gandrīz uzreiz viņa saņēma apstiprinājumu no Svētā Gara, ka tas, ko viņa uzzināja, ir patiesība. Es un misionāri raudājām, kad viņa mums pastāstīja par savām sajūtām. Mana draudzene drīz vien kristījās, un viņas vecāki bija pārsteigti, redzot tās pārmaiņas, kas ar viņu bija notikušas.
Es esmu tik laimīga, ka es spēju pārvarēt savas bailes un palīdzēju ienest evaņģēliju viņas dzīvē.