„Pašpaļāvības kursi: Finanšu sasaistīšana ar evaņģēlija patiesajiem principiem”, Liahona, 2024. g. janv.
Pašpaļāvības kursi: Finanšu sasaistīšana ar evaņģēlija patiesajiem principiem
Pašpaļāvības kursi palīdz tajos iesaistītajiem gūt garīgu ieskatu jautājumos par viņu finansiālajām vajadzībām.
Daļa no Tā Kunga agrīnajiem norādījumiem, ko Viņš ir devis Saviem bērniem, saistās ar darbu un pašpaļāvību. Vecajā Derībā Viņš norādīja Ādamam un Ievai: „Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst.” (1. Mozus 3:19.) Un israēliešiem Viņš teica: „Sešas dienas tev būs strādāt.” (2. Mozus 20:9.)
Mūsdienās Baznīcas sponsorētās pašpaļāvības grupas visā pasaulē palīdz Dieva bērniem papildināt savu izglītību, kļūt emocionāli noturīgākiem, atrast labāku darbu, uzsākt uzņēmējdarbību un, kā liecina tālāk sniegtā pieredze, prasmīgāk pārvaldīt savas finanses.
Desmitās tiesas maksāšana nelielu ienākumu gadījumā
Laulības laikā Deborai no Mičiganas štata, ASV, nekad nebija bijis problēmu ar savu finanšu pārvaldīšanu. Taču, kad viņi ar vīru izšķīrās, rēķinus apmaksāt kļuva grūtāk. Lai gan Deborai patika regulāri apmeklēt templi, viņai sākās grūtības ar desmitās tiesas maksāšanu un viņa pārtrauca apmeklēt templi.
Viņa lūdza palīdzību savam bīskapam, kurš pastāstīja viņai par viņu stabā notiekošajām Baznīcas pašpaļāvības nodarbībām personīgo finanšu pārvaldības jomā. Debora piekrita tās apmeklēt, taču sākumā neredzēja iemeslu, kādēļ to darīt: „Patiesību sakot, es sev teicu: „Es nezinu, kālab es šeit atrodos. Es zinu, kā plānot savu budžetu. Es visu savu dzīvi esmu plānojusi savu budžetu.””
Debora satikās ar grupu un tās koordinatoru. Katru nedēļu viņi divas stundas mācījās gan par finanšu stabilitātes laicīgajiem aspektiem (piemēram, budžeta strukturēšanu), gan par finansiālās stabilitātes garīgajiem aspektiem (piemēram, kā kļūt par savu ienākumu uzticīgu pārvaldnieku). „Es nekad nebiju sasaistījusi šīs abas lietas tā, kā tās tika sasaistītas šajā klasē,” Debora atzīst.
Debora juta, ka viņas derību saikne ar Debesu Tēvu palīdz viņai mācīties iekļaut Viņu savos finanšu lēmumos. „Mans Debesu Tēvs vienmēr ir bijis man līdzās. … Man ir jāiekļauj Viņš it visā.”
Rīkojoties saskaņā ar pamudinājumiem un norādījumiem, ko Debora saņēma no savas pašpaļāvības grupas, viņa spēja atlikt naudu desmitajai tiesai, samaksāt savus rēķinus un pat iekrāt naudu, kaut arī viņas ienākumi nepieauga.
Prezidents Hibers Dž. Grants (1856–1945) liecināja, ka ar atlikušo ienākumu daļu pēc desmitās tiesas nomaksas var izdarīt vairāk nekā ar visu summu pirms desmitās tiesas maksāšanas: „Es apliecinu …, ka vīrieši un sievietes, kas ir bijuši absolūti godīgi pret Dievu un ir samaksājuši savu desmito tiesu, … liecina, ka … Dievs ir devis viņiem tādu gudrību, ka viņi ir spējuši izmantot atlikušās deviņas desmitdaļas, kuras tiem ir izrādījušās daudz vērtīgākas un ar ko viņi ir paveikuši vairāk, nekā tad, ja viņi nebūtu bijuši godīgi pret To Kungu.”1
Ievērojot Desmitās tiesas likumu un piemērojot sava budžeta veidošanā evaņģēlija principus, Debora tika svētīta „gan laicīgi, gan garīgi” (Mosijas 2:41). Viņas pašpaļāvības grupas norādījumi un iedvesma no Svētā Gara pavēra viņai ceļu uz tempļa rekomendācijas saņemšanu un atgriešanos templī. „Viņš man parādīja, ka es varu izdarīt visu to, ko es teicu, ka nevarētu, un vēl daudz vairāk,” viņa liecina. „Tas, ko jūs darāt šodien, nosaka jūsu nākotni, un es vēlos, lai mana nākotne būtu tāda, ka es varu ieiet Detroitas templī un atsākt darbu savu priekšteču labā.”
Fotogrāfija publicēta ar Berijas un Laita Čū atļauju
Izkļūšana no parādiem
Berijai Čū no Taipejas vidienes staba Taivānā bija nepieciešama gudrība, kas pārsniegtu viņas sapratni, kad viņa neveiksmīga ieguldījuma dēļ bija iekļuvusi lielos parādos. Šīs situācijas iespaidā Berija uz kādu laiku jutās kā paralizēta un nespēja virzīties uz priekšu. Taču viņa rada pazemību, lai vērstos pie Debesu Tēva lūgšanā. Šī lūgšana dāvāja viņai drosmi, lai viņa spētu pastāstīt par notikušo savam vīram. Berijas vīrs Laits Tsajs iejūtīgi un pazemīgi pārliecināja viņu par to, ka viņi spēs izgudrot, kā tikt laukā no parādiem. Laits un Berija kopīgi lūdza un meklēja Tā Kunga norādījumus.
Berijai un Laitam šķita, ka viņiem varētu nākt par labu Baznīcas pašpaļāvības kursi par personīgo finanšu pārvaldīšanu. Par spīti nomācošajam parāda apmēram, viņi izstrādāja tā atmaksas plānu. Ar kursu palīdzību viņi ir iemācījušies „piešķirt prioritāti desmitajai tiesai un … dievbijīgi pārvaldīt savas finanses”, stāsta Berija. „Mēs arī iemācījāmies plānot budžetu un piešķirt prioritāti tikai nepieciešamajiem izdevumiem.”
Berija un Laits ne vien iemācījās atbildīgi plānot savus ienākumus, bet viņu personīgā finanšu grupa arī iedvesmoja Beriju uz darba maiņu. Šīs pārmaiņas ļāva viņai saņemt lielāku algu, ko viņa varēja novirzīt parāda dzēšanai.
Berija un Laits, darbojoties ar vienotu mērķi, izmantoja visas savas prēmijas, ieguldījumus un papildu ienākumus no pilnas un nepilnas slodzes darbiem, lai nomaksātu Berijas parādu. Ar Tā Kunga palīdzību viņi sedza visus savus izdevumus un, pats galvenais, turpināja maksāt desmito tiesu un citus ziedojumus.
Tas Kungs ir paziņojis: „Tas ir Mans nolūks apgādāt Savus svētos. … Bet tam ir jātiek darītam Manā paša veidā.” (Mācības un Derību 104:15–16.) Indivīdi un ģimenes no visas pasaules atklāj, kā Viņš tos nodrošina, kad viņi savā dzīvē sāk īstenot garīgās un finansiālās pašpaļāvības principus.
Mācīt „kā darīt”, nevis tikai „ko darīt”
Kērtiss un Posanda Skoti no Teksasas štata, ASV, gribēja gudri pārvaldīt savas finanses, taču nespēja vienoties par to, kā to darīt. Posanda zināja, ka viņiem ir nepieciešama veselības apdrošināšana, taču Kērtiss saprata, ka viņi to nevar atļauties. Kaut arī viņi viens otru mīlēja, viņu atšķirīgais skatījums finanšu jomā radīja viņu laulībā spriedzi. „Runājot par finansēm,” Posanda atceras, „man šķiet, mēs pat nebijām vienā upē, kur nu vēl vienā laivā.”
Kērtiss piekrīt. „Naudas lietas allaž bija saspringta tēma, un vairāku būtisku sarunu mums nemaz nebija bijis.”
Viņu bīskaps ieteica Posandai un Kērtisam apmeklēt pašpaļāvības kursu par personīgo finanšu pārvaldīšanu, kas tika piedāvāts viņu stabā.
Kērtiss jutās pārsteigts par to, cik labi viņa gadījumā darbojās viņu klases atklāto diskusiju formāts. Viņš spēja izskaidrot savus uzskatus un gūt ieskatu no citiem, kuri izprata viņa ģimenes apstākļus. Grupas diskusijas palīdzēja Kērtisam atklāt ne vien evaņģēlija principus, bet arī praktiskus veidus, kā tos piemērot dzīvē. Sešu gadu laikā kopš kristībām Kērtisam bieži tika mācīts, ka viņam vajadzētu vairot savu ticību, pilnveidot savas lūgšanas un tuvināties Glābējam, taču viņš uzskata, ka pašpaļāvības kursi iemācīja viņam to, kā veikt šos uzlabojumus.
Uzzinot, kā pielietot evaņģēlija principus finanšu pārvaldīšanā savā ģimenē un uzņēmējdarbībā, Kērtiss arī padziļinātāk atklāja Tā Kunga mīlestību pret sevi. „Tas patiesībā stiprināja manu ticību un izpratni par Debesu Tēva gādību un rūpēm par mums,” viņš saka.
Posanda uzskata, ka pašpaļāvības kursa garīgie aspekti ir palīdzējuši viņai saprast, ka Dieva iecerē ir vieta pat finanšu jautājumiem. „Tas stiprināja manu liecību … soli pa solim, rindiņu pēc rindiņas.”
Tā Kunga mācību iekļaušana savu finansiālo lēmumu pieņemšanā beigu beigās satuvināja Kērtisu un Posandu. „Mēs sākām kļūt par komandu,” teic Posanda. „Es neteiktu, ka mēs esam bagāti vai ka mums ir vairāk naudas, taču mēs pavisam noteikti ejam pareizajā virzienā.”