Augstākā Prezidija vēstījums, 2013. gada februāris
Vārds neizlēmīgam misionāram
Jēzus Kristus mācekļiem vienmēr ir bijis pienākums sludināt Viņa evaņģēliju pasaulei (skat. Marka 16:15–16). Taču dažreiz ir grūti atvērt savu muti un runāt ar apkārtējiem par mūsu ticību. Kamēr dažiem Baznīcas locekļiem runāt ar citiem par reliģiju izdodas nepiespiesti, tikmēr citi nedaudz vilcinās vai jūtas neērti, neveikli vai pat nobijušies, lai runātu par reliģiju.
Tādēļ es gribētu ieteikt četras lietas, ko katrs var paveikt, lai pildītu Glābēja norādījumu — sludināt evaņģēliju „katrai radība” (M&D 58:64).
Esiet gaisma
Mans mīļākais teiciens, ko bieži piedēvē svētajam Franciskam no Asīzes, skan šādi: „Sludiniet evaņģēliju visos laikos un, ja nepieciešams, lietojiet arī vārdus.”1 Netieši šajā teicienā tiek norādīts uz to, ka bieži vien visspēcīgākie sprediķi ir tie, kas nav izteikti vārdos.
Kad mēs esam godprātīgi un viscaur savā dzīvē sekojam saviem standartiem, cilvēki to ievēro. Kad mēs izstarojam prieku un laimi, viņi to pamana vēl vairāk.
Ikviens vēlas būt laimīgs. Kad mēs, Baznīcas locekļi, izstarojam evaņģēlija gaismu, cilvēki var redzēt mūsu laimi un sajust Dieva mīlestību, kas piepilda un pārpludina mūsu dzīvi. Viņi grib zināt — kāpēc. Viņi grib saprast mūsu noslēpumu.
Tas liek viņiem uzdot tādu jautājumu kā „Kāpēc jūs esat tik laimīgi?” vai arī „Kāpēc jums vienmēr ir tik pozitīva attieksme?”. Atbildes uz šiem jautājumiem, protams, noved pie sarunas par atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju.
Esiet runīgs
Aizsākt reliģijas tēmu — jo īpaši mūsu draugu un tuvinieku vidū — var šķist biedējoši un problemātiski. Tā tam nav jābūt. Pieminēt garīgas pieredzes, Baznīcas pasākumus vai notikumus ikdienas sarunās var būt viegli un patīkami, ja pielietosim nedaudz drosmes un veselā saprāta.
Mana sieva Herjete tam ir brīnišķīgs piemērs. Kad mēs dzīvojām Vācijā, viņa atrada veidu, kā pieminēt ar Baznīcu saistītās tēmas savās sarunās ar draugiem un paziņām. Piemēram, kad kāds jautāja viņai par nedēļas nogali, viņa atbildēja: „Šo svētdien mūsu baznīcā mēs piedzīvojām kaut ko ļoti iespaidīgu! Kāds 16 gadus vecs jauneklis mūsu 200 cilvēku lielās draudzes priekšā sniedza brīnišķīgu runu par šķīstu dzīvi.” Vai arī: „Es uzzināju par kādu 90 gadus vecu sievieti, kura noadīja vairāk nekā 500 segu un atdeva tās mūsu Baznīcas humānās palīdzības programmai, lai tās tiktu nosūtītas cilvēkiem visā pasaulē.”
Vairums gadījumos cilvēki, kas to bija dzirdējuši, vēlējās uzzināt vairāk. Viņi uzdeva jautājumus. Un tas pavēra iespējas runāt par evaņģēliju dabiskā, pārliecinātā, nepiespiestā veidā.
Mūsdienās, līdz ar interneta un sociālo mediju ienākšanu mūsu dzīvē, runāt par reliģiju nepiespiestā veidā ir kļuvis vieglāk nekā jebkad agrāk. Viss, kas mums ir vajadzīgs, ir vienkārši drosme to darīt.
Esiet labvēlības pilni
Diemžēl ir tik viegli būt nelaipniem. Pārāk bieži mēs strīdamies, noniecinām vai nosodām. Kad mēs kļūstam dusmīgi, rupji vai aizvainojoši pret cilvēkiem, pēdējais, ko viņi vēlas, ir uzzināt vairāk par mums. Mēs to nekad neuzzināsim, cik daudz cilvēku ir pametuši Baznīcu vai nekad tai nav pievienojušies, tikai tāpēc, ka ticis pateikts kas tāds, kas ir sāpinājis viņus.
Šodien pasaulē ir tik daudz nepieklājības. Interneta anonimitātes dēļ vieglāk nekā jebkad agrāk tiešsaistē var pateikt kaut ko aizvainojošu vai aizskarošu. Vai mums, daudzsološiem lēnprātīgā Kristus mācekļiem, nevajadzētu būt augstākiem žēlsirdības standartiem? Svētie Raksti māca: „Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt” (Kolosiešiem 4:6).
Man patīk doma par to, ka mūsu vārdi ir tīri kā saulainas debesis un pilni labvēlības. Vai jūs varat iedomāties, kādas būtu mūsu ģimenes, bīskapijas, tautas un pat pasaule, ja mēs varētu pieņemt šo vienkāršo principu?
Esiet ticīgi
Dažreiz mēs pārāk paļaujamies uz sevi vai arī uzņemamies pārāk lielu atbildību, kad runa ir par to, lai citi pieņemtu evaņģēliju. Ir svarīgi atcerēties, ka Tas Kungs negaida, ka mēs pievērsīsim kādu.
Pievēršanās evaņģēlijam notiek nevis caur mūsu vārdiem, bet caur Svētā Gara debesu kalpošanu. Dažreiz viss, kas ir vajadzīgs, ir viena vienīga frāze no mūsu liecības par kādu pieredzi, lai notiktu sirds pārmaiņas vai lai pavērtos durvis, kas citiem ļaus pieredzēt dižas patiesības caur Gara pamudinājumiem.
Prezidents Brigams Jangs (1801–1877) teica, ka viņš zināja, ka evaņģēlijs ir patiess, kad „ieraudzīja vīru, kas nebija daiļrunīgs un kuram nepiemita oratora talants, un kurš vien varēja pateikt: „Ar Svētā Gara spēku es zinu, ka Mormona Grāmata ir patiesa, ka Džozefs Smits ir Tā Kunga pravietis.”” Prezidents Jangs teica, ka tad, kad viņš dzirdēja šo pazemīgo liecību, „Svētais Gars, kas nāca no šī cilvēka, apgaismoja manu sapratni, un gaisma, slava un nemirstība bija manā priekšā”.2
Brāļi un māsas, esiet ticīgi. Tas Kungs var piešķirt spēku jūsu vārdiem, kurus jūs runājat, un padarīt tos varenus. Dievs neprasa, lai jūs pievērstu cilvēkus evaņģēlijam, bet drīzāk, lai jūs atvērtu savu muti. Pievēršana nav jūsu uzdevums, — tas ir tā cilvēka uzdevums, kas klausās jūsos, un Svētā Gara uzdevums.
Katrs Baznīcas loceklis ir misionārs
Mani dārgie draugi, šodien atvērt savu muti un dalīties ar citiem Jēzus Kristus evaņģēlija priecīgajās vēstīs mēs varam tik daudz veidos kā nekad agrāk. Katram ir savs veids — pat misionāram, kurš vilcinās, — kā piedalīties šajā dižajā darbā. Mēs katrs varam atrast veidu, kā izmantot savus īpašos talantus un intereses, lai atbalstītu šo dižo darbu, kas piepilda pasauli ar gaismu un patiesību. To darot, mēs atradīsim prieku, ko rod tie, kas ir uzticīgi un pietiekami drosmīgi, lai „[stāvētu] kā Dieva liecinieki visos laikos” (Mosijas 18:9).
© 2013 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/12. Tulkojuma apstiprinājums: 6/12. First Presidency Message, February 2013 tulkojums. Latvian. 10662 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Viens efektīvs veids, kā mācīt, — „iedrošināt tos, kurus jūs mācāt, izvirzīt … mērķus, kas var palīdzēt viņiem dzīvot atbilstoši principiem, kurus jūs esat mācījuši” (Teaching, No Greater Call [1999], 159). Apsveriet iespēju uzaicināt tos, kurus jūs mācāt, ar lūgšanām izvirzīt mērķi šajā mēnesī — dalīties evaņģēlijā ar vienu vai vairākiem cilvēkiem. Vecāki var apspriest to, kā jaunākie bērni varētu palīdzēt. Jūs varētu arī palīdzēt ģimenes locekļiem apmainīties ar idejām, kā aizsākt evaņģēlija tēmu ikdienas sarunā vai izspēlēt šādas situācijas, un padomāt par nākamajiem Baznīcas pasākumiem, uz kuriem viņi varētu uzaicināt kādu draugu.