Reģiona vadītāja vēstījums
Kāpēc derības?
Pirmslaicīgajā pasaulē mūsu Tēvs Debesīs ar Jēzus Kristus Izpirkšanas starpniecību izveidoja ieceri, ar kā palīdzību mēs varam atgriezties pie Viņa. Ceļš, kas ved mūs mājās, bieži tiek dēvēts par derību taku, jo tajā ir skaidri izklāstīti mūsu atgriešanās noteikumi un nosacījumi. Derība ir svēta vienošanās starp Dievu un cilvēku vai cilvēku grupu. Dievs dot noteiktus nosacījumus, un Viņš apsola mūs svētīt, ja mēs tiem paklausīsim.1 Prezidents Nelsons māca: „Jūsu apņemšanās sekot Glābējam, slēdzot ar Viņu derības un pēc tam tās ievērojot, atvērs durvis uz pilnīgi visām garīgajām svētībām un privilēģijām, kas ir pieejamas ikvienam vīrietim, sievietei un bērnam.”2
Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam: „Ir likums, neatsaucami izdots debesīs pirms šīs pasaules radīšanas, ar ko ir noteiktas visas svētības — un, kad mēs iegūstam jebkuru svētību no Dieva, tas ir caur paklausību tam likumam, ar ko tā ir noteikta.”3 Elders D. Tods Kristofersons mums atgādina: „Derības, ko Dievs piedāvā Saviem bērniem, sniedz mums vairāk nekā tikai vadību. Tās mūs saista ar Viņu, un, esot saistīti ar Viņu, mēs varam pārvarēt visu.”4 Mēs esam saņēmuši no Tā Kunga apsolījumu, ka „Es esmu saistīts, kad jūs darāt, ko Es saku, bet kad jūs nedarāt, ko Es saku, jums nav solījuma.”5
Dievs vienmēr ir slēdzis derības ar savu tautu. Mēs zinām, ka Tas Kungs noslēdza derības ar Ādamu un Ievu, praviešiem pēc viņiem, kā arī daudziem citiem. Mūsdienās mēs bieži runājam par derību, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu, jeb Ābrahāma derību. Dievs apsolīja svētīt Ābrahāmu un viņa pēcnācējus „ar evaņģēlija svētībām, kas ir glābšanas svētības, patiesi mūžīgās dzīves svētības”.6
Kā Ābrahāma derības mantiniekiem mums ir pienākums sludināt evaņģēliju visiem zemes iedzīvotājiem, aicināt citus nākt pie Kristus un kļūt saistītiem ar Viņu. Aicināt citus pie Kristus ir aicinājums stāties uz derības takas, caur „kristību derību atverot durvis uz katru svētību”, un galu galā saņemt lielāko no visām Dieva dāvanām — mūžīgās dzīves dāvanu.7
Svētības, ko Dievs apsolīja Ābrahamam un viņa pēcnācējiem par lielo pēdējo dienu sapulcināšanu, piepildās mūsdienās. Prezidents Nelsons paziņoja: „Šī sapulcināšana ir vissvarīgākais, kas šodien notiek uz Zemes. Nekas cits tai nelīdzinās plašā mēroga ziņā, nekas cits tai nelīdzinās svarīgumā, nekas cits tai nelīdzinās majestātiskumā.” „Jebkad, kad jūs paveicat jebko, kas palīdz kādam — jebkurā priekškara pusē — spert soli tuvāk derību noslēgšanai ar Dievu un būtisko kristību un tempļa priekšrakstu saņemšanai, jūs palīdzat pulcināt Israēlu. Tas ir tik vienkārši.”8
Katru nedēļu mums tiek dota iespēja apdomāt derības, ko esam noslēguši ar Dievu. Cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs no jauna apņemamies un cenšamies vienmēr atcerēties Jēzu Kristu un uzņemties Viņa vārdu. Ja mēs turēsim Viņa baušļus, Svētais Gars vienmēr būs kopā ar mums.9 Tieši caur savām derībā izveidotajām attiecībām ar Dievu mēs iepazīstam Viņu un gatavojamies atgriezties mājās, lai saņemtu lielāko no visām Dieva dāvanām. „Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”10