’Ua pi’ihia tātou nō te rave i te maita’i

Nā Elder Ronald A. Rasband

Nō te Pupu nō te Tino ’Ahuru ma Piti ’āpōsetolo

E patu tātou i te bāsileia o te Atua ’a tāvini ai tātou ia vetahi ’ē, ’a fa’ateitei ai i tō tātou māramarama, ’e ’a ti’a ai nō te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o.

’Ua ’ite Gideona i te ha’api’ira’a tumu hape ’a fa’aro’o ai ’oia i te reira. ’Ua fa’aro’o a’ena ’oia i te reira nā roro mai i te ari’i Noa ’e tāna mau tahu’a—te mau tahu’a ’o tei « fa’ateiteihia i roto i te te’ote’o o tō rātou ra ’ā’au » ’e tei « paturuhia i roto i tō rātou fa’atau ’e te ha’amorira’a ’īdolo ’e te tai’ata, nā roto i te mau tute tā te ari’i Noa i tītau i ni’a i tōna ra nūna’a » (Mosia 11:5–6).

Te mea ’ino roa atu, ’ua taparahi pohe te ari’i Noa i te peropheta Abinadi ’e ’ua ’imi i te ha’amou ia Alama ’e i tāna mau ta’ata fa’afāriuhia (hi’o Mosia 17 ; 18:33–34). Nō te fa’a’ore i taua huru ’ino ra, ’ua fafau Gideona e tāpe’a i te ari’i ’o tāna rā i fa’aherehere nō te mea tē tomo mai ra te mau ’āti Lamana (hi’o Mosia 19:4–8).

I muri iho, ’ua fa’ahapa tano maita’i Gideona i te mau tahu’a a Noa i te harura’a e 24 tamāhine ’āti Lamana. ’Ua hi’o ’oia ē, ’ua tupu mau te tohura’a a Abinadi nō te nūna’a nō te mea ’aita rātou i hina’aro e tātarahapa. (Hi’o Mosia 18:19–22.) ’Ua tauturu ’oia i te fa’aorara’a i te nūna’a o Limehi, tei fa’atītīhia e te mau ’āti Lamana (hi’o Mosia 22:3–9).

I teienei tei tōna rū’aura’a, ’ua ’aro fa’ahou ā Gideona i te te’ote’o ’e te ’ino ’a ti’a ai ’oia i mua ia Nehora, ’o tei fa’aō mai i te ’ohipa ha’avare a te mau tahu’a i rotopū i te nūna’a. Nehora i te « fa’a’inora’a i te ’ēkālesia » ’e te tāmatara’a i te arata’i ’ē atu i te nūna’a. (Hi’o Alama 1:3, 7, 12 ; hi’o ato’a 2 Nephi 26:29.)

Ma te fa’a’ohipa i te parau a te Atua ’ei mauiha’a nāna, ’ua a’o itoito atu Gideona ia Nehora nō tōna ’ino. ’Ua riri roa Nehora ’e ’ua taparahi pohe roa ia Gideona i tāna ’o’e. (Hi’o Alama 1:7–9.) Mai te reira i hope ai te mau mahana o « te hō’ē ta’ata parauti’a » ’o tei « rave ho’i i te ’ohipa maita’i i rotopū i teie nei nūna’a » (Alama 1:13).

Tē hōro’a mai nei te mau mahana hope’a ’o tā tātou e ora nei, i te mau rāve’a e rave rahi nō te riro mai ia Gideona ’ei « mauha’a i te rima o te Atua » (Alama 1:8), i te « tāvinira’a » (Mosia 22:4) ia vetahi ’ē, te ti’ara’a nō te parauti’a ’e te itoito i te ’arora’a i te mau ’ati e ha’amata’u nei i tō tātou ti’amāra’a ’ia ha’amori ’e ’ia tāvini i te Atua. ’A pe’e ai tātou i te hi’ora’a ha’apa’o maita’i o Gideona, e nehenehe ato’a tātou e rave e rave rahi maita’i.

Tāhō’ēra’a i roto i te tāvinira’a

« ’Ei feiā pe’e [i te Fa’aora], tē ’imi nei tātou ’ia here i te Atua ’e i tō tātou ta’ata tupu nā te ao ato’a nei », tē parau ra te Peresidenira’a Mātāmua. « E hina’aro rahi tō Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei e ha’amaita’i ia vetahi ’ē ’e e tauturu i te feiā nava’i ’ore. E ha’amaita’ira’a nō tātou ’ia fāri’i i te ’aravihi, te mau rāve’a tauturu, ’e te mau tū’atira’a ’ati a’e i te ao nei nō te fa’atupu i teie hōpoi’a mo’a ».¹

Tē māuruuru nei au nō te tāvinira’a pipiri ’ore ’e te aupurura’a tā te mau melo ’o te ’Ēkālesia e pūpū nei i roto i tā tātou mau hiero ’e i roto i tā rātou mau pāroita, ’āma’a ’e te mau titi. ’Ua māuruuru ato’a vau i te mea ē, tē tāvini nei te mau melo o te ’Ēkālesia i roto i te mau pupu e rave rahi, te ha’api’ira’a ’e te aroha, ’e tē hōro’a nei rātou e rave rahi tauatini ’ohipa tauturura’a i te mau matahiti ato’a, ma te hōro’a e rave rahi mirioni hora i roto i nā fenua e 200 ’e te mau tuha’a fenua.²

Hō’ē rāve’a e fa’a’ā’ano ai te ’Ēkālesia i te mau rāve’a tāvinira’a i roto i te mau fenua e rave rahi, e mea nā roto ia i te JustServe.org. Nā te ’Ēkālesia e tauturu nei i te mau ta’ata ato’a e hina’aro e ha’amaita’i ia vetahi ’ē, JustServe.org « e tāpe’a i te mau tā’amura’a ta’ata e hōro’a i tō rātou taime » ’o te « ha’amaita’i i te huru orara’a i roto i te mau vāhi fa’aeara’a ’āmui ».³

Tē ’āmui ato’a nei te ’Ēkālesia ’e tōna mau melo i roto i te tāvinira’a ’e te mau tā’atira’a ’ati a’e te ao nei. Te ’Ēkālesia, ’aua’a tōna mau melo, ’ua riro ’ei « hōro’ara’a rahi roa a’e i te Sātauro ’Ura te ha’aputura’a toto i te matahiti 2022 ». Hau atu, ’aita i maoro a’enei, ’ua pūpū atu te ’Ēkālesia te hō’ē ō e 8,7 mirioni tarā marite i te Sātauro ’Ura.⁴

’Ua ’āmui ato’a atu te ’Ēkālesia i te mau tā’atira’a nō te ’āfa’i i te mau ’ōpuara’a pape mā ’e te fa’anahora’a ha’amā’arora’a pape i te mau vāhi ato’a o te ao nei. I te matahiti 2022, ’ua ’āmui atu te ’Ēkālesia i roto e 156 ’ōpuara’a mai teie te huru.⁵ Tē ’āmui ato’a ’e tē hōro’a nei tātou i te mau ō i te tahi atu mau pū ’o tē ’āfa’i nei i te tāmarūra’a i te mau tamari’i a te Atua e māuiui nei.⁶

« ’Ia ’āmui ana’e tātou i tō tātou mau rima nō te tāuturu i te ta’ata i roto i te ’ati », tē parau ra te peresideni Henry B. Eyring, tauturu piti i roto i te Peresidenira’a Mātāmua, « e tāhō’ē te Fatu i tō tātou ’ā’au ».⁷

’A fa’ateitei i tō ’outou māramarama

’Ei mau pipi nā te Fa’aora, e ha’amaita’i ato’a tātou i tō tātou mau ta’ata tupu ’a ha’apa’o ai tātou i tā tātou mau fafaura’a ’e ’a arata’i ai i tō tātou orara’a mai te huru Mesia. Tē ha’api’i nei te Buka a Moromona ē ’eiaha « te nūna’a o te ’ekālēsia » e mā’iti noa i te parauti’a, ’ia fa’aro’o-ato’a-hia rā tō rātou reo parauti’a mai te mea e hina’aro rātou ’ia pāruruhia rātou ’e ’ia ha’aruperupehia rātou e te Fatu (hi’o Alama 2:3–7 ; hi’o ato’a Mosia 29:27). Tē tīa’i nei te Fatu ia tātou ’ia fa’a’ite tātou i tō tātou fa’aro’o ’e tō tātou mau ti’aturira’a ’e ’ia fa’ateitei i tō tātou māramarama i ni’a. « Inaha, ʼo vau nei te māramarama tā ʼoutou e faʼateitei atu i niʼa » (3 Nephi 18:24

« E’ita tātou e tāvini maita’i i tō tātou Fa’aora mai te mea e fe’a’a tātou i te ta’ata hau atu i te Atua », e parau teie nā te peresideni Dallin H. Oaks, tauturu hō’ē i roto i te Peresidenira’a Mātāmua. ’Ua parau fa’ahou ’oia, « ’ua pi’ihia tātou nō te ha’amau i te mau fa’aturera’a a te Fatu, ’eiaha rā nō te pe’e i tā tō te ao nei ».⁸

I te fare ha’api’ira’a ānei, i te ’ohipa, i te mau vāhi fa’a’ana’anataera’a, i te tau fa’afa’aeara’a, i te hō’ē fārereira’a ’aore rā i ni’a i te natirara, ’aita te mau pipi a te Fatu « e ha’amā i te rave i ni’a ia rātou i te i’oa o te Mesia » (Alama 46:21). Nā roto i tā tātou mau parau ’e tā tātou mau ’ohipa, tē fa’a’ite pāpū nei tātou ē, tē ora nei te Atua ’e tē pe’e nei tātou i tāna Tamaiti.

« ’Aita tō tātou fa’aro’o i tātuha’ahia, ’aore rā ’eiaha roa te reira ’ia nā-reira-hia. ’Aita te fa’aro’o nō te ’Ēkālesia noa, e ere nō te fare noa, e ere nō [te fare ha’api’ira’a] noa », ’ua hi’o Paul Lambert, e feiā mo’a nō te mau mahana hōpe’a nei ’aravihi nō ni’a i te raura’a o te ha’apa’ora’a fa’aro’o. « Nō te mau mea ato’a tā ’oe e rave nei ».⁹

’Aita tātou i ’ite i te hope’ara’a ’o tō tātou ’itera’a pāpū, tō tātou hi’ora’a maita’i, ’e tā tātou mau ’ohipa maita’i i ni’a ia vetahi ’ē. Mai te mea rā e ti’a tātou nō te parauti’a ’e e fa’ateitei i te māramarama o te Fa’aora, e ’ite mai te mau ta’ata ia tātou ’e e a’ahia te ra’i nō tātou.

Ti’a nō te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o

Te mau tahu’a ha’avare i teie mahana, ’e te mau tōtaiete e rave rahi e mau rāita [laïque] e ’aro nei i te mau ta’ata fa’aro’o, ’aita ïa i ta’a ’ē roa i te feiā i te tau o te Buka a Moromona. Te reo o te feiā e pāto’i nei i te ti’ara’a mau o te h’apa’oraa fa’aro’o i roto i te va’a hau ’e te mau pupu poritita, tē tupu pūai rahi nei ïa te reira. Tē ha’avi nei ’e tē poro nei te mau rāita ’e te mau fa’aterera’a hau, tae noa atu e rave rahi fare ha’api’ira’a ’e te mau fare ha’api’ira’a tuatoru, i te peu ’e te orara’a vi’ivi’i, te ti’aturi-’ore-ra’a ’e te fa’ahi’ara’a i te pae morare.

E manuīa te arora’a i te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o mai te mea ’aita tātou e pāruru i tō tātou ti’amāra’a i te pae fa’aro’o. « ’Ei ’Ēkālesia », ’ua ha’api’i a’enei au, « tē ’āmui nei tātou i te tahi atu mau ha’apa’ora’a nō te pāruru i te mau ta’ata nō te mau ha’apa’ora’a fa’aro’o ato’a ’e te mau ti’aturira’a, nā reira ato’a tō rātou ti’ara’a mana nō te parau i tō rātou mau ti’aturira’a hōhonu ».¹⁰

’Ua tupu te hō’e tama’i rahi i ni’a i te ra’i nō te ti’amāra’a mōrare—tō tātou ti’amāra’a ’ia mā’iti. Nō te pāruru i tō tātou ti’amāra’a ’ia mā’iti, tītauhia ia tātou te itoito i te pārurura’a i tō tātou ti’amāra’a i te pae fa’aro’o.

E ha’apūai ’e e pāruru te fa’aro’o pa’utu’utu maita’i i te mau ’utuāfare, te mau pupu ta’ata, ’e te mau nuna’a. E fa’atupu te reira i te ha’apa’ora’a i te ture, e ha’api’i i te fa’atura i te ora ’e i te fatura’a ’e e ha’api’i i te aroha, te parauti’a ’e te morare—te mau viretu e tītauhia nō te tāmau noa ’ia vai te hō’ē sōtaiete parauti’a, te ti’amā ’e te tīvira. E’ita roa atu tātou tītauhia e tātarahapa nō tō tātou fa’aro’o.

Tē tītau ato’a nei ra tā tātou mau tauto’ora’a misiōnare, tā tātou ’ohipa monora’a i roto i te mau hiero, tā tātou mau tauto’ora’a nō te patu i te bāsileia o te Atua ’e tō tātou ’oa’oa ē, ’ia pāruru atu tātou te fa’aro’o ’e te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o. E’ita e ti’a ia tātou ’ia ’ere i taua ti’amāra’a ra ma te ’ore e ’ere i te tahi atu mau ti’amāra’a.

’Ua ha’api’i mai te peropheta Iosepha Semita, « nā te here o te ti’amāra’a e fa’auru nei i tō’u vāerua—te ti’amāra’a i te pae tīvira ’e i te pae fa’aro’o nō te tā’āto’ara’a o te ta’ata nei »¹¹ E fa’auru ato’a te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o i tō tātou vāerua, ’ia pe’e ana’e tātou i te mau a’ora’a a te feiā fa’atere o te ’Ēkālesia :

« ’Ia vai ara noa i te mau tumu parau faufa’a rahi a te huira’atura, ’e i muri iho ’a fa’a’ite atu ma te itoito ’e te peu tīvira maita’i ».¹²
« ’Ia ’ite tātou ē, e hōpe’ara’a faufa’a mau tō te paura’a o te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o i ni’a i tā tātou mau rāve’a nō te tupu rahi ma te pūai ’e ma te ’itera’a i te ’evanelia, ’ia ha’amaitaihia nā roto i te mau ’ōro’a mo’a ’e te turu’ira’a i ni’a i te Fatu nō te arata’i i tāna ’Ēkālesia ».¹³
« ’A ti’a i ni’a ’e ’a parau nō te fa’a’ite pāpū ē, tē ora nei te Atua ’e tē vai nei te mau parau mau pāpū ’o tā tāna mau fa’auera’a i ha’amau ».¹⁴
« ’A ’aro i te mau ture ’o te tū’ino i tō tātou ti’amāra’a ’ia fa’a’ohipa i tō tātou ha’apa’ora’a fa’aro’o ».¹⁵
« ’A haere i roto i te ao nei nō te rave i te maita’i, nō te ha’apūai i te fa’aro’o i te Atua Manahope, ’e nō te tauturu ia vetahi ’ē ’ia ’ite i te hō’ē vāhi e ’oa’oa a’e ».¹⁶
Te mau rāve’a tauturu nō te ’imi-maita’i-ra’a religiousfreedom.ChurchofJesusChrist.org ’e te religiousfreedomlibrary.org/documents a.

E patu tātou i te bāsileia o te Atua ’a tāvini ai tātou, ’a fa’ateitei ai i tō tātou māramarama, ’e ’a ti’a ai nō te ti’amāra’a i te pae fa’aro’o. ’Ia ha’amaita’i mai te Fatu ’ia tātou i roto i tā tātou mau tauto’ora’a nō te rave i te « maita’i rahi » i rotopū i tō tātou mau ’utuāfare, te mau pupu ta’ata, ’e te mau nūna’a.

© 2024 nā Intellectual Reserve, Inc. Fatura’a pāruruhia. Nene’ihia i te Fenua Marite. Parau fa’ati’a nō te reo peretāne : 6/19. Parau fa’ati’a nō te ’īritira’a : 6/19. ’Īritira’a nō Monthly Liahona Message, Tiunu 2024. Tahitian. 19347 895