„Mēs tiekam aicināti darīt labu”, Liahona, 2024. gada jūnijs.
Žurnāla Liahona ikmēneša vēstījums, 2024. gada jūnijs
Mēs tiekam aicināti darīt labu
Mēs ceļam Dieva valstību, kalpojot citiem, turot augstu savu gaismu un iestājoties par reliģisko brīvību.
Gideons atpazina viltus mācību, kad to dzirdēja. Viņš jau iepriekš to bija dzirdējis no ķēniņa Noas un viņa priesteriem — tiem, „kas bija augstprātīgi savā sirds lepnībā” un kas „tika atbalstīti savā slinkumā un savā elku pielūgšanā, un savās netiklībās ar nodevām, ko ķēniņš Noa bija uzlicis savai tautai” (Mosijas 11:5–6).
Vēl sliktāk bija tas, ka ķēniņš Noa bija nodevis nāvei pravieti Abinadiju un bija centies iznīcināt Almu un viņa ticībai pievērstos (skat. Mosijas 17. nod.; 18:33–34). Lai izbeigtu šo nekrietnību, Gideons apsolīja apturēt ķēniņu, kuru viņš pasaudzēja tikai lamaniešu iebrukuma dēļ (skat. Mosijas 19:4–8).
Vēlāk Gideons vainoja Noas priesterus par 24 lamaniešu meitu aizvešanu. Viņš redzēja, ka Abinadija pravietojums par ļaudīm bija piepildījies, jo viņi bija atteikušies nožēlot grēkus. (Skat. Mosijas 20:17–22.) Viņš palīdzēja atbrīvot Limhija ļaudis, kuri atradās lamaniešu gūstā (skat. Mosijas 22:3–9).
Tagad, būdams krietni gados, Gideons jau atkal saskārās ar lepnību un nekrietnību, stāvot Nehora priekšā, kurš ļaužu vidū bija ieviesis viltus priesterību. Nehors „runāja pret baznīcu” un centās novest cilvēkus no ceļa. (Skat. Almas 1:3, 7, 12; skat. arī 2. Nefija 26:29.)
Izmantojot Dieva vārdu kā savu ieroci, varonīgais Gideons pārmeta Nehoram viņa nekrietnību. Dusmās Nehors uzbruka Gideonam un nogalināja viņu ar savu zobenu. (Skat. Almas 1:7–9.) Tā beidzās „taisnīga vīra” dzīve — vīra, „kas tik daudz laba bija darījis šajā tautā” (Almas 1:13).
Pēdējās dienās, kurās mēs dzīvojam, mums ir plašas iespējas līdzināties Gideonam un būt par „darbarīk[iem] Dieva rokās” (Almas 1:8), būt par „kalpiem” (Mosijas 22:4), iestāties par taisnību un stāties pretī visam tam, kas apdraud mūsu brīvību pielūgt Dievu un Viņam kalpot. Sekojot Gideona uzticīgajam piemēram, arī mēs varam paveikt daudz laba.
Vienoti kalpošanā
Augstākais prezidijs ir teicis: „Būdami [Glābēja] sekotāji, mēs cenšamies mīlēt Dievu un mūsu tuvākos visā pasaulē.” „Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ļoti vēlas svētīt citus un palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Mēs esam svētīti ar to, ka mums ir prasmes, resursi un uzticami sakari visā pasaulē, lai veiktu šo svēto pienākumu.”1
Es esmu pateicīgs par nesavtīgajiem kalpošanas darbiem, ko Baznīcas locekļi veic mūsu tempļos un savās bīskapijās, draudzēs un stabos. Es esmu pateicīgs arī par to, ka Baznīcas locekļi kalpo neskaitāmās kopienās, izglītības un labdarības organizācijās un ka viņi ik gadu iesaistās tūkstošiem humānās palīdzības projektos gandrīz 200 valstīs un teritorijās, brīvprātīgi nostrādājot miljoniem stundu.2
Viens no veidiem, kā Baznīca paplašina kalpošanas iespējas vairākās valstīs, ir pakalpojums JustServe.org. JustServe.org sponsorē Baznīca, taču tas ir pieejams ikvienam, kurš vēlas svētīt citus, un tas „brīvprātīgajiem dara zināmu, kādus brīvprātīgos darbus ir nepieciešams paveikt kopienā”, kas „tajā uzlabo dzīves kvalitāti”.3
Baznīca un tās locekļi arī sadarbojas ar kalpošanas organizācijām visā pasaulē. Pateicoties tās locekļiem — asins donoriem — Baznīca kļuva par „lielāko asins ziedotāju Sarkanajā krustā 2022. gadā”. Turklāt Baznīca Sarkanajam Krustam nesen ziedoja 8,7 miljonus dolāru.4
Baznīca sadarbojas arī ar organizācijām, kas veicina tīra ūdens un sanitārijas pieejamību dažādos reģionos visā pasaulē. 2022. gadā Baznīca piedalījās 156 šādos projektos.5 Mēs arī sadarbojamies un ziedojam citām aģentūrām, kas sniedz palīdzību ciešanu pārņemtajiem Dieva bērniem.6
„Kad mēs sadodamies rokās, lai kalpotu grūtībās nonākušajiem,” teica prezidents Henrijs B. Airings, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, „Tas Kungs savieno mūsu sirdis.”7
Turiet augstu savu gaismu
Būdami Glābēja mācekļi, mēs svētām arī mūsu tuvākos, turot mūsu derības un kristīgi dzīvojot. Mormona Grāmatā ir mācīts, ka „baznīcas ļaudīm” ir ne vien jābūt taisnīgiem, bet arī jāpanāk, lai viņu taisnīgās balsis tiktu sadzirdētas, ja viņi vēlas, lai Tas Kungs viņus pasargātu un palīdzētu viņiem uzplaukt (skat. Almas 2:3–7; skat. arī Mosijas 29:27). Tas Kungs sagaida, ka mēs dalīsimies mūsu ticībā un uzskatos un turēsim augstu mūsu gaismu. „Lūk, Es esmu gaisma, ko jums būs turēt augstu” (3. Nefija 18:24).
„Mēs nekalpojam mūsu Glābējam gana labi, ja bīstamies cilvēka vairāk kā Dieva,” teica prezidents Dalins H. Oukss, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā. Viņš piebilda: „Mēs esam aicināti iedibināt Tā Kunga standartus, nevis sekot pasaulīgajiem.”8
Neatkarīgi no tā, vai tas ir skolā, darbā, spēlē, atvaļinājumā, randiņā vai tiešsaistē, Tā Kunga mācekļi „nekaun[as] uzņemties Kristus vārdu” (Almas 46:21). Ar vārdiem un darbiem mēs liecinām, ka Dievs dzīvo un ka mēs sekojam Viņa Dēlam.
„Mūsu ticība nav kas tāds, kas ir nodalīts no mūsu pārējās dzīves, vismaz tā tam nevajadzētu būt. „Ticība ir jāizrāda ne tikai baznīcā, mājās vai [skolā],” norādīja Pols Lamberts, pēdējo dienu svēto reliģiskā plurālisma eksperts. Tā ir jāizrāda it visā, ko darāt.”9
Mēs nezinām, kādu ietekmi uz citiem var atstāt mūsu liecība, labais piemērs un labie darbi. Bet, kad mēs iestājamies par taisnību un turam augstu Glābēja gaismu, cilvēki to ievēro, un debesis mūs atbalsta.
Iestājieties par reliģisko brīvību
Mūsdienu viltus priesterība, kad arvien sekulārākā sabiedrība vēršas pret ticīgajiem, nemaz tik ļoti neatšķiras no Mormona Grāmatas laiku viltus priesterības. To cilvēku balss, kuri iebilst pret reliģijas svarīgo lomu publiskajā un politiskajā arēnā, kļūst arvien skaļāka. Sekulāristi un valdības, tostarp daudzas skolas un universitātes, uzspiež noteiktu uzvedību un sludina netikumību, ateismu un morālo relatīvismu.
Uzbrukumi reliģiskajai brīvībai gūs panākumus, ja mēs neiestāsimies par savām reliģiskajām tiesībām. „Kā Baznīca,” es nesen mācīju, „mēs apvienojamies ar citām reliģijām, lai aizsargātu visu ticību un pārliecību cilvēkus un viņu tiesības to paust.”10
Karš debesīs tika izcīnīts par morālo rīcības brīvību — mūsu izvēles brīvību. Lai mēs saglabātu savu rīcības brīvību, mums ir rūpīgi jāsargā mūsu reliģiskā brīvība.
Aktīva reliģiskā ticība stiprina un aizsargā ģimenes, kopienas un tautas. Tā rosina paklausīt likumam, ieaudzina cieņu pret dzīvību un īpašumu un māca būt žēlsirdīgiem, godīgiem un tikumīgiem, kas ir taisnīgas, brīvas un pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanai nepieciešamie tikumi. Mums nekad nevajadzētu atvainoties par mūsu ticību.
Mūsu misionāru darbs, aizstājošais darbs tempļos, centieni celt Dieva valstību un mūsu pašu laime prasa, lai mēs aizstāvētu reliģisko ticību un brīvību. Mēs nevaram zaudēt šo brīvību, nezaudējot citas brīvības.
Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Tā ir brīvības mīlestība, kas iedvesmo manu dvēseli — pilsoniska un reliģiska brīvība visai cilvēcei.”11 Reliģiskā brīvība iedvesmos arī mūsu dvēseli, ja mēs sekosim Baznīcas vadītāju padomiem:
-
„Esiet informēti par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem un pēc tam runājiet par tiem drosmīgi un pieklājīgi.”12
-
„Atzīstiet, ka reliģiskās brīvības mazināšanās būtiski ietekmēs mūsu iespējas pieaugt spēkā un evaņģēlija zināšanās, tikt svētītiem ar svētajiem priekšrakstiem un paļauties uz To Kungu, lai Viņš vadītu Savu Baznīcu.”13
-
„Drosmīgi paudiet pārliecību, ka Dievs pastāv un ka ir absolūtas patiesības, ko nosaka Viņa baušļi.”14
-
„Apstrīdiet likumus, kas ierobežo mūsu brīvību dzīvot saskaņā ar savu ticību.”15
-
„Dodieties pasaulē, lai darītu labu, vairotu ticību Visvarenajam Dievam un palīdzētu citiem kļūt laimīgākiem.”16
-
Studējiet materiālus vietnē: religiousfreedom.ChurchofJesusChrist.org un religiousfreedomlibrary.org/documents.
Mēs ceļam Dieva valstību, kalpojot, turot augstu savu gaismu un iestājoties par reliģisko brīvību. Lai Tas Kungs mūs svētī mūsu centienos darīt „daudz laba” mūsu ģimenēs, kopienās un tautās!
© 2024 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/19. Tulkojuma apstiprinājums: 6/19. Monthly Liahona Message, June 2024 tulkojums. Latvian. 19347 153