Almas 15. nodaļa

Jēzus Kristus dziedinošais spēks

Jēzus Kristus laicīgās kalpošanas uzmanības centrā bija vēršanās pie tiem, kas cieta. Almas un Amuleka mērķis bija tāds pats — pēc tam, kad viņi brīnumainā kārtā ar Dieva roku tika atbrīvoti no cietuma. Šī nodarbība palīdzēs tev piekļūt dziedinošajam spēkam, kas pieejams caur Jēzu Kristu.

Aiciniet uzcītīgi mācīties. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka evaņģēlija mācīšanās nav pasīva pieredze. Tas prasa rūpīgu spriešanu, izpēti, lūgšanu un rīcību. Jūs varat palīdzēt audzēkņiem, radot pieredzes, kas mudinās viņus piedalīties diskusijās, dalīties pieredzē un uzdot jautājumus.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus izlasīt ideju ģimenes Svēto Rakstu studijām, kas sniegta studiju 24.–30. jūnija izklāstā attiecībā uz Almas 15:1–12 „Almas 13.–16. nodaļa: „Ieiet Tā Kunga atdusā”” no „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mormona Grāmata (2024).

Idejas mācību uzdevumiem

Fiziskā un garīgā saslimšana

Tālāk sniegtā informācija ir paredzēta, lai palīdzētu audzēkņiem atpazīt grēka simptomus vai ietekmi. Ja nepieciešams, varat izvēlēties tādus medicīniskos stāvokļus, ar kuriem audzēkņi ir labāk pazīstami par sarakstā iekļautajiem.

Izpēti tālāk norādīto medicīnisko stāvokļu sarakstu. Pārdomā konkrēto slimību simptomus, kā arī jebkuru ārstēšanu, ko izmanto, lai izārstētos vai uzlabotu veselības stāvokli.

• Sirds saslimšana

• Vēzis

• Kaula lūzums

• Kas notiktu, ja tiktu ārstēti tikai šī stāvokļa simptomi, nemeklējot slimības rašanās iemeslus?

Iepazīstinot ar nākamo rindkopu un tās jautājumiem, nemudiniet un neļaujiet audzēkņiem atklāt personīgos grēkus.

Gluži kā fiziskās slimības gadījumos, grēkam — vai garīgai slimībai — arī ir savi simptomi. Pārdomā grēka simptomus un velti laiku, lai izvērtētu savas garīgās veselības stāvokli. Tālāk dotais jautājums tev var palīdzēt to izdarīt:

• Kā grēks var ietekmēt gan mūsu pašnovērtējumu, gan mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem?

Studējot šo tēmu, ļauj Svētajam Garam tevi mācīt, kā labāk piekļūt Jēzus Kristus dziedinošajam spēkam, lai uzlabotu savu garīgo labklājību.

Zīzroma stāvoklis

Pēc tam, kad Alma un Amuleks ar Dieva roku tika brīnumainā kārtā atbrīvoti no cietuma Amonihā, viņi devās uz Sidomu (skat. Almas 15:1–2). Atrodoties Sidomā, viņi sludināja tiem, kas bija izraidīti no Amonihas viņu ticības dēļ vēstījumam par Jēzu Kristu. Viens no cilvēkiem, kuram viņi sludināja, bija Zīzroms.

Apsveriet iespēju audzēkņiem izdalīt šādu izdales materiālu. Audzēkņi var strādāt kopā mazās grupās, izmantojot Almas 15:4–12, lai izvērtētu Zīzroma simptomus un noteiktu ārstēšanu, kas varētu viņu dziedināt.

Garīgā saslimšana

Izlasi Svēto Rakstu rakstvietas, kas uzskaitītas zem virsraksta „Simptomi”. Zem tiem uzraksti vārdus vai izteicienus, kuri raksturo Zīzroma stāvokli.

• Kā tu varētu raksturot Zīzroma stāvokli, tostarp viņa garīgo labklājību?

• Kas no atmiņām par Zīzromu lika viņam šādi justies?

Jūs varētu aicināt kādu no audzēkņiem dalīties stāstā par Zīzroma pagātni. Varētu palīdzēt tālāk norādītie panti: Almas 10:31, 11:21–22, 12:1, 7–8. Varat arī apsvērt iespēju dalīties ar prezidenta Ezras Tafta Bensona atziņu, kas atrodama sadaļā „Komentāri un skaidrojumi”.

Fiziskās slimības ne vienmēr ir saistītas ar grēku (skat. Jāņa 9:2–3). Lasot Almas 14:6, pievērs uzmanību Zīzroma vainas sajūtai. Kaut arī vainas sajūta nav patīkama, tā kalpo noteiktam mērķim. Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja šo sajūtu mērķi. Noskaties video „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa) laika intervālā no 13:15 līdz 13:49 minūtei, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, vai izlasi tālāk doto izteikumu.

Katrs no mums ir pieredzējis sāpes, kas rodas traumas vai ievainojuma rezultātā. Kad mums sāp, mēs parasti meklējam palīdzību un esam pateicīgi par zālēm un ārstēšanu, kas palīdz mazināt mūsu ciešanas. Lūkojieties uz grēku kā uz garīgu brūci, kas ir radījusi vainas sajūtu jeb, kā Alma teica savam dēlam Koriantonam, „sirdsapziņas pārmetum[us]” (Almas 42:18). Vainas apziņa mūsu garam ir tas pats, kas sāpes mūsu ķermenim — tā brīdina par briesmām un pasargā no vēl lielāka kaitējuma. (Deivids A. Bednārs, „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 44. lpp.)

• Saskaņā ar eldera Bednāra teikto, kāds ir viens no vainas sajūtas mērķiem?

• Kā tas varētu mainīt mūsu skatījumu vai perspektīvu par vainas sajūtu pēc tam, kad esam pieļāvuši kļūdas?

• Kāpēc, tavuprāt, Zīzroma simptomi bija kā ”[brīdinājums] par briesmām un [aizsardzība] no vēl lielāk[a] kaitējum[a]”?

Dziedināšana caur Jēzus Kristus spēku

Uzmanīgi izlasi par Zīzroma dziedināšanu Almas 15:4–12. Tu varētu noskatīties video „Zeezrom Is Healed and Baptized” (Zīzroms tiek dziedināts un kristīts; 2:42), kas ir pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org. Lasot pievērs uzmanību detaļām, kas veicināja Zīzroma dziedināšanu. Pieraksti piezīmes par šīm detaļām savu ārsta piezīmju sadaļā „Recepte”.

• Kādus principus vai patiesības mēs varam mācīties no Zīzroma dziedināšanas?

Viena patiesība, ko mēs varam mācīties no šiem pantiem, ir tāda, ka, pielietojot ticību Jēzum Kristum, mēs varam tikt dziedināti.

• Kādus pierādījumus tu redzēji šajos pantos par Zīzroma ticību Jēzum Kristum gan pirms, gan pēc viņa dziedināšanas?

• Kā mēs varam pielietot ticību Jēzum Kristum tādā pašā veidā?

Elders Deivids A. Bednārs skaidroja, kā varam pielietot savu ticību. Noskaties video „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa) laika intervālā no 13:49 līdz 14:17 minūtei, kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, vai izlasi tālāk doto izteikumu.

Par Glābēju bieži saka, ka Viņš ir Dižais Ārsts, un šim apzīmējumam ir gan simboliska, gan burtiska nozīme. … Glābēja veiktā Izpirkšana sniedz mums sāpes remdējošu ziedi, kas var sadziedēt mūsu garīgās brūces un atbrīvot no vainas apziņas. Taču šo ziedi var saņemt, tikai pielietojot ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, nožēlojot grēkus un pastāvīgi esot paklausīgiem. Sirsnīgas grēku nožēlošanas rezultātā mēs iegūstam tīru sirdsapziņu, mierinājumu, garīgu dziedināšanu un jaunus spēkus. (Deivids A. Bednārs, „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 44. lpp.)

Audzēkņiem būs jāsagatavo skaidras atbildes uz pirmo jautājumu, gatavojoties nodarbības pēdējam uzdevumam. Apspriežot šo jautājumu kopīgi ar audzēkņiem, jūs varētu vēlēties uz tāfeles uzskaitīt viņu idejas. Palīdziet viņiem nonākt pie dažādām idejām.

Pārējos divus jautājumus šīs diskusijas ietvaros varētu izmantot kā papildu jautājumus.

• Kādos veidos mēs varam piekļūt Debesu Tēva un Jēzus Kristus dziedinošajiem spēkiem?

• Kādēļ, tavuprāt, „Dižais Ārsts” ir Glābējam piemērots tituls? Kāpēc, tavuprāt, Viņš ir spējīgs mūs dziedināt?

  Ja audzēkņiem noderētu Svēto Rakstu rakstvietas, kas apstiprina, ka Kristum ir spēks dziedināt, apsveriet iespēju dalīties ar kādu no tālāk minētajām rakstvietām: Psalmi 30:2, 147:3, Jesajas 53:5.

• Kad tu (vai kāds tev pazīstams cilvēks) esi pieredzējis(-usi) Glābēja dziedināšanu?

Lai gan mēs visi neciešam, kā Zīzroms cieta, mums visiem ir problēmas un ciešanas, ar kurām Glābējs var mums palīdzēt tikt galā. Padomā par grēku vai kļūdu sekām, kuras piedzīvo pusaudži, un to, kā viņiem var būt nepieciešams Glābēja dziedinošais spēks.

Apsveriet iespēju pierakstīt audzēkņu atbildes uz tāfeles. Audzēkņi var strādāt pāros vai mazās grupās, lai izdomātu idejas un pēc tam dalītos tajās kopā ar pārējiem.

Izveido vēl vienu ārsta piezīmi, lai kādam palīdzētu. Izlasi 3. Nefija 9:13–14 un, izmantojot to, ko esi iemācījies(-usies) šodien, izveido ārstēšanās rekomendāciju. Tu vari atsaukties uz Almas 15. nodaļu. Pastāsti, kā Jēzus Kristus var palīdzēt un kā varētu izskatīties ticības Viņam pielietošana. Noteikti pabeidz šo apgalvojumu:

• Ja kāds jūt [uzskaiti grēka simptomus] … , tad viņam jāatceras [uzskaiti receptes vai līdzekļus] …

Atgādiniet audzēkņiem, ka mums visiem ir vajadzīgs mūsu Debesu Tēvs un Jēzus Kristus, kā arī dziedināšana, ko Viņi mums var sniegt. Lieciniet, ka ticība Jēzum Kristum vienmēr mums palīdzēs. Aiciniet audzēkņus dalīties tajā, ko viņi šodien ir iemācījušies, vai tajā, kas visvairāk piesaistījis viņu uzmanību.

Komentāri un skaidrojumi

Kurš mani var dziedināt?

Elders Metjū S. Holands no Septiņdesmitajiem liecināja:

Neatkarīgi no mūsu ļaunāko sāpju un sirdssāpju cēloņiem, galvenais atvieglojuma avots ir viens — Jēzus Kristus. Tikai Viņam ir visa vara un dziedinošais balzams, lai izlabotu katru kļūdu, atlīdzinātu katru pārestību, novērstu katru nepilnību, dziedinātu katru brūci un sniegtu katru aizkavēto svētību. (Metjū S. Holands, „Dēla skaudrā dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. nov., 46. lpp.)

Kā es varu vairāk paļauties uz Jēzu Kristu, lai Viņš mani dziedinātu un man palīdzētu?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:

Ja mums ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, mums Viņam ir jāuzticas. Mums ir jāuzticas viņam tik ļoti, lai mēs varētu būt apmierināti, pieņemot Viņa gribu, apzinoties, ka Viņš zina, kas mums būs vislabāk. …

… Lai arī cik spēcīga būtu ticība, tās ietekmē gūtais rezultāts nevar būt pretrunā ar Kristus gribu, jo šis spēks nāk no Viņa. … Mums nevar būt patiesa ticība Tam Kungam, ja mums nav pilnīgas paļaušanās Tā Kunga gribai un Tā Kunga laikam. (Dalins H. Oukss, „Faith in the Lord Jesus Christ” (Ticība Tam Kungam Jēzum Kristum), Ensign, 1994. g. maijs, 99.–100. lpp.).

Kāpēc es joprojām varētu atminēties savus grēkus, pat ja man ir piedots?

Noskaties video „Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana” (vispārējās konferences runa) laika intervālā no 5:48 līdz 6:56 minūtei (pieejams ChurchofJesusChrist.org), kurā brālis Teds R. Kalisters, bijušais Svētdienas skolas vispārējais prezidents un goda Septiņdesmito Augstākais pilnvarotais, izskaidro iemeslu, kāpēc mēs varētu atcerēties savus grēkus pat pēc tam, kad mums ir piedots forgiven.

Kādas var būt dažas no grēka sekām?

Prezidents Ezra Tafts Bensons (1899–1994) paskaidroja:

[Tu] nevari rīkoties nepareizi un justies labi, — tas nav iespējams. Ik reizi, kad kāds pārkāpj Dieva likumu, viņš samaksā sodu ar sirdssāpēm, skumjām, nožēlu, pašcieņas trūkumu un liedz sev saikni ar Dieva Garu. (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons [2014. g.], 221. lpp.)

Almas 15:8–9. Vai pietiek tikai paziņot, ka mēs ticam Jēzum Kristum?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja, ka ir jādara, nevis tikai jātic Jēzum Kristum:

Pievēršanās, ko [Jēzus] uzskatīja par nepieciešamu tiem, kas ieies Debesu valstībā (skat. Mateja 18:3), bija kas vairāk, nevis tikai pievēršanās, lai liecinātu par evaņģēlija patiesumu. Liecināt nozīmē zināt un paziņot. Evaņģēlijā mums tiek dots izaicinājums — tapt pievērstiem, kas prasa no mums rīcību un kļūšanu par kaut ko. Ja kāds no mums paļaujas tikai uz savām zināšanām un liecību par evaņģēliju, mēs esam tādā pašā stāvoklī, kā svētītie, taču vēl nepilnīgie apustuļi, kuriem Jēzus deva izaicinājumu — tapt pievērstiem. (Dalins H. Oukss, „The Challenge to Become” (Izaicinājums kļūt), Ensign, 2000. g. nov., 33. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

Glābējam un Viņa evaņģēlijam ir spēks dziedināt

Mudiniet audzēkņus studēt šos pantus, pārdomājot, ko viņi papildus var iemācīties un sajust par Glābēja dziedināšanas spēku: Psalmi 30:2, 147:3, Jesajas 53:5, Mateja 4:23, Jēkaba 2:8. Kas šajos pantos pievērsa tavu uzmanību? Kā šī izpratne tev var palīdzēt pielietot Glābēja spēku tavā dzīvē?

No Amuleka gūtās mācības

Aiciniet audzēkņus izpētīt Amuleka dzīvi. Piedāvājiet izlasīt Almas 15:16–18 un pārdomāt, kādas jūtas, emocijas un pārbaudījumus bija piedzīvojis Amuleks. No kā Amuleks atteicās, izvēloties dzīvot saskaņā ar evaņģēliju un kalpot par misionāru? Ko viņš ieguva? Kas bija nepieciešams, lai palīdzētu viņu stiprināt? Norādiet audzēkņiem uz prezidenta Dītera F. Uhtdorfa uzrunu „Mācieties no Almas un Amuleka” (vispārējās konferences runa; Liahona, 2016. g. nov., 71.–74. lpp.).